Nora, jauna studente ar zirgasti un dzīvīgām, zinātkārām acīm, dabūjusi no Misiņa bibliotēkas aizliegtā fonda uz pāris stundām Dzintara Soduma Ulisu, top Soduma zibens ķerta. "Es tiešām līdz tam nebiju varējusi iedomāties, kādus dārgumus slēpj latviešu valoda. Tad, kad es to dabūju uz pāris stundām lasīt, manā studentes galvā es eksplodēju, jo nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds ir iespējams latviešu valodā. Visā nopietnībā sāku uz mazām lapiņām pārrakstīt. Gan cilvēciski, gan profesionāli, gan attieksmē pret valodu mainīja manu dzīvi. Pateicoties Soduma Ulisam, es kļuvu par rakstnieci," intervijā Biblioteka.lv saka Nora Ikstena. Misiņos piedzīvotais garīgais īssavienojums pārraug īstā draudzībā un mīlestībā mūža garumā. 2006. gada vasarā rakstniece ārpusnieku Dzintaru Sodumu, vēl nedaudz vēdījošu pēc "Elles ķēķa" un Ņujorkas, pārved mājās, un turpmākās dienas rakstnieks pavada Norai Ikstenai tik dārgajās dzimtas mājās Ikšķilē, kopīgi piedzīvojot Daugavas mirdzēšanu. Savu pēdējo romānu Jōna Nora Ikstena saraksta pie Soduma rakstāmgalda.
Tik daudz, bet par maz…
Noras Ikstenas tuvākajiem kolēģiem un draugiem savos atvadu vārdos to ir grūti, teju neiespējami izdarīt – bezkaislīgi sarindot viņas raženos darba augļus. Šis veikums ir pelnījis izskanēt. Tāpēc pavisam sausi: prozaiķe Nora Ikstena dzimusi 1969. gadā Rīgā. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987–1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas Universitātē Misūri (1994– 1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā Karogs, redaktora vietniece laikrakstā Rīgas Balss (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam The Review of Contemporary Fiction, sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).
Literatūrā debitēja ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas RūmanesĶeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru, Māru Zālīti un Regīnu Ezeru. Izdoti romāni Dzīves svinēšana (1998) un Jaunavas mācība (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums Dzīves stāsti, iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs Nenoteiktā bija – netradicionāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas. Par grāmatu Nenoteiktā bija saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta Diena Gada balvu kultūrā.
Divu eseju krājumu autore: Sīlis spoguļstiklā (2006) un Šokolādes Jēzus (2009). 2009. gadā izdots romāns Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos, pēc kura motīviem Dailes teātrī režisors Dž. Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi Amour Fou. Šis romāns 2010. gadā nācis klajā arī krievu valodā. 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu Filiparia, kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011. gadā klajā nācis romāns par Dzintaru Sodumu Vīrs zilajā lietusmētelītī.
Romāns Dzīves svinēšana tulkots igauņu, dāņu, zviedru un gruzīnu valodā. Romāns Jaunavas mācība izdots Igaunijā un Lietuvā. Savukārt stāstu krājuma Dzīves stāsti tulkojums angļu valodā 2013. gadā nācis klajā Kanādā. Stāsts Elzas Kugas vecuma neprāts Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā Best European Fiction 2011.
Nora Ikstena aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja. Kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu, gadskārtējo Prozas lasījumu (kopš 1998. gada) organizētājiem, regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Nora Ikstena ir Starptautiskās Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore. Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā Pasaules nepasaule (2001). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001), Triju zvaigžņu ordeni (2008).
Rakstnieces populārākais darbs ir romāns Mātes piens, kas pirmo izdevumu piedzīvoja 2015. gadā. Tas ir tulkots vairāk nekā 25 valodās. 2018. gadā Nora Ikstena piedzīvoja augstāko sasniegumu Latvijas grāmatniecības vēsturē un kļuva par dienas autori Londonas grāmatu tirgū.
2022. gadā pie skatītājiem nonāca pēc romāna motīviem tapusi filma, ko veidoja režisore Ināra Kolmane. Kopš 2023. gada M. Čehova Rīgas krievu teātra repertuārā ir Mātes piena skatuves variants – aktrises Anastasijas Ļovinas monoizrāde. "Šis romāns ir kā dziedināšanās," rakstniece atkārtoja gan Londonas grāmatu tirgū, gan neskaitāmajās intervijās.
Radīt ir dievišķa griba
"Ikstena atpazīstama ar savu izsmalcināto rakstīšanas stilu, kas dažkārt dēvēts par prozas mežģīnēm, kā arī ārkārtīgi rūpīgo attieksmi pret valodu. Nereti Ikstenas proza analizēta sieviešu rakstības un feminisma kontekstā, jo pārbagāta ar spilgtiem un psiholoģiski ietilpīgiem sieviešu tēliem, dažādu paaudžu sieviešu, īpaši mātes un meitas, attiecību līnijām," vietnē Enciklopedija.lv raksta literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.
Imants Ziedonis savā dienasgrāmatā piefiksējis Ikstenas "apmīļojošo intonāciju".
"Nora Ikstena ir rakstniece, kura latviešu literatūrā, iespējams, tik intensīvi un radoši kā neviens cits apzināti pētījusi cilvēka dzīves un esamības izteikšanas iespējas," teikusi literatūrzinātniece Anda Baklāne.
"Noras Ikstenas aiziešana ir būtisks zaudējums Latvijas kultūrai, taču viņas darbi, izveidotās institūcijas un domāšanas veids paliek. Viņa atstājusi ne tikai grāmatas, bet arī stabilu pamatu latviešu literatūras klātbūtnei pasaulē un augstu mērauklu tam, ko nozīmē rakstīt. Godinām Noras piemiņu, klausoties mūsu pēdējo kopdarbu – koncertprogrammu Bezgalības krelles, kurā tika pirmatskaņoti pēc Latvijas Radio kora pasūtījuma radīti astoņu latviešu komponistu (Ērika Ešenvalda, Santas Ratnieces, Jura Karlsona, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka, Annas Fišeres, Artūra Maskata un Andra Dzenīša) jaundarbi ar Noras Ikstenas dzejoļiem – akrostihiem, veltītiem Saules sistēmas astoņām planētām," savā Facebook profilā savu draugu piemin Latvijas Radio koris.
Tapuši arī citi koncertuzvedumi, Nora Ikstena ir bijusi arī libretu autore Dziesmu un deju svētku programmām, viņas vārdi dziesmās skanējuši Mežaparka Sidraba birzī. Viņa ir radījusi tekstus jaunajai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijai. Viņas pašas sadaļā uz spilventiņa varam lasīt rakstnieces vēstījumu: "Radīt ir dievišķa griba." Nu jau ar citu jēgu…
Mīļā, stiprā, talantīgā, viedā Nora, šim Tavu darbu uzskaitījumam bija jāturpinās…
Paldies par Tavu balsi, ne vienaldzību un īstumu!
Atvadīšanās no Noras Ikstenas notiks 10. janvārī plkst. 10 Rīgas Krematorijas lielajā zālē, Varoņu ielā 3. Radinieku lūgums ir nest tikai nelielus ziedus.