Sargājot Ukrainas kultūras mantojumu
Sākusies USAID/ENGAGE izstādes Ukraina miniatūrā turneja Eiropā. Tā sākās 23. jūnijā Somijā un šobrīd līdz 17. jūlijam bez maksas būs skatāma Dzintaru koncertzālē
Undīne Adamaite
Kāpas ieskautā Sarkandaugavas pērle. Atdzimis Dauderu nams un parks
Vasarīga odiseja Dauderos Sarkandaugavā piedāvā vēstures paradoksus, ainaviskas vides un ēnas baudījumu
Trešais zvans atkal augustā
Teātra sezona beigusies, lai dzīvo teātris vasarā! Siltajos mēnešos būs iespēja skatīt vairākas nopietnas izrādes, īpaši blīvs šogad solās būt augusts.
Bibliotēka kā paradums. Intervija ar jauno LNB direktori Dagniju Baltiņu
"Mums ir jāiziet no ārkārtīgas egoistiskas vēlmes, ka gribam dzīvot labā, drošā sabiedrībā," saka jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, kura ir pārliecināta, ka bibliotēkas ir milzīgs resurss ceļā uz šo mērķi
Tas zvana tev. Džona Donna darbu izlase Cilvēks nav sala apvieno latviešu atdzejotāju balsis
Apgādā Neputns pirmoreiz latviešu valodā izdotas XVII gadsimta angļu klasiķa Džona Donna dzejas un apceres izdevumā Cilvēks nav sala.
Sargeņģelis kamuflāžā klausās plates. Intervija ar gleznotāju Ievu Iltneri
"Manā izstādē ir viss, kas man pa īstam patīk, viss ir personisks," saka gleznotāja Ieva Iltnere
Latvijas fotogrāmatu iznāciens Arlā
Prestižā starptautiskā fotogrāmatu konkursa Rencontres d’Arles 2024 finālā ir iekļuvušas trīs grāmatas no Latvijas.
Viņš mums uz skatuves pasniedza sapni. Jāni Kubili pieminot
Nacionālā teātra aktiera Jāņa Kubiļa (24.07.1923.–16.06.2024.) gadsimtam noslēdzoties
Kā viņš pateica, tā arī bija. Edgara Pučiņa un Gunāra Asara Rīga
Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem XX gadsimtā bija svars un ietekme "rasēt" Rīgu pēc saviem ieskatiem. To apliecina arī Edgara Pučiņa un Gunāra Asara darbības laiks
Konformisma nesagandēti ideāli. Rakstnieks Alberts Bels (1938–2024) pravietiski uzrakstīja Latviju un mūs pašus
Kas mums ir Alberts Bels? Cilvēks laivā, kurš vienmēr atradies horizontam tuvāk nekā pārējie? Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī? Rakstnieka – saucēja balss?
Ja nu Tev, Zaķi, jācilpo prom... Zani Kreicbergu pieminot
Ir ļoti grūti rakstīt atvadu vārdus kursabiedrenei, tāpēc lai man piedod tas cilvēks, kurš ir savācis un apkopojis šo informāciju... Es to pārrakstīju...
Savas laimes urbēja. Intervija ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu
"Ceru, ka šis darbs cilvēkam pārdomu brīdī varētu nest zināmu mierinājumu, kad saproti, ka neesi viens tāds," – māksliniece Katrīna Neiburga izstādē Sologāmija aicina necīnīties pret savām daudzajām šķautnēm
Lai melnā mežacūka neatrod. Baldones ielas pagalma impresijas, atverot Ineses Zanderes Stikla burtnīcu
Brīvi un plūstoši spēdama būt gan liela, gan maza, nesen kā sarakstījusi divus pamatā bērnu auditorijai domātus dzejoļu krājumus – Putni mūs redz un Izdomā sev auto –, dzejniece Inese Zandere ar savu neatdarināmo rotaļīgo viedumu ir vērsusies pie pieaugušajiem. Dzejas un prozas krājums Stikla burtnīca tomēr pieprasa dzīvotas dzīves priekšzināšanas, lai pa īstam varētu novērtēt, piemēram, tādu rindiņu kā "tēva fotogrāfija pareizi saplēsta,/Lai zelta griezums sadala dzīvi".
Kurā spēlē tu piedzimi?
Vai ar vienu taustiņa klikšķi spēsim atšaudīties no visa dzīvē sastrādātā? Wintera stāstā saķere ar laiku ir reāla un uzrunājoša.
Mēs esam nenormāli. Apaļā galda diskusija. Ko nozīmēja uzaugt Elles ķēķī un saglabāt latvietību
Latviskajā audzināšanā ir tikai divi uzdevumi – panākt, ka jūs sacelsities pret saviem vecākiem un varēsit to izdarīt latviešu valodā. Trimdas otrā paaudze runā par to, ko nozīmēja uzaugt Elles ķēķī un saglabāt latvietību
Viņa visu laiku teica nesteigsimies. Intervija ar Valentīnas Freimanes atmiņu grāmatas veidotāju Jolantu Treili
"Rakstot šo grāmatu, Valentīnai Freimanei vajadzēja ar savu atmiņu saprasties, pielabināt, pierunāt, sarunāt," saka Jolanta Treile, kura uzklausījusi leģendāro zinātnieci un astoņus gadus veidojusi grāmatu Antigones likums.
Cilvēks aizgājis pēc saules. Keramiķi Violetu Jātnieci pieminot
Piemiņas vārdus keramiķei Violetai Jātniecei gribas nosaukt tāpat, kā viņa savulaik nodēvējusi savu kompozīciju, – Cilvēks aizgājis pēc saules. Atstājusi aiz sevis dāsni piepildītu mūžu, 20. maijā ievērojamā keramiķe devusies mūžībā.
Uzticos sev brīdī, kad radu. Intervija ar dzejnieci Lindu Gabarajevu
"Man gandrīz vienmēr citu dzejā ir par daudz vārdu.
Lūdzu, dodiet man telpu šajā dzejolī vienkārši
paelpot," – Latvijas Literatūras gada balvas godalgotā
debitante dzejniece un atdzejotāja Linda Gabarajeva
dzejā meklē plašu apvārsni un noslēpumu, pie kura
atgriezties.
"Es nakts laikā skrietu uz teātri". Aktrise Baiba Indriksone (22.02.1932.–14.05.2024.) sevi pasaulē nesa gaiši un stalti
Deviņdesmit gadu dzimšanas dienā viņa lepojās, ka ir kļuvusi par Nacionālā teātra vecāko spēlējošo aktrisi. Pēdējoreiz uz skatuves savā 70 gadu garajā teātra mūžā Baiba Indriksone bija vēl īsi pirms pandēmijas – Viestura Kairiša Pēra Ginta versijā. 92 gadu vecumā aktrise devusies mūžībā.
Meredita Monka: Atceros dienu, kad noslēdzu līgumu ar sevi – būšu māksliniece
Mūža notikums, mūža koncerts, laime – pēc Mereditas Monkas un Džona Holenbeka koncertvakara Uzvedība divatā, kas notika Hanzas peronā 9. maijā, savos soctīklos ierakstīja ne viens vien saviļņotais.
Ienācis ar svaigu meiju. Dzejniekam Gunaram Saliņam – 100
Vienam no spilgtākajiem trimdas literatūras
modernistiem Gunaram Saliņam – 100. Dzejniekam vienlīdz svarīgi bija apmežot Ņujorku, atcerēties Latvijas spāres un upes un notvert kādu juteklisku trīsu pār mīļotās ādu
Iegūglē, kas ir Kobeins
Izrāde Jelgava ’94 liek ne tikai domāt par to, kāds tu pats biji 14 gados, bet arī ir principiāls solis tā virzienā, lai padarītu Leļļu teātri par vietu, kur nāk ne tikai bērni
Teksts gluds kā upes virsma. Saruna ar grāmatu mākslinieku Alekseju Muraško
"Grāmatu dizaina konkursi nav eksperimentu sacensības," saka Aleksejs Muraško, trešo reizi saņemot Zelta ābeles apbalvojumu kā labākais mākslinieks
Klaudija Heinermane: Izjutu kaunu, ka es un citi Rietumos zinājām tik maz
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Klīversalas zālē 27. martā tika prezentēta Nīderlandē dzīvojošās vācu fotogrāfes un pētnieces Klaudijas Heinermanes grāmata Sibīrijas trimdinieki – brīvības cīnītāji (Siberian Exiles – Freedom Fighters), kas ir otrais darbs viņas veidotajā fotogrāmatu triloģijā par padomju režīma deportācijām no Baltijas valstīm uz Sibīriju.
Zelta griezums. Miķelis Goppers un viņa izlolotā Zelta Ābele
Raimonds Ķirķis: "Nesavtīgi ieguldoties katrā sagatavošanas posmā, Miķeļa Goppera izlolotā izdevniecība Zelta Ābele savulaik jaunā līmenī pacēla latviešu izpratni par pilnvērtīgi un iejūtīgi sagatavotu grāmatu"
Pasaules radīšana uz JRT skatuves
Sapņu tulkotāju sekta pasauli rāda kā vibrējošu savstarpēji saistītu mehānismu, kur būt māksliniekam ir gan izredzētība, gan misija.
Meklējot cilvēcības seju haosa pilnā pasaulē. Kinoteātrī K.Suns notiks kinoforums Un Vārds tapa filma
Kinoteātrī K.Suns līdz 6. aprīlim notiks 24. kinoforums Un Vārds tapa filma, ko organizē nodibinājums Stunda sadarbībā ar kinokritiķi un starptautiskās ekumeniskās žūrijas locekli Anitu Uzulnieci.
Pasildīsi mani drusciņ? Grāmatplauktus ir sasniegusi grāmata Pīle, Nāve un tulpe
Volfs Erlbruhs skaisti rāda, ka par nāvi var arī runāt. To var arī zīmēt. Ar to var pat draudzēties un labi pavadīt laiku – kāpt kokos un peldēties dīķī
Sīpolu maišelis sirdskambarī. LNMM skatāma Aijas Jurjānes izstāde Karalienes virtuves
"Faktiski visi mani darbi ir mana dienasgrāmata," –
teikusi gleznotāja Aija Jurjāne, kura prata uz visu raudzīties
nenovēršoties – vai tas zieds, niķīgs bērns, virtuves izlietne, piededzis grāpja dibens, pašas salauztā kāja vai reta viduslaiku gleznas reprodukcija
Manuskripti tomēr nedeg. Izdota Gunāra Bībera lekciju grāmata
Gunārs Bībers: "Varbūt tiem, kas šīs lekcijas lasīs,
atgriezīsies jaunības gars."