Pagājis jau gandrīz gads, kopš Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, un diskusijas par Covid-19 izplatības mazināšanai ieviešamajiem ierobežojumiem pandēmijas gada laikā kļuvušas nevis racionālākas, bet tieši pretēji.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.
Covid-19 izplatības riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi ir mūsu ikdiena jau gadu. Kopš 2020. gada marta ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās jomas nevar strādāt tādā ritmā, kāds bija ierasts līdz Covid-19 pandēmijai, un tas, protams, ietekmē šajās jomās nodarbinātos cilvēkus.
Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.
Sabiedrībai pamatoti satraucoties par vakcinācijas haotisko organizēšanu, gandrīz nepamanīta palikusi Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas apspriede. Šajā apspriedē, kā formulējusi Valsts kanceleja, tika diskutēts par to, ka "pareizākais ekonomikas atkopšanās ceļš būtu visu jomu pārorientācija uz drošu sadzīvošanu ar vīrusu".
Covid-19 pandēmija ilgst jau gandrīz gadu, un pagaidām vēl epidemiologi un infektologi atturas prognozēt, tieši kad koronavīruss SARS-CoV-2 būs ierobežots tiktāl, ka sabiedrība varēs atteikties no fiziskās distancēšanās un ar to saistītā attālinātā darba un attālinātajām mācībām.
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, kas ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un atbildība par vakcinācijas gaitu gulst uz Veselības ministrijas (VM) pleciem.
Taupība ir vārds, kas raksturo finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) un Finanšu ministrijas (FM) īstenoto politiku kopš pagājušā gada marta, kad sākās pandēmija un Latvijā pirmo reiz tika ieviesta ārkārtējā situācija. Lai arī šo 11 mēnešu laikā gan finanšu ministram, gan FM, gan Jaunajai Vienotībai veltīti daudzi pārmetumi, kurus izteikuši uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, ekonomisti un pat Eiropas Parlamenta deputāti, tomēr finanšu ministrs no taupības stratēģijas neatkāpās.
Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.
Pagājis jau apmēram gads, kopš par aktualitāti pasaulē kļuvis koronavīruss SARS-CoV-2 un tā izraisītā slimība Covid-19. Atskatoties uz šo gadu, daudzi ir atzinuši, ka viņus pārsteidzis, cik plaša un ilga izrādījusies Covid-19 pandēmija, kas tika oficiāli izsludināta 2020. gada martā. Neprognozēti spēcīga ir izrādījusies arī pandēmijas ietekme gan uz daudzām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, viesnīcu biznesu, ēdināšanu, tirdzniecību un skaistumkopšanu, gan arī uz tādām šķietami nesatricināmām jomām kā izglītība un kultūra.
Protams, nav noliedzams tas, ka Latvijā valsts iestādēs strādā daudzi erudīti, profesionāli un centīgi darbinieki. Tomēr publiskā sektora pārstāvju vēlme pieļautās kļūdas attaisnot ar zemu atalgojumu nav nekas cits kā manipulēšana ar sabiedrību.
Covid-19 globālā pandēmija ilgst jau gandrīz vienpadsmit mēnešu, un šajā laikā rekomendētā distancēšanās ir veicinājusi iedzīvotāju pievēršanos e-veikalu piedāvātajām iespējām.
Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.
Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.
Vakcinācija patlaban tiek uzskatīta par taisnāko ceļu, pa kuru ejot var sasniegt Covid-19 izplatības mazināšanos, ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie tādas dzīves, kāda bija ierasta līdz pandēmijai.
Nesen, 23. janvārī, apritēja divi gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. 22. janvārī Valsts kancelejas Komunikācijas departaments izplatīja valdības darbu slavinošu preses relīzi, kas bija uzrakstīta tik patētiskā stilā, ka varētu sacenties ar produktus reklamējošām relīzēm, ko medijiem sūta sabiedrisko attiecību aģentūras. Turklāt preses relīzes par to, ka "Krišjāņa Kariņa valdībai aprit divi gadi", sadaļā Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem bija ignorēti nodokļu reformas diskutablie aspekti, uz kuriem norādījuši uzņēmēji, radošās inteliģences pārstāvji, kā arī ekonomikas eksperti.
Somija ir valsts, kurā Covid-19 izplatība šīs nedēļas pirmajā pusē bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Protams, pandēmija vēl nav beigusies, un dažādu valstu pieredze jau ir apliecinājusi – Covid-19 statistika mēdz mainīties ļoti strauji, tomēr, spriežot pēc šonedēļ pieejamajiem datiem, Somija spēj veiksmīgi kontrolēt Covid-19 izplatību.
Nesen kāds ietekmīgās politiskās partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvis mikroblogošanas vietnē Twitter kategoriskā formā paziņoja, ka tiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā aizliegts strādāt ierastajās profesijās, jāpārkvalificējas, nevis jāprasa pabalsti. Taču šī norāde ir tik neloģiska, ka to nevar atstāt bez ievērības un tā ir jāatspēko.
Nesenā Veselības ministrijas vadības maiņa, kad Ilzei Viņķelei (AP) nācās šķirties no amata un ministra portfeli ieguva Daniels Pavļuts (AP), aktualizēja diskusiju par to, kādas prasības mūsu sabiedrība vispār izvirza ministriem.
Tikmēr, kamēr mūsu valsts liberālie un centriskie politiskie spēki, respektīvi, Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība, sabiedrības uzmanību pievērš ar diskusijām par tādām racionālām tēmām kā vakcinācijas pret Covid-19 organizēšana un atbalsta mehānismi krīzes skartajām nozarēm, tikmēr konservatīvā virziena pārstāvji ar milzīgu intensitāti koncentrējušies uz tādu ar Covid-19 pandēmiju nesaistītu tēmu kā jēdziena "ģimene" skaidrošana.
Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.
Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.
Sabiedrības uzmanība patlaban ir koncentrēta uz Covid-19 izplatību un tās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads. Centrālā vēlēšanu komisija plāno, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā (izņemot Rīgu) norisināsies 5. jūnijā. 2020. gadā gūtā pieredze gan liecina, ka Covid-19 pandēmija var ieviest korekcijas jebkādos plānos, tomēr skaidrs, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nav tālu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas nākamgad, ne vēlāk par 1. oktobri.
Aktualitāte mūsu valstī un arī daudzviet citur pasaulē patlaban ir vakcinācija pret Covid-19. Distancējoties no radikāliem vakcinācijas pretiniekiem, sazvērestības teoriju faniem un anarhistiskiem opozicionāriem, kuri kritizē pilnīgi visu, ko rosina valdība, ir vērojams, ka daudziem cilvēkiem attieksme pret sākto vakcināciju ir piesardzīgi atbalstoša. Tas liek domāt, ka iecere mazināt Covid-19 riskus ar vakcīnas palīdzību varētu izdoties, un te nav runa tikai par Latviju vai Eiropas Savienību, bet kopumā par pasauli.
Sākot Jauno gadu un atskatoties uz aizvadīto, jāteic, 2020. gads ir bijis pārsteigumu gads. Kas uz Covid19 globālās pandēmijas fona pārsteidza Latvijā?
