Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 9. janvāris
Aksels, Alta, Kaspars

Magda Riekstiņa

Izstādes EXPO tēls un jēga

Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī – pasaules izstādē EXPO, kas norit Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), notika Latvijas Nacionālā diena, šai izstādei, kura sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās – "Viss ir brīnišķīgi!".

Neiestigt vēlmju domāšanā

Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.

Virtuālo pārspīlējumu riski

Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.

Ceļā uz lielāku labklājību

Latvijā 2070. gadā būs lielāka labklājība nekā patlaban tad, ja tiks celts izglītības līmenis. Tas secināts pētījumā, ko veikusi kompānija SKDS.

Jāstiprina klasiskie mediji

Dezinformācija patlaban īpaši vērienīgi izplatās digitālajā vidē, sociālie tīkli vēl pagaidām ir necivilizēti džungļi, turklāt problēma tā, ka ne tikai sociālo tīklu lietotāji, bet arī normatīvā regulējuma veidotāji un lēmumu pieņēmēji novērtē par zemu dezinformācijas ietekmes spēku.

Gan pareizi, gan greizi soļi

Tātad ir nolemts – sākot ar 15. novembri, tiek atcelti stingrie ierobežojumi jeb lokdauns, kas mūsu valstī bija spēkā no 21. oktobra.

Bez sertifikāta neesi gaidīts

Latvijas sabiedrībai jāgatavojas tam, ka no 15. novembra publiskā sektora darbiniekiem, kā arī visiem tiem, kuriem darbā jāsastopas ar lielu cilvēku skaitu, jābūt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Savukārt visiem klātienē strādājošajiem sertifikāts būs nepieciešams no 15. decembra, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā. (Detalizēta informācija atrodama vietnē covid19.gov.lv un Valsts darba inspekcijas mājaslapā).

Aktualitāte – digitālais eiro

Valdība šajā nedēļā uzklausīja informāciju par Eiropas Centrālās bankas digitālā eiro projekta izpētes sākšanu. Ierēdnieciskais definējums ir tāds, ka digitālais eiro būs "tā turētāja prasība pret eirosistēmu digitālā formā". Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars atklāj, ka par digitālo eiro ir dzirdējuši 29% mūsu valsts iedzīvotāju.

Atkal sašķeltības piemērs

Latvijas iedzīvotāji bieži un nereti arī pamatoti kritizē gan valdošo koalīciju par haotisku lēmumu pieņemšanas procesu, gan jaunos politiskos spēkus par bezatbildību, kultivējot nevakcinēšanos pret Covid-19.

Valsts atbalsts un vakcīnas

Diskusiju raidījumos un sociālo tīklu virtuālajos plašumos notiekošās kaujas pēdējā laikā vērpjas ap vakcinācijas tēmu. Kā jau bijis ar daudzām tēmām, arī šoreiz agresīvu pārspīlējumu netrūkst abu virzienu galējo radikāļu izpausmēs. Lai arī racionāla izvēle ir vakcinēties pret Covid-19, tas, ja kāds nav vakcinējies, nenozīmē, ka būtu noniecināms viss, ko šis cilvēks ir paveicis savā profesionālajā jomā. Taču pasludināt nevakcinēšanos par brīvības izpausmi un lamāt tos cilvēkus, kuri vakcinējušies, noniecinot viņu zināšanas un sasniegumus, arī ir visai destruktīva rīcība.

Valsts tēls Covid-19 laikā

Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".

Valdība un antivakseri

Mūsu valdībai ar vakcinācijas pret Covid-19 organizēšanu īpaši labi nav veicies.

Migrācijas lielie paradoksi

Eiropas Savienībā (ES) vērojama sabiedrības novecošana – pensionāru īpatsvars pieaug, iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, jauniešu, kas sāk savu karjeru, skaits samazinās.

Vienā laivā ar Igauniju

Ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija mūsu zemē bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs.

Jaunieši un finanšu prasmes

Jaunieši lieliski orientējas digitālajos risinājumos, un viņu vidū interneta lietotāju īpatsvars ir ļoti augsts.

Vakcinēšanās kā atbalsts

Ierobežojumus, kas tiek ieviesti patlaban, lakoniski var raksturot ar vārdu "kompromiss". Valdība pieņēmusi tādus lēmumus, lai ikviena no atšķirīgi domājošajām sabiedrības grupām nebūtu ļoti iepriecināta, bet nebūtu arī ļoti vīlusies.

Lentīšu griešanas fani

Nedēļā, kad aktualizēts temats par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, mediķi brīdina par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un vienas diennakts laikā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums, no kādas, šķiet, paralēlās pasaules pienāk vēstis par dažādiem tā dēvētajiem lentīšu griešanas pasākumiem ar valsts un pašvaldības augstu amatpersonu piedalīšanos.

Birokrāti šķeļ sabiedrību

Līdz ar oktobra sākšanos daudziem iedzīvotājiem ir pienācis laiks maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atbilstoši nosacījumiem, kas ieviesti no 1. jūlija.

Atbildība sociālajos tīklos

Nesen Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt Niku Endziņu par vainīgu nacionālā naida kurināšanā saistībā ar viņa ierakstiem sociālo tīklu platformā Facebook, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Par to 23. septembrī vēstīja LETA. Jāpiebilst, ka Nika Endziņa vārds plašākai sabiedrībai kļuva zināms tieši saistībā ar skandālus raisošām izpausmēm virtuālajā vidē. Konkrētajā gadījumā būtiskā frāze, kam vērts pievērst uzmanību, ir "sociālo tīklu platformā".

Vajag pamatot lēmumus

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 24. septembrī bija 316,7, Igaunijā – 462,1, bet Lietuvā – 506,8, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Jāatgādina, ka SPKC datus par dažādām valstīm publisko reizi nedēļā, un pēdējo nedēļu dati ļauj secināt gan to, ka Covid-19 izplatība aug, gan to, ka ne vien mūsu valsts, bet arī Baltijas kaimiņzemes unikālu, inovatīvu risinājumu pandēmijas apturēšanai nav atradušas. (Latvijā 26. septembrī kumulatīvais rādītājs pārsniedza 400.)

Plāno turpmāk strādāt globālā mērogā

Veselības uzņēmumu grupa Repharm plāno jaunu attīstības fāzi un ir izstrādājusi ceļvedi izaugsmes stratēģijai Fit for 2025. Par to Repharm vadības pārstāvji publiski paziņoja pagājušajā nedēļā.

Jauns risks valdībai

Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija saņēmuši 51,7%, bet vakcināciju noslēguši 48,1% to Latvijas iemītnieku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vēsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.