Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 9. janvāris
Aksels, Alta, Kaspars

Magda Riekstiņa

Kuram ticēt, kuram neticēt?

Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."

Politiķi ignorē problēmu

Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.

Konservatīvie un liberāļi

Latvijas iedzīvotāji gadiem esot atbalstījuši liberālu, nevis konservatīvu ekonomiku, un tā rezultātā šobrīd neizdodas raiti pārvarēt krīzes – gan Covid-19 krīzi, gan energokrīzi. Šāds viedoklis pēdējā laikā izskan saistībā ar Latvijas ekonomiskajām problēmām un politiskajām izvēlēm šo problēmu risināšanā.

Neticiet tam, ka tūrisma laiks ir pagājis!

Darījumu tūrisms jeb starptautiskajā vidē lietotais jēdziens MICE (saīsinājumā no angļu valodas vārdu Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions pirmajiem burtiem), kas ietver dažādu konferenču, kongresu, semināru, diskusiju un samitu organizēšanu un uzņemšanu, pirms Covid-19 pandēmijas bija ļoti nozīmīgs Polijas galvaspilsētas Varšavas tūrisma industrijas darbības virziens.

Jauna vai veca ideja?

Elektrības cenu augšupeja un ģeopolitiskā spriedze veicina to, ka mūsu sabiedrības dienaskārtībā atkal parādās tādas frāzes kā "Vajag enerģētisko neatkarību!" un "Jābūvē sava atomelektrostacija (AES) – Latvijai vienai pašai vai visām Baltijas valstīm kopā!". Izskan arī visai ekstravaganti viedokļi – gan elektrības cenu kāpums tiek skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, gan tiek apgalvots, ka līdz šim elektrība esot bijusi tik lēta, ka sabiedrība pieradusi to tērēt neracionāli. Patiesībā, protams, pandēmija tiešā veidā nav elektrības cenu kāpuma izraisītāja, un arī iepriekš, kad par Covid-19 pat nerunāja, elektrības cena bija mainīga.

Lai nauda paliktu Latvijā

Katrs eiro, ko iedzīvotāji iztērē aiz mūsu valsts robežām, ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli nesen LTV1 raidījumā 1:1 pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viesnīcu biznesam joprojām sarežģīti laiki

Pagājušā gada 11 mēnešos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši kopumā 1,2 miljoni ārvalstu un vietējo ceļotāju, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2020. gada 11 mēnešos un par 54,4% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2019. gadā, tātad vēl pirms Covid-19 pandēmijas, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

No pārtikas līdz transportam

Kopumā 51 rekomendācija, kas veltīta situācijas uzlabošanai klimata pārmaiņu, vides un veselības jomā, tika pieņemta Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas janvāra pirmajā pusē noritēja Polijas galvaspilsētā Varšavā.

Politiķi augstprātības gūstā

Latvijas sabiedrība ir pacietīga, sīksta, vērsta uz pielāgošanos apstākļiem un grūtību pārvarēšanu. Līdz šim mūsu sabiedrība ir samierinājusies ar strauji mainīgiem, brīžiem neloģiskiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī ir piedevusi Veselības ministrijai un visai valdībai vakcinācijas procesa haotisko organizēšanu, kuras laikā izpaudusies necieņa pat pret tiem iedzīvotājiem, kuri nešauboties vēlējās ātri vakcinēties.

Sertifikāta mērķis – palīdzēt

Pienācis laiks "atteikties no zaļās zonas. Zaļā sertifikāta ideja sevi izsmēlusi", otrdien paziņoja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), aizsākot diskusiju par šo sertifikātu

Zaļais kurss sākas ar tīru ielu

Eiropas Zaļais kurss ir aktualitāte, par kuru gan mūsu valstī, gan visā Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laikā tiek runāts bieži. Ar Zaļo kursu saistītām tēmām tikapievērsta uzmanība arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm (no Latvijas – divi pārstāvji).

Aizbrauc mazāk. Vai tiešām?

Pandēmijas pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā, Latvija nav piedzīvojusi milzīga iedzīvotāju skaita aizbraukšanu. Pat tieši pretēji – aizbraucēju bijis mazāk nekā XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati par migrāciju no 2011. līdz 2020. gadam. Dati par pagājušo gadu vēl jāgaida, tomēr kopumā secināms, ka atšķirībā no 2008.–2010. gada finanšu krīzes Covid-19 krīze, lai arī ir satricinājusi uzņēmējdarbības vidi un saasinājusi bezdarba riskus, neizraisa jaunu "lielo aizbraukšanu".

Gadumijas runa ierēdņiem

Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."

Gaidāma vilcienu sinerģija

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājās pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ar dzelzceļa transportu 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos tika pārvadāti 8,3 miljoni pasažieru, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē gada griezumā samazinājās par 18,9%, bet starptautiskajos pārvadājumos – pat par 86,4%, rāda CSP dati. Galvenais pasažieru skaita krituma iemesls ir Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

2022. gadā – pret nabadzību

Noslēgumam tuvojas jau otrais gads, kura aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Saprotams, ka gadumijas pusnaktī pandēmija neizgaisīs un ar to nāksies sadzīvot arī turpmāk. To ņemot vērā, gan valdībai, gan kopumā sabiedrībai būtu vērts izvairīties no sakāpinātiem pārspīlējumiem.

No sertifikāta līdz algām

Decembrī uz aizejošajā gadā pieņemtajiem lēmumiem atskatās dažādas institūcijas, un izņēmums nav arī Eiropas Parlaments (EP). Jāatgādina, ka EP no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ievēlēti 705 deputāti, un viņu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji.

Svētki neparastos laikos

Apstākļi, kādos tiek sagaidīti Ziemassvētki, gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir sarežģīti. Jaunais Covid-19 paveids omikrons ne tikai licis daudzviet pastiprināt ierobežojumus un apgrūtinājis starpvalstu ceļošanu, bet arī mazinājis cerības, ka jāiztur vēl tikai īss brīdis un pandēmija beigsies. Cilvēki, kuri iepriekš pauda, ka 11. janvāri, kas Latvijā ir ārkārtējās situācijas iespējamais beigu datums, uztver gluži kā oficiāli izsludinātu pandēmijas finālu, tagad atzīst, ka ziemas mēneši aizritēs Covid-19 risku ēnā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, visticamāk, gaidāma vien pavasarī.

Reizēm vērts ieklausīties

Nesen uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņoja – ja "Veselības ministrija turpinās īstenot kovida vīrusa izplatību veicinošu politiku tirdzniecības nozarē, neatļaujot strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās, LTRK Padome lems par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu".

Trūkst uzticēšanās valdībai

Nesen Latvijas Banka nāca klajā ar secinājumiem par ēnu ekonomiku, īpaši akcentējot aplokšņu algas. No ekspertu atziņām izriet, ka mūsu valstī aplokšņu algu maksāšana ir izplatīta uzņēmumos, kuros ir neliels darbinieku skaits un zems oficiālā atalgojuma līmenis. Tiesa gan, netiek apgalvots, ka aplokšņu algu vispār nav milzīgos uzņēmumos un dāsni atalgotu darbinieku vidē. Eksperti pieļauj, ka aplokšņu algas figurē 8% lielo uzņēmumu un ka augstu ienākumu saņēmēju grupā neoficiālās piemaksas veido 6% no oficiālās algas.

Pagrieziena punkts

Tuvojas 15. decembris, kad arī privātajā sektorā klātienē strādājošajiem darbiniekiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai vismaz jābūt veiktai vakcinācijai un tikai jāgaida sertifikāta saņemšana.

Ļoti samudžināti noteikumi

Covid-19 sertifikātu pārbaude pēdējā laikā ir kļuvusi par ikdienu. Gan tirdzniecības, gan pakalpojumu, gan vēl citu nozaru darbinieki pārbauda sertifikātus, un paralēli tam no uzņēmēju vides nāk informācija, ka valsts dienesti savukārt pārbauda, vai pārbaudītāji veicamās pārbaudes īsteno precīzi.

Interneta lavīnas efekts

Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, vakcinācija pret Covid19, situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas – tās ir tikai dažas no tēmām, kas pēdējā laikā raisījušas diskusijas par to, kādu informāciju saņem sabiedrība un kā šī informācija tiek uztverta.