Diskusijās par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kam uzmanību pievērsa no 1. jūlija ieviestā nodokļu reforma, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts – lai pēc iespējas augtu VSAOI iemaksātās summas, svarīga ir ne tikai likme un nomaksas nosacījumi, bet arī ienākumu lielums.
Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2020, kas notiks Dubaijā (Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE)), ir pastiprinājusi interesi par sadarbības perspektīvām ar AAE un citām, tuvumā esošajām valstīm.
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja kompānijas Kantar pētījums, kas atklāja, ka tikai 7% iedzīvotāju uzskata – Latvija lietderīgi izmantos Atveseļošanas fonda (AF) līdzekļus, kas paredzēti tam, lai mūsu valsts un citas Eiropas Savienības dalībvalstis atgūtos no Covid-19 krīzes. Tajā pašā laikā 72% respondentu netic, ka 1,82 miljardi eiro, kas ir pieejami Latvijai, tiks izlietoti lietderīgi. (Par šo pētījumu lasāms portālā Skaties.lv, un tas tika apspriests RīgaTV24 raidījumā Preses klubs.)
Pretrunīgi vērtētās izmaiņas nodokļu jomā, kas ieviestas no 1. jūlija un attiecas galvenokārt uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), var izraisīt tālejošas sekas. Vispirms jau politiskā aspektā.
Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz uzņēmumu spēju piesaistīt finansējumu, un apmēram pusei uzņēmumu ir labs kredītreitings, turklāt arī finansējuma atteikumu īpatsvars nav palielinājies, rāda bankas Citadele statistika par vidējo un mazo uzņēmumu kredītspēju.
Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta". Tas sabiedrībā rosināja diskusiju par darbu Latvijas labā, respektīvi, augstos amatos valsts iestādēs.
Pēdējā laikā gan Latvijas Banka, gan vairākas komercbankas, gan Valsts policija brīdina iedzīvotājus par finanšu krāpnieku aktivizēšanos, turklāt šajā gadījumā blēžu centieni izkrāpt naudu nav saistīti ar viltotām e-tirdzniecības vietnēm, dīvainām kriptovalūtu shēmām vai citām tikai interneta lietotājiem bīstamām blēdībām, bet gan ar zvanīšanu pa tālruni.
Tiek prognozēts, ka Eiropā aviopasažieru pārvadājumu nozare tādus apjomus, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas, sasniegs tikai 2024. gadā. Tajā pašā laikā dažādas aptaujas visai stabili rāda, ka jau šovasar doties ārvalstu ceļojumā plāno aptuveni 60% respondentu. Jaunākie publiskotie gaisa satiksmi raksturojošie dati apliecina, ka lidmašīnu pasažieru skaitam ir tendence augt.
Nesen Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā publiskoja "ikgadējo atskaiti par [no Latvijas ievēlēto] deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem".
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē ievietotā karte, kurā atainots pret Covid-19 vakcinēto, 18 gadu vecumu sasniegušo eiropiešu īpatsvars, atgādina karti, kas ataino Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja Eurostat datus par minimālās algas lielumu ES dalībvalstīs, respektīvi, kur zema alga, tur lēna vakcinācija. Zemāka minimālā alga ir Bulgārijā – 332 eiro, augstākā Luksemburgā – 2022 eiro. Jūlija vidū Bulgārijā vienu vakcīnu bija saņēmuši 17,6% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši 15,8%. Turpretī Luksemburgā vienu vakcīnu bija saņēmuši 73,9%, bet vakcināciju noslēguši 54,5% pieaugušo.
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem.
Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".
Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.
Plānojot ceļojumu, izvēlies uzticamu tūrisma aģentūru! Šādu ieteikumu cilvēkiem, kuri šovasar Covid-19 pandēmijas apstākļos vēlas ceļot, sniedz Ārlietu ministrija un skaidro: "Labākais padomdevējs ceļojuma plānošanā ir tūrisma aģentūras. Nozares profesionāļi pārzina situāciju ārvalstīs, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un zinās, kā rīkoties saslimšanas vai karantīnas gadījumā." Jāatgādina, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kā arī citām iestādēm un organizācijām jau jūnijā aizsāka informatīvo kampaņu Ceļo apdomīgi.
Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.
Neilgi pirms Covid-19 pandēmijas tūrismam veltītajās izstādēs un konferencēs politiķi, uzņēmēji, nozares eksperti, kā arī paši tūristi uzsvēra: ceļošana ir kļuvusi vieglāka, vienkāršāka, ātrāka un pieejamāka nekā jebkad agrāk. tagad situācija ir mainījusies. Tomēr, ja šajā vasarā gribas doties ārvalstu ceļojumā, tad iespējams tas ir jādara. Vienīgi jārēķinās ar jaunām prasībām un jāatceras par epidemioloģisko piesardzību.
Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.
Saistībā ar nesen ieviesto principu – noteikt, kas ir pieejams pret Covid-19 vakcinētam personām, bet nav pieejams nevakcinētām – atklājas, ka mūsu valdība uz privātā sektora un kultūras jomas pārstāvju pleciem cenšas novelt atbildību par šī principa ievērošanu
Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".
Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)
Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.
