Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Magda Riekstiņa

Ir laiks doties balsot!

Balsošana Rīgas domes (RD) vēlēšanās jau sākusies, un visiem, kuriem šajās vēlēšanās ir iespēja balsot, būtu ieteicams aiziet uz vēlēšanu iecirkni un nobalsot atbilstoši savai pārliecībai. Vienīgi vērts ņemt vērā trīs faktorus.

Rīgai jācīnās par tūristiem

Tūrisms ir Rīgai svarīga nozare. Šāds secinājums izskanēja nesen notikušajā diskusijā, uz kuru tūrisma nozares pārstāvji bija aicinājuši to partiju, kas startē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanās, politiķus. (Ikviens interesents diskusijai varēja sekot tūrisma ziņu portālā Travelnews.lv.)

Krīze kreditēšanu neaptur

Vairāk nekā puse – 63% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais izaicinājums, uzsākot biznesu, ir finansējuma piesaiste. To atklāj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un kompānijas Norstat veiktais pētījums.

Taupīt, bet nepārspīlēt

Dzīvojam tādā laikā, kad sociālie tīkli spilgti atklāj sabiedrībā pastāvošos atšķirīgos viedokļus, kas reizēm ir visai diskutabli. Tā piemēram, vēstījums, ka mūsu Ministru kabinets "pieņēmis Ārlietu ministrijas priekšlikumu par 150 000 eiro liela atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai" (par to informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs), sociālajos tīklos izraisīja reakciju, ko, pārfrāzējot diplomātiski, var formulēt kā neizpratni "kādēļ Latvija dod naudu Baltkrievijai, ja pašiem Latvijas iedzīvotājiem naudas trūkst?".

Igaunija turas pretī Covid-19 krīzei

Latvijā ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs, kuram vajadzētu līdzināties. Patlaban aktuāls ir jautājums, vai Igaunija veiksmīgāk nekā Latvija pārvarēs Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un visu tautsaimniecību kopumā.

Nodokļu politikas līkloči

Nodokļu sistēmas iespējamās izmaiņas, ko izlolojusi Finanšu ministrija (FM), jau izpelnījušās plašu uzmanību gan Dienas slejās, gan citos medijos, gan sociālo tīklu diskusijās. Tas nav pārsteidzoši, jo nodokļi, veselības aprūpe un izglītības sistēma ir tās trīs jomas, kuras ikviens cilvēks uztver personiski.

Svinēt vasaru Somijas salās

Gleznainas, vienlaikus civilizētas, tomēr nomaļas vietas, kurās neapdraud cilvēku pūļi, taču arī nepārņem vientulības izjūta. Izklausās pēc ideāla ceļojuma vasarā, kas aizrit Covid-19 zīmē?

Covid-19 sašķels sabiedrību?

Nenoliedzami šis Covid-19 krīzes laiks ir unikāls, un patlaban jau ir izkristalizējies jautājums – vai Covid-19 sašķels sabiedrību? Uzņēmējdarbības vidē tiek runāts par to, ka Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi sadala nozares tādās, kas ir ieguvējas (piemēram, e-komercija), tādās, kas ir zaudētājas (tūrisma industrija u. c.), un tādās, kuru darbība tiek ietekmēta tikai minimāli, kā tas ir būvniecībā.

Politiķi sacenšas populismā

Laikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām radās iespaids, ka zemāk pa vēlēšanu kampaņu kvalitātes kāpnēm politiskie spēki vairs nokrist nevar, nevar nodemonstrēt vēl primitīvāku populismu un nevar vēl spilgtāk demonstrēt to, ka uzskata vēlētājus par aprobežotiem cilvēkiem, kuri uzķeras uz tukšu solījumu un emocionālu frāžu āķa. Respektīvi, šķita, ka politiķiem nav vairs zemāk kur krist. Taču priekšvēlēšanu kampaņas pirms 29. augustā gaidāmajām Rīgas domes (RD) vēlēšanām apliecina, ka var iestigt vēl dziļākā populismā nekā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Izaicinājumiem bagāts laiks

Par Baltijas vērienīgāko jūras transporta pasažieru mezglu tiek uzskatīta Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta. Te jāpaskaidro, ka uzņēmums a/s Tallinas osta (igauņu valodā – Tallinna Sadam, angļu valodā – Port of Tallinn) juridiskā un administratīvā aspektā ietver gan ostu, kas atrodas tieši pašā Igaunijas galvaspilsētā, gan arī ostas ārpus Tallinas, bet Latvijas tūristiem Tallinas osta asociējas galvenokārt ar pasažieru ostu Igaunijas metropoles vecpilsētas tuvumā.

Starp optimismu un bažām

Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pirmie soļi – bez nodokļiem?

Nesen tika paziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par atvieglotu nodokļu politiku mazajiem uzņēmumiem, un, kā akcentē LETA, tiek piedāvāts variants: kamēr "apgrozījums mazajā uzņēmumā nesasniedz 12 000 eiro gadā uz vienu nodarbināto, nodokļi nebūtu jāmaksā".

Vasaras iepirkšanās svētki

Latvijas iedzīvotāji šovasar visai aktīvi iepērkas dažādos veikalos, un tas varētu būt skaidrojams gan ar to, ka beidzot tiek veikti tie pirkumi, kas tika atlikti ārkārtējās situācijas trijos mēnešos – aptuveni no 12. marta līdz 9. jūnijam –, gan arī ar to, ka Latvijā un arī citur pasaulē joprojām pastāvošo ierobežojumu dēļ veikalos nonāk tā nauda, kas citos gados tika iztērēta par dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī par tāliem ārvalstu ceļojumiem.

Gaidām, ko teiks valdība

Pagājušajā nedēļā, raugoties uz dažādiem statistikas datiem, tas, ka iespaids nav iepriecinošs, bija jāatzīst pat pārliecinātiem optimistiem, kuri gan ikdienā, gan virtuālajā vidē distancējas no mūžam vaimanājošajiem ''viss ir slikti'' kulta piekritējiem.

Pēdējā laikā vērojams intereses pieaugums par privātmāju būvniecību

Līdz Covid-19 pandēmijai Latvijas sabiedrības vidusslāņa pārstāvji tajā brīdī, kad vēlējās iegūt mājokli ilgākam laikam, interesējās galvenokārt par dzīvokļa iegādi. Te jāpiebilst, ka, pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Swedbank Finanšu institūta kopīgi veiktā pētījuma datiem, par vidusslāni sevi uzskata 44% Latvijas iedzīvotāju. (Šis pētījums gan tika veikts pirms Covid-19 krīzes.)

Uzmanīs viesstrādniekus

Mūsu valstī un arī kaimiņzemē Lietuvā fiksētie gadījumi, kad Covid-19 konstatēts no ārvalstīm iebraukušajiem darbiniekiem, respektīvi, viesstrādniekiem, ir aktualizējuši tēmu par viesstrādnieku lomu Baltijas ekonomikā.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Banknotes vēl turas apritē

Gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, apzinoties nepieciešamību mazināt Covid-19 izplatības riskus, tiek rekomendēts izmantot bezskaidras naudas norēķinus, to vidū arī bezkontakta maksājumu kartes.

Trūkumi saziņā ar tautu

Nesen Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji saņēma paziņojumu: "Ir pienācis ziņojums Informācija no Aizsardzības ministrijas no VID. Lai iepazītos ar ziņojuma saturu, jāpieslēdzas EDS." Konkrētajā gadījumā ar ziņojuma saturu – bukletu Kā rīkoties krīzes gadījumā – kopumā viss ir kārtībā. Var diskutēt par satura niansēm, bet jāsaprot, ka nav iespējams sagatavot tādus ieteikumus, kurus par izciliem uzskatītu visi to saņēmēji.

Kuram jājūtas atbildīgam?

Uzskats, ka citās valstīs, it īpaši tajās, kas atrodas uz ziemeļiem no Latvijas, viss notiek labāk, gudrāk un pareizāk, ir visai diskutabls. Tomēr saistībā ar nesen virmojušajām emocijām par cilvēku drūzmēšanos brīvdabas pasākumā Rīgā, Tērbatas ielā, un novērojumiem šovasar Helsinkos un citur Somijā, jāsecina vien ir, ka salīdzinājums tiešām ne vienmēr ir glaimojošs mūsu valstij.

Lai daži nebūtu atstumti

Pandēmijas laika ekonomika – šāds jēdziens pamanāms aizvien biežāk. Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā neatjaunosies tāda ekonomiskā situācija un tāda ikdienas dzīve, kāda tā bija līdz šim pavasarim, kad par globāla mēroga risku kļuva Covid-19. Turklāt pandēmijas laika ekonomika nes līdzi to, ka mainās dažādu nozaru loma tautsaimniecībā.

Arī reģioni ir perspektīvi

Nesen kāda Vidzemes novada pašvaldības līderis sociālajos tīklos izklāstīja kredītņēmēju pieredzi – cilvēki vēlas iegādāties māju, bet bankas piedāvātie nosacījumiem kredītam ir ļoti neizdevīgi, neraugoties uz to, ka kredīta prasītājiem ir gan stabils darbs, gan attīstības finanšu institūcijas Altum atbalsts. Bankas ieskatā novada centrs Ziemeļvidzemē esot neperspektīva vieta.

Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība

Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."

Daudzviet Latvijā šovasar dzirdama lietuviešu valoda

Nepilni divi mēneši, kas pagājuši, kopš maija vidū atsākās ceļošana Baltijas mērogā un Latvijā sāka ierasties ceļotāji no Lietuvas un Igaunijas, mūsu valsts tūrisma industrijai ļāvuši cerēt, ka visa šī vasara tomēr nebūs jāpavada pilnībā bez ārvalstu viesiem. Baltijas kaimiņvalstu tūristiem sekojuši arī ceļotāji no citām, tālākām zemēm, un, lai arī lēni un piesardzīgi, tomēr tūrisms pamazām atkal sācis uzņemt apgriezienus. Jāuzsver gan, ka precīzi prognozēt situācijas attīstību patlaban nevar neviens eksperts, jo Covid-19 izplatības riski joprojām nav zuduši.

Cer uz valdības atbalstu

Pēdējā laikā uzvirmojušās bažas par to, ka Covid-19 radītie draudi joprojām ir nopietni, likuši sarosīties mūsu valdībai, koncentrējoties uz jauniem pasākumiem risku ierobežošanai. Savukārt uzņēmēji jau pauduši viedokli, ka brīdī, kad valdība ievieš ierobežojumus biznesam, uzreiz ir jānodrošina atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kuru darbību šie ierobežojumi skar.

Pret krīzi ar savu biznesu

Politiskās kaislības, kas, tuvojoties Rīgas domes vēlēšanām, sāk mutuļot aizvien intensīvāk, šoreiz, salīdzinot ar laiku pirms dažām iepriekšējām vēlēšanām, mazāk koncentrējas uz nacionālo tematiku, bet vairāk uz sociālekonomiskajām problēmām. Politisko spēku pārstāvji asi kritizē oponentus, pārmetot gan pārāk labēju, gan pārāk kreisu domāšanu.

Ielūkojieties Satversmē!

Laiks, kad pastāvēja tikai vienīgais, pareizais viedoklis, ir beidzies, tagad ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Šādu frāzi savā izglītošanās gaitā visai bieži dzirdēja paaudze, kas skolojās XX gadsimta deviņdesmitajos gados un XXI gadsimta sākumā. It īpaši atjaunotās neatkarības pirmajā desmitgadē tika akcentēta intelektuālā brīvība, ko garantē arī Satversmes 100. pants: ''Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.''