Apšaubāmas vēlēšanas
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps sev raksturīgajā stilā ierakstīja sociālajā tīklā Twitter, ka vēlas pārcelt novembra sākumā paredzētās vēlēšanas, jo neuzskata gaidāmos balsojumus pa pastu par godīgiem.
Andis Sedlenieks
Derīgo izrakteņu ekoloģiskais lāsts
Tikai pēc iespaidīgas ekoloģiskās katastrofas Arktikā Krievijas varas iestādes beidzot pievērsušas uzmanību faktam, ka viens no valsts lielākajiem derīgo izrakteņu ieguves koncerniem Nornikeļ (līdz 2016. gadam koncerns dēvējās par Noriļskij nikeļ – Noriļskas niķeli) sistēmiski un vērienīgi ignorē vides aizsardzības prasības.
Manevri varas saglabāšanai
Nedēļas vidū Baltkrievijas varas iestādes paziņoja, ka valstī aizturēti 33 tā dēvētie vāgnerieši – neoficiālās Krievijas militārās kompānijas kaujinieki –, kas ieradušies valstī ar mērķi destabilizēt situāciju prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Pret aizturētajiem ierosināta krimināllieta par terora aktu gatavošanu un tiek apgalvots, ka Baltkrievijā atrodas vēl ap 200 vāgneriešu.
Kaimiņvalsts gatavojas ūdeņraža ekonomikai
Nesen Krievijas Enerģētikas ministrija izstrādājusi un nosūtījusi izskatīšanai valdībā tā dēvēto ceļa karti Ūdeņraža enerģētikas attīstība Krievijā.
Aukstais karš 2.0
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo noturēja runu ar nosaukumu Komunistiskā Ķīna un brīvās pasaules nākotne, kas daudzviet jau nodēvēta par Fultonu 2.0 (pēc analoģijas ar Vinstona Čērčila slaveno runu), kā arī par jauna aukstā kara, šoreiz starp ASV un Ķīnu, izsludināšanu
Gubernators ar priekšvēsturi
Krievijas centrālās varas centieni pakāpeniski nomainīt pārāk patstāvīgos un ne īpaši godprātīgos reģionālos līderus pret Maskavai lojāliem jaunās paaudzes politiķiem var apstāties Habarovskas novadā, kur daudzi iedzīvotāji izgājuši ielās, protestējot pret novada gubernatora apcietināšanu.
Sankcijas ne tikai Krievijas gāzes dēļ
Vācijā turpina vērsties plašumā sašutums par ASV centieniem paplašināt sankcijas pret Vāciju un Krieviju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecību, tāpat tiek draudēts sankcijām pakļaut arī gāzes vada Turku straume turpinājumu Eiropā.
Sinerģija, risinot ūdens piesārņojuma problēmu
Par Tīrā ūdens hakatonu, jaunuzņēmumiem, kas risina ūdens piesārņojuma problēmu, un Baltijas valstu vienotības vienu no aspektiem ar Katalista Ventures (KV) līdzdibinātāju un izpildirektori Grētu Radzevičūti sarunājas Andis Sedlenieks.
Īpašo attiecību beigas
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas valdība oficiāli paziņoja par lēmumu pilnībā atteikties no Ķīnas informācijas tehnoloģiju kompānijas Huawei iesaistes piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru infrastruktūras izveidē. Vienlaikus šis lēmums, visticamāk, atstās ievērojamu ietekmi kā uz Lielbritānijas tautsaimniecību, tā iecerēm globālajā politikā.
Zaļās, zilās un tirkīza krāsās
Vācijas valdība nesen apstiprināja ambiciozu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (Nationale Wasserstoffstrategie), kuras ietvaros, kā uzreiz pēc attiecīgās valdības sēdes paziņoja valsts ekonomikas ministrs Peters Altmaiers, paredzēta Vācijas kļūšana par ''pasaules pirmo numuru'' ūdeņraža tehnoloģijās.
Diagnoze un ārstēšana lielākajai veselības organizācijai
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un jau sākt šo procesu vienlaikus ir gan daļa no ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas, gan lielvalsts kopējās šā brīža ārpolitikas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka PVO darbībā netrūkst problēmu, toties trūkst vēlmes tās risināt, un tādēļ organizācijas nākotne ir neskaidra.
Nebeidzami robežkonflikti
Pēdējos četros gados lielākais robežkonflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu uzliesmoja 12. jūlijā. Vairākas dienas ilgstošajās apšaudēs ir bojāgājušie un ievainotie abās pusēs, bet konflikta izraisīšanā abas valstis pašsaprotami vaino viena otru.
Robežu paplašināšana
Iepriekšējās nedēļās Polijā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā, lai arī ne bez grūtībām, taču uzvarēja esošais prezidents, valdošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) atbalstītais Andžejs Duda, kurš saņēma 51,2% vēlētāju balsu. Dudas sāncensi, Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski tikmēr atbalstīja 48,8% vēlētāju.
Pandēmija maina investīciju vidi
Pagājušais gads Eiropai bijis viens no veiksmīgākajiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistes ziņā, secināts kompānijas EY šovasar veiktajā pētījumā par Eiropas valstu investicionālo pievilcību. 2019. gadā ārvalstu investori ir ieguldījuši līdzekļus 6412 jaunos projektos 47 Eiropas valstīs.
Izaugsmes iespējas visiem iesaistītajiem
Par Patria Group plāniem Latvijā, Eiropas ieroču un bruņojuma ražotāju sadarbību un Eiropā ražotā bruņojuma starptautisko konkurētspēju ar Somijas militārās kompānijas Patria Land Oy prezidentu Jusi Jervinenu sarunājas Andis Sedlenieks.
Ataturka mantojuma likvidēšana?
Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.
Neviendabīgā Eiropa un dažādās Amerikas
Vācijas kancleres Angelas Merkeles paustais viedoklis, ka Eiropai jāņem atbildība par nākotni pašai savās rokās, jo ASV labprātīgi atsakās no demokrātiskās pasaules līderes lomas, kā arī virknes citu redzamu Eiropas politiķu līdzīga satura izteikumi ne tikai liek uzdot jautājumus par to, cik reāla ir šāda iespēja, bet arī par to, ko eiropiešiem gaidīt no abām naidīgajām ASV iekšpolitiskajām nometnēm...
Covid-19 pandēmija grauj gāzes patēriņu
Atbilstīgi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency, IEA) jūnijā publiskotajam ziņojumam Fuel Report 2020 pasaulē kopumā šogad tiks piedzīvots līdz šim lielākais ikgadējais gāzes patēriņa kritums – par 150 miljardiem kubikmetru jeb 4% gadā. Pagājušajā gadā gāzes patēriņš pasaulē kopumā pieauga par 1,8% jeb 70 miljardiem kubikmetru.
Nostājas maiņa?
Jūlija sākumā Berlīnē bez kādiem redzamiem panākumiem noslēdzās Minskas kontakta grupas tikšanās Normandijas formāta (Vācija, Francija, Krievija, Ukraina) ietvaros.
Jaunākie mazumtirdzniecības dati liecina par pozitīvām pārmaiņām
Tautsaimniecībā vēl aizvien vērojams kritums, tomēr ir atsevišķas pazīmes, kas liecina par situācijas stabilizēšanos pēc visai graujošās Covid-19 ietekmes, kas martā un aprīlī Latvijā iezīmēja jaunu ekonomiskās krīzes sākumu. Runa ir par norisēm Latvijas lielākajā tautsaimniecības nozarē – mazumtirdzniecībā –, kurai maijā izdevies uzrādīt pārsteidzoši labus datus.
Polijas dažādās vīzijas
Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.
Pagaidām maz optimisma
Nesen Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja atjaunotās globālās ekonomikas attīstības prognozes World Economic Outlook Update. June 2020. Iepriekšējais pārskats tika publiskots aprīlī, un tajā globālajai ekonomikai 2020. gadā tika paredzēts kritums 3% apmērā, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2021. gadā – izaugsme 5,8% apmērā. Pārskatītās prognozes ir pesimistiskākas, un 2020. gadā paredzēts kritums 4,9%, bet 2021. gadā – izaugsme 5,4% apmērā.
Vai spēs no runām pāriet arī pie darbiem?
Atbildot uz ASV senatoru nodomu pastiprināt pret gāzes vadu Ziemeļu straume 2 vērstās sankcijas, virkne ietekmīgu Vācijas politiķu aicina noteikt sankcijas jau pret ASV, bet Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi par nepieciešamību pabeigt gāzes vada būvniecību.
Šķēršļi izlīguma ceļā
Vašingtonā šā gada 27. jūnijā tā arī netika aizvadīta Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un viņa Kosovas kolēģa Hašima Tači tikšanās, kurai vajadzēja kļūt par pavērsiena punktu ceļā uz abu pušu izlīgumu, kā arī vienu no ASV prezidenta Donalda Trampa sasniegumiem starptautiskajā politikā pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Vīzija par Eiropas armiju
Apvienotās Eiropas armijas izveidei netrūkst ne atbalstītāju, ne noliedzēju, un šis jautājums regulāri raisa diskusijas eiropiešu un ne tikai eiropiešu vidū. Kāda līdz šim bijusi Eiropas armijas izveides plānu evolūcija, un kamdēļ iecere atkal kļuvusi tik aktuāla?
Lukašenko labprātīgi varu neatdos
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlme par katru cenu saglabāt varu pēc 9. augustā gaidāmajām šīs valsts prezidenta vēlēšanām draud ieraut Baltkrieviju politiskajā un ekonomiskajā haosā.
Postpandēmiskā pasaules kārtība
Covid-19 pandēmija radījusi daudzus pagaidām neatbildētus jautājumus, tostarp par to, kādas pārmaiņas pasaules kārtībā gaidāmas jaunajā ''pēckovid ērā''. Pastāv vismaz pieci iespējamie pamata scenāriji, un tie nevieš īpašu optimismu.
Ķīnas kandidāts... Donalds Tramps?
Nedēļas sākumā aģentūra Bloomberg publicēja rakstu ar nosaukumu Ķīna silti uzņem ideju par vēl četriem Trampa prezidentūras gadiem (China Warms to Idea of Four More Years of Trump Presidency – angļu val.), kura ietvaros Donaldu Trampu tika mēģināts pasludināt par Ķīnas kandidātu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Gruzija ceļotājiem no Latvijas atvērsies 1. jūlijā
Baltijas valstis ir Ziemeļatlantijas alianses un ES sastāvā, un pievienošanās abām šīm organizācijām ir arī Gruzijas galvenais stratēģiskais mērķis, tostarp iekļauts arī mūsu konstitūcijā, Gruzijas ārpolitikas stūrakmens – intervijā Andim Sedleniekam apliecina Gruzijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Tea Maisuradze.
Pamiera cena
Maija beigās un jūnija sākumā ievērojami mainījies spēku samērs pilsoņu kara nomocītajā Ziemeļāfrikas valstī Lībijā, paverot iespējas, ka tajā beidzot varētu tikt noslēgts vismaz ilgstošs pamiers.