Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 5. marts
Aurora, Austra

Agnese Margēviča

Brisele grib, lai vairāk ieguldām sociālajā sfērā

Eiropas Komisija (EK) akceptējusi tikai trīs no Latvijas priekšlikumiem, kā apgūt 1,8 miljardus eiro ANM fonda naudas. Vai tā ir izgāšanās, ar finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi sarunājas Agnese Margēviča.

No reformas ērtāk kļūs politiķiem

Par to, kā pārdalīta novada liktenis izgaismo aizkulišu politiskās un saimnieciskās shēmas, ar Inčukalna novada mēru Aivaru Nalivaiko (LZS) sarunājas Agnese Margēviča.

Jaunzemes krusttēvi šūpo valdību?

Lai saprastu, kādēļ valdība ir tik nestabila un tās aizkulisēs tiek perināti plāni par atsevišķu ministru, premjera vai visas valdības nomaiņu, nepietiek ar sekošanu Covid līknei un nenotiekošajai vakcinācijai. Tīra politika vai sabiedrības atbalsts ļoti reti ir pietiekams iemesls, lai gāztu valdību. Tam visbiežāk pamatā ir saimnieciskas intereses un liela nauda – visas šīs komponentes mēs redzam, ja paveramies uz konfliktu, kas nu jau mēnešiem norit starp finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Novēlots kļūdas labojums

Otrdien ģenerālprokurors Juris Stukāns adekvāti reaģēja uz necilvēcīgo gadījumu, kurā diviem bērnu traģiski zaudējušiem vecākiem draud kriminālatbildība par morālajā kompensācijā saņemtās naudas nedeklarēšanu. Saeimai nekavējoties jāgroza likuma norma, kas uzliek par pienākumu deklarēt arī ienākumus, kuri tāpat nav apliekami ar nodokļiem.

Politiskās atbildības ''henkuzēšana''

Pēdējās pāris nedēļās vakcīnu skandāla sakarā sabiedrības doma ar dažādiem līdzekļiem tiek veidota par labu tam, ka atbildība par kļūdainiem lēmumiem jānes konkrētiem ierēdņiem. Prom no gadu gadiem ilgušās cīņas par politisku atbildību pretī jaunai teorijai, ka ir kāda visvarena un viltīga ierēdņu elite, kura apved ap pirkstu spožus un godīgus politiķus.

Politika pret tiesu

Konflikts starp tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) no vienas puses un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tieslietu padomi no otras puses piektdien nonāca jaunā līmenī, Strupišam paziņojot, ka "izpildvara tieslietu ministra personā vēlas par katru vari saglabāt kontroli un ietekmi pār tiesām". Tas, ka konflikta redzamā daļa tiek balstīta laikam jau apzinātā izteikumu sagrozīšanā, liek izdarīt secinājumu, ka visa pamatā tiešām ir politiski motīvi.

Prezidentam nav jābaidās, bet jārīkojas

Par to, kā tehniski panākt izmaiņas slikti strādājošajā valdībā situācijā, kad nedz koalīcijas partijas, nedz premjers paši tās nerosina, ar konsultāciju firmas Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Valdība krīt, bet negāžas

Eiroparlamentārieša Roberta Zīles intervija Dienai ceturtdien parāva slūžas publiskām debatēm par premjera nomaiņu, un tas, ka Krišjānim Kariņam kaut kas kardināli un ātri jāmaina valdības darbā vai jāaiziet, sāka skanēt pat no komentētājiem, kuri tradicionāli stāvējuši viņa un viņa partijas aizsargpozīcijās. Tikmēr premjers nekur neiet, gāzēji tikai gāzelē, nevis gāž, bet valdība, par spīti tam, ir brīvā kritienā.

Izeja no strupceļa – neitrāls premjers

Kā pārvarēt krīzi valdībā un efektīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda miljonus – ar eiroparlamentārieti Robertu Zīli sarunājas Agnese Margēviča.

Kāpēc šī valdība vēl nekrīt

Godīgi atbildot uz jautājumu, vai šī valdība sevi ir izsmēlusi, visticamāk, vairākums Latvijas iedzīvotāju šoreiz pat netipiski neatkarīgi no saviem politiskajiem uzskatiem un tā, kuru partiju atbalsta, teiktu "jā" vai "visdrīzāk jā". Tādēļ teorētiski šim vajadzētu būt elementārākajam valdības nomaiņas gadījumam. Tad kādēļ tomēr Krišjāņa Kariņa (JV) valdība vēl turas?

Aizvēsturisks tiesas spriedums

Ventspils mēra Aivara Lemberga notiesāšana apsūdzībās par koruptīviem darījumiem 12 gadus pēc tiesvedības sākuma ir kā sveiciens no cita laikmeta realitātē, kurā politiskā un saimnieciskā ietekme, arī koruptīvie noziegumi jau sen ir citu personāžu monopols. Tādēļ, visticamāk, attieksme pret šo Rīgas apgabaltiesas pirmās instances spriedumu, kura saīsinātā daļa vien aizņem pustūkstoti lappušu, tiks dalīta no krimināltiesiskā viedokļa un reālpolitiskā.

Realitātes noliegšana atspēlējas

Pašreizējā krīze parādījusi, kā efektīvas valsts politikas plānošanai kaitē patiesās ainas neapzināšanās, vai tā būtu iedzīvotāju grupu ekonomiskā situācija vai hroniskās slimības, – amatpersonu attieksme gan pret Covid-19 krīzes finanšu palīdzību, gan vakcinācijas organizēšanu rada aizdomas, ka valstij nav ne jausmas, ne patiesas intereses, cik patiesi trūkuma skarto vai hroniski neveselo ir starp tās iedzīvotājiem.

Augšējo elpceļu vīruss un kreisums

Vispārējais sašutums par politisko iestudējumu ap 500 eiro pabalstu par katru ģimenē audzināmo bērnu uz mirkli radīja iespaidu, ka kreisajai ideoloģijai Latvijā varētu būt kaut nedaudz kliedēts tabu statuss. Var jau būt, ka pārāk nenorijams šoreiz pat liberāļiem izrādījās politiķu cinisms, kuri šādu pabalstu uzskata par nelietderīgu un pat bīstamu. Bet grūti atturēties no kārdinājuma paspēlēties ap ideju, vai Latvijai garām ies kreisuma vilnis, kuru prognozēt kā vienu no Covid-19 pandēmijas blaknēm šobrīd ir globāls trends.

Neapmierinošs sākums dārgam projektam

Vairāk nekā pusmiljonu izmaksājušā Vakcinācijas biroja pirmais veikums – vakcinēšanās reģistrācijas vietnes Manavakcina.lv starts – nerada nekādu optimismu par to, ka birojā savākti augsti atalgoti spožākie prāti, kas ģenerēs novatoriskas idejas, vedot mūs visus ārā no Covid-19 pandēmijas.

Kāpēc uzlabojumu valdībā nebūs

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) demisija, kā rādās, nav spējusi nolaist tvaiku ne valdības darbā, ne sabiedrības attieksmē pret valdības darbu – gaisā virmo pieprasījumi tādā pašā veidā vērtēt ne tikai labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) darbu, bet arī visas valdības un pirmkārt premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) atbildību par demisionējušās Viņķeles ievārīto vakcīnu deficītu.

Magoņa lietas iznākums jāizmeklē

Latvijas dzelzceļa bijušā prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska korupcijas lietas iznākums, kurā pirmās instances tiesa abus ceturtdien attaisnoja, ir nepieņemams. Lieta, kurā milzīga valsts uzņēmuma prezidentu aiztur ar pusmiljonu eiro skaidras naudas auto bagāžniekā, atgriežoties no tikšanās ar šajā nozarē ieinteresētu uzņēmēju, nevar šādi beigties, ja vien kādā no tās etapiem nav notikusi atkārtota korupcija vai vismaz noziedzīga nekompetence.

Krišjānis Kariņš: es nestrādāju, lai tikai būtu miers mājā

Lai bezprecedenta vakcinācijas kampaņai būtu jēga un kolektīvo imunitāti iegūtu nepieciešamais valsts iedzīvotāju īpatsvars, valdībai pēc veselības ministra nomaiņas jāpanāk, ka šai kampaņai notic vismaz pusotrs miljons iedzīvotāju, intervijā Agnesei Margēvičai atzīst Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).

Ļoti atšķirīgu interešu koalīcija

Paštīksmināšanos, ar ko šobrīd parlamentā nodarbojas Nacionālā apvienība (NA) un Attīstībai/ Par! (A/P), Covid-19 krīzes pīķī faktiski paziņojot, ka, nē, valsts svarīgākā problēma, izrādās, ir ģimenes jēdziena piepildījums, var bargi nosaukt par destrukciju vai ciniski – par cenšanos nostiprināties marginālu partiju nišā, kuru atbalsta griesti ir ap 10 procentiem vēlētāju balsu.

Vakcinēšanos nedrīkst ideoloģizēt

Vakcinācijas plāns šobrīd balstās uz sabiedrības sadalīšanu riska grupās, lai saprastu, kura grupa prioritāri vakcinējama. Tāda pieeja būtu saprotama, ja pie vakcinācijas kabinetiem stāvētu rindas, nevis vakcinējamie būtu jāķersta un jāpierunā, kā tas ir izrādījies pie mums.

Ministres demisija dzīvības cenā

Premjerministra lēmumam par Ilzes Viņķeles (Attīstībai/Par!) aizsūtīšanu pelnītā demisijā ir tikai viens trūkums – tas ir pieņemts daudz par vēlu, bet tas vēl aizvien dod iespēju izglābt daudzu Latvijas cilvēku dzīvību un veselību. Brīdī, kad sabiedrībā nav viennozīmīgas skaidrības un uzticības vakcinācijai pret Covid-19, Veselības ministriju nevar vadīt Saeimas vēlēšanās izsvītrota politiķe, kurai nav ne plāna, ne uzticības.

Nepaklausīga tauta vai nesaticīga valdība?

Krišjānis Kariņš ir atvilcis elpu un apņēmies noturēt savu valdību, kuras dienas pēdējos mēnešos jau vairākkārt šķita skaitītas, – tāds galvenais politiskais vēstījums nolasījās no premjerministra uzrunas gadu mijā.

Pazīmes liecina par buldogu cīņu zem Kremļa tepiķa

Par to, kādas sekas būs atklājumiem par Krievijas specdienestu lomu šīs valsts slavenākā opozicionāra Alekseja Navaļnija neveiksmīgajā indēšanas mēģinājumā un kā bailes kaimiņzemē palēnām nomaina ''smieklu ēra'', ar politikas ekspertu Kārli Daukštu sarunājas Agnese Margēviča.

Sagaidāms krīžu pārbagātības gads

Sirreāls brīdis – atvadoties no, daudzuprāt, neveiksmīgākā gada vairāku pēckara paaudžu dzīvē, mēs skaidri apzināmies, ka sagaidām jaunu gadu ar krīzes kulmināciju un pārdzīvojumiem, kas diez vai šķitīs vieglāki tikai tāpēc, ka neizbēgami tuvinās krīzes atrisinājumam.

Millers: daļa protesta vēlētāju pie mums atgriezīsies

Par to, kam tad īsti pieder vara partijā KPV LV un kuram premjerministrs var piezvanīt, lai pārliecinātos, vai valdībai vēl ir 10 KPV LV balsu Saeimā, ar šīs partijas jaunievēlēto valdes priekšsēdētāju uzņēmēju Rolandu Milleru sarunājas Agnese Margēviča.

Kam lai uzticas spriestspējīgie skeptiķi?

Populārais lozungs šobrīd ''uzticies zinātnei, neizplati viltus ziņas'', kuru daudzi piesprauž savai profila bildei sociālajos tīklos, lai pozitīvi ietekmētu līdzcilvēku uzvedību, diemžēl balstās realitātē, kāda tā bija pirmspandēmijas laikmetā. Tie, kuri kopš gada sākuma cītīgi sekojuši līdzi starptautiskajiem un pašmāju zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, labi zina, cik lielu transformāciju daudzi no tiem ir piedzīvojuši.

Neizdevušies mēģinājumi uzrunāt

Sestdienas protesta akcijas, lai arī, visticamāk, bija daudzskaitlīgākas, nekā tās centās pasniegt vairums oficiālo avotu, pagaidām liecina tikai par to, kas jau līdz tam bija skaidrs, – valdības sniegtās atbildes uz krīzi neapmierina vērā ņemamu sabiedrības daļu. Par to, ka politiķi pret to izturas ar lielāku piesardzību nekā tikai augstprātīga smīkņāšana par aprobežotiem ''kovidiotiem'', liecināja vairāki ne visai veiksmīgi mēģinājumi protesta priekšvakarā uzrunāt sabiedrību.

Sajūta, ka partneri sabotē Kariņu

Pirmajā nedēļā kopš Covid-19 krīzes vadības pārņemšanas savās rokās mūsu valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV) tas ir izdevies tieši līdz pirmajam līkumam. Valdības lēmumi saprotamāki, loģiskāki un uzticību raisošāki nekļuva. Kas ir pievienojies? Šķiet, koalīcijas partneru vēl izteiktāka sava premjerministra pozīcijas zāģēšana.

Kariņš un Viņķele komentē runas par demisiju

"Pienāks laiks, kad varēsim vērtēt katra ministra padarīto un atbildību, šobrīd ir jāstrādā," bija premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) atbilde uz Dienas jautājumu, vai viņš šobrīd uzticas un paļaujas uz veselības ministres Ilze Viņķeles (A/P) darbu. Arī pati veselības ministre, atbildot uz jautājumu, cik stabili šobrīd jūtas savā amatā, uzsvēra nepieciešamību koncentrēties krīzes risināšanai, nevis domām par sava amata stabilitāti.

Ko lobē veselības ministre Viņķele?

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Kariņam jāturpina bez Viņķeles

Esam tajā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes fāzē, kad milzīga loma vīrusa ietekmes savaldīšanā ir sabiedrības uzticībai lēmumiem un to pieņēmējiem. Valdības autoritātei un saliedētspējai. Pārliecināšanai. Neviens no šiem īpašības un darbības vārdiem neraksturo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP). Tieši pretēji. Tāpēc premjerministram ir pienācis laiks izlemt par neatliekamām izmaiņām valdības sastāvā.