Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -8 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Agnese Margēviča

Kārtējā Saeimas garām palaistā iespēja

Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru

Levits un Bordāns pārāk steidzas

Lāčplēša dienas agrā rītā saņemtā ziņa par Jāņa Maizīša pāragro aiziešanu mūžībā ir reize, kad cilvēciska traģēdija atbalsojas politiskajā dzīvē un tādēļ nav atstājama ārpus publiskas iztirzāšanas. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, ņemot vērā kaut tikai vienu no šī valsts galvenā specdienesta funkcijām – attiecībā uz pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu, ir kā minimums viens no ietekmīgākajiem amatiem valstī. Bet SAB reālā ietekme uz politiskajiem un sociālekonomiskajiem procesiem ir neizmērojami lielāka.

Roberts Fūrmanis: partijas apmainījās sveicieniem caur LĀB

Cik patiesībai atbilst veselības ministra apgalvojumi, ka panākts izlīgums ar Latvijas Ārstu biedrības valdi, kas iedragāja LĀB autoritāti, kā arī, kuras partijas to ierāva politiskajās spēlēs, LĀB bijušais viceprezidents ārsts anesteziologs Roberts Fūrmanis intervijā Agnesei Margēvičai.

Nenotikušā lokdauna pāragrais gals

Tieši pēc nedēļas, 15. novembrī, valdība, vismaz spriežot pēc pagaidām uzņemtā kursa, ir nolēmusi, par spīti mediķu un ekspertu iebildēm, sabiedrību laist tā dēvētajā zaļajā režīmā, tomēr saglabājot daļējus ierobežojumus. Līdz ar to šobrīd sabiedrības saprātīgā daļa ir spīlēs starp valdības nesaprātīgumu un pietiekoši lielas sabiedrības daļas neprātu mirt, toties izglābties no uzspiestās vakcīnas.

Sapinies partitūrā

Tēze, ka "Daniela Pavļuta vietā viens premjers jau reiz ir demisionējis" kļuva par centrālo nesenajā valdības krīzē, kas gandrīz noveda pie veselības ministra demisijas un teju vai pie visas Krišjāņa Kariņa valdības krišanas, bet tā arī ļoti spilgti raksturo šo politiķi. SestDiena mēģina ašifrēt Pavļuta partitūru un labāk saprast politiķi, kura izglītību un kvalitātes vienbalsīgi slavē gan viņa kolēģi, gan kritiķi, bet kura atsevišķas rakstura īpašības pēc dažu domām aizšķērsos ceļu uz tālāko politisko karjeru.

Atlikta demisija, dalīta atbildība

Visās garajās Saeimas debatēs ar iepriekšparedzamo iznākumu par veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) demisiju zīmīgākais bija, ka viņu neaizstāvēja neviens koalīcijas partneris – ne no Jaunās Vienotības, ne Nacionālās apvienības, ne Jaunās konservatīvās partijas. Pat ne no paša Pavļuta partnera Latvijas attīstībai, par premjeru Krišjāni Kariņu nemaz nerunājot. Tikai uzticamās partijas biedres Inese Voika un Vita Tērauda kāpa tribīnē, lai pateiktu, ka veselības ministram jāturpina strādāt.

To nevar saukt par līderu komandu, kas ved mūs ārā no krīzes

Kopš epidemioloģiskās krīzes sākuma valdībai ar lēmumiem gājis kā pa celmiem, tagad no tās norobežojušies eksperti. Kas pie vainas sliktajā krīzes vadībā – Krīzes vadības nodaļas vadītāju Kasparu Druvaskalnu intervē Agnese Margēviča.

Politiskās kalkulācijas izglābj Pavļutu

Pēc veselības ministra piektdienas izlīguma (kā viņš pats to vismaz pasniedz) ar mediķu arodbiedrībām, kuras bija pieprasījušas Daniela Pavļuta (A/P) demisiju, valdība palikusi aizšautā stāvoklī, kad šķietams krīzes atrisinājums patiesībā nozīmē arī visai problemātisku šīs situācijas iekapsulēšanu, nevis atrisinājumu. Bet tas savukārt nesola valdības rīcībspējas palielināšanos.

No Mēness nokritušie politiķi un ministri

Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.

Trešajam vilnim slimnīcas sāka gatavot daudz par vēlu

Par to, kādēļ slimnīcas pārāk vēlu varēja sākt gatavošanos Covid-19 pacientu pieplūdumam un cik ļoti politiķu vārdi atšķiras no patiesi plānotā veselības aprūpes budžeta pat krīzes apstākļos, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju Jevgeņiju Kalēju intervē Agnese Margēviča

Valsts nedrīkst iesaistīties "cilšu karos"

Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.

Premjers Pavļutam dod četras nedēļas

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).

Valdības gāšana: kurš, kuru, kā un kāpēc

Latviešu kinoklasikā Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tāda hrestomātiska aina, kad ķildīgie radi beidzot prom un Mirttante vientulīgi iet pa rudenīgo ainavu, lai kārtējo reizi notaisītu testamentu, šoreiz savu jauno žiguli norakstot kaimiņu Giluču ģimenei. "Ērikam bija, Lāsmiņai bija [norakstīts], bet tad viņi te nospēlēja tādu teijāteri, ka kauns atcerēties. Es negribu, ka manā pelēcītī netikli cilvēki brauc!"saka Saknīšu Mirta. Šis arhetipiskais sižets nāk prātā, raugoties uz azartiskajām, bet visai bezgaumīgajām intrigām ap valdības gāšanu, kas pēdējā laikā norit starp valdošajām partijām.

Valdība ekspertos neieklausās

Viens no akadēmisko ekspertu grupas locekļiem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sarunā ar Agnesi Margēviču skaidro, kur īsti slēpās sadarbības problēmas ar valdību.

Kāpēc valdība izskatās amatieriska?

Vienlīdz svarīgi ar to, kas tika lemts (kā arī netika izlemts) valdībā, ir tas, kā šie lēmumi tika pieņemti. Lai kādi būtu katra uzskati par Covid-19 un vakcināciju, cilvēces pieredze liek domāt, ka šī dižķibele agri vai vēlu zaudēs savus apmērus vai nu epidemioloģisku iemeslu dēļ, vai tīri sociāli kļūstot par jauno normalitāti. Toties politiskais ietvars, kādā tiek pieņemti vai, atkal jau jāuzsver, netiek pieņemti svarīgi lēmumi krīzes situācijās, ja netiks analizēts un kritizēts, diemžēl paliks tikpat klibs un neefektīvs.

Izskatās, ka partijas izbauda krīzi

Krīzes vadības padomes nespēja otrdien pieņemt konkrētu lēmumu par Covid-19 ierobežojumiem, lai gan pār valsti jau faktiski veļas jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis, ir labākā atbilde uz jautājumu kritiķiem, ko tad viņi gaida no tik reprezentatīvas figūras kā Valsts prezidenta šādā brīdī, kad jāpieņem tehniski lēmumi un uzrunu un pārliecināšanas laiks ir beidzies.

Valsts prezidenta ievēlēšanas latiņa ir jāpaaugstina

Par iemesliem, kādēļ Valsts prezidenta Egila Levita izredzes uz otro termiņu sarūk acu priekšā, Agneses Margēvičas saruna ar Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesoru Juri Rozenvaldu.

Saskaņas draudi neizklausās bīstami

Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).

Prezidentam vēl ir laiks atgūt neatkarību

Tracis ap Valsts prezidenta zvanu savas padomnieces atbalstam uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu radīja jautājumu, kādēļ Egils Levits, kurš ir apbruņojies ar visai iespaidīgu padomnieku korpusu, spēris tik nepārdomātu soli, neieklausoties vai nepavaicājot gudru padomu kādam no saviem pieredzējušajiem un, kā šķistu loģiski, lojālajiem padomniekiem?

Levita neveiksmīgā likme uz partijām

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Roberts Zīle: Energokrīze būs vēlēšanu gada pamatjautājums

Par gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas izaicinājumiem un to, kā politisko dienaskārtību var ietekmēt Latviju un visu Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums, viens no vadošajiem Nacionālās apvienības politiķiem Roberts Zīle intervijā Agnesei Margēvičai.

Lai iedzīvotājiem nenāktos piemaksāt

Par briestošo elektroapgādes krīzi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali un Valsts kontroles ziņojumu par pašvaldību tiltu kritisko stāvokli LPS priekšsēdi Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Hibrīdkara izpausmes nav prognozējamas

Par to, kāpēc bruņotajiem spēkiem bija svarīgi Rīgas ielās trenēties karadarbībai, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Tomu Rostoku intervē Agnese Margēviča.

Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

Par sestdien notikušā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa aizkulisēm, partijas tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas valdes locekli, bijušo Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.

Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus

Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.

Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Koalīcijai jāslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgums

Par premjera taktiku nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kādus riskus un ieguvumus slēpj kārtējās partiju konsolidācijas idejas, Jaunās Vienotības valdes locekli Kārli Šadurski iztaujā Agnese Margēviča.

Levita labo nodomu sausais atlikums

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.