Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Trešdiena, 8. janvāris
Ivanda, Gatis

Agnese Margēviča

To nevar saukt par līderu komandu, kas ved mūs ārā no krīzes

Kopš epidemioloģiskās krīzes sākuma valdībai ar lēmumiem gājis kā pa celmiem, tagad no tās norobežojušies eksperti. Kas pie vainas sliktajā krīzes vadībā – Krīzes vadības nodaļas vadītāju Kasparu Druvaskalnu intervē Agnese Margēviča.

Politiskās kalkulācijas izglābj Pavļutu

Pēc veselības ministra piektdienas izlīguma (kā viņš pats to vismaz pasniedz) ar mediķu arodbiedrībām, kuras bija pieprasījušas Daniela Pavļuta (A/P) demisiju, valdība palikusi aizšautā stāvoklī, kad šķietams krīzes atrisinājums patiesībā nozīmē arī visai problemātisku šīs situācijas iekapsulēšanu, nevis atrisinājumu. Bet tas savukārt nesola valdības rīcībspējas palielināšanos.

No Mēness nokritušie politiķi un ministri

Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.

Trešajam vilnim slimnīcas sāka gatavot daudz par vēlu

Par to, kādēļ slimnīcas pārāk vēlu varēja sākt gatavošanos Covid-19 pacientu pieplūdumam un cik ļoti politiķu vārdi atšķiras no patiesi plānotā veselības aprūpes budžeta pat krīzes apstākļos, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju Jevgeņiju Kalēju intervē Agnese Margēviča

Valsts nedrīkst iesaistīties "cilšu karos"

Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.

Premjers Pavļutam dod četras nedēļas

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).

Valdības gāšana: kurš, kuru, kā un kāpēc

Latviešu kinoklasikā Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tāda hrestomātiska aina, kad ķildīgie radi beidzot prom un Mirttante vientulīgi iet pa rudenīgo ainavu, lai kārtējo reizi notaisītu testamentu, šoreiz savu jauno žiguli norakstot kaimiņu Giluču ģimenei. "Ērikam bija, Lāsmiņai bija [norakstīts], bet tad viņi te nospēlēja tādu teijāteri, ka kauns atcerēties. Es negribu, ka manā pelēcītī netikli cilvēki brauc!"saka Saknīšu Mirta. Šis arhetipiskais sižets nāk prātā, raugoties uz azartiskajām, bet visai bezgaumīgajām intrigām ap valdības gāšanu, kas pēdējā laikā norit starp valdošajām partijām.

Valdība ekspertos neieklausās

Viens no akadēmisko ekspertu grupas locekļiem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sarunā ar Agnesi Margēviču skaidro, kur īsti slēpās sadarbības problēmas ar valdību.

Kāpēc valdība izskatās amatieriska?

Vienlīdz svarīgi ar to, kas tika lemts (kā arī netika izlemts) valdībā, ir tas, kā šie lēmumi tika pieņemti. Lai kādi būtu katra uzskati par Covid-19 un vakcināciju, cilvēces pieredze liek domāt, ka šī dižķibele agri vai vēlu zaudēs savus apmērus vai nu epidemioloģisku iemeslu dēļ, vai tīri sociāli kļūstot par jauno normalitāti. Toties politiskais ietvars, kādā tiek pieņemti vai, atkal jau jāuzsver, netiek pieņemti svarīgi lēmumi krīzes situācijās, ja netiks analizēts un kritizēts, diemžēl paliks tikpat klibs un neefektīvs.

Izskatās, ka partijas izbauda krīzi

Krīzes vadības padomes nespēja otrdien pieņemt konkrētu lēmumu par Covid-19 ierobežojumiem, lai gan pār valsti jau faktiski veļas jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis, ir labākā atbilde uz jautājumu kritiķiem, ko tad viņi gaida no tik reprezentatīvas figūras kā Valsts prezidenta šādā brīdī, kad jāpieņem tehniski lēmumi un uzrunu un pārliecināšanas laiks ir beidzies.

Valsts prezidenta ievēlēšanas latiņa ir jāpaaugstina

Par iemesliem, kādēļ Valsts prezidenta Egila Levita izredzes uz otro termiņu sarūk acu priekšā, Agneses Margēvičas saruna ar Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesoru Juri Rozenvaldu.

Saskaņas draudi neizklausās bīstami

Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).

Prezidentam vēl ir laiks atgūt neatkarību

Tracis ap Valsts prezidenta zvanu savas padomnieces atbalstam uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu radīja jautājumu, kādēļ Egils Levits, kurš ir apbruņojies ar visai iespaidīgu padomnieku korpusu, spēris tik nepārdomātu soli, neieklausoties vai nepavaicājot gudru padomu kādam no saviem pieredzējušajiem un, kā šķistu loģiski, lojālajiem padomniekiem?

Levita neveiksmīgā likme uz partijām

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Roberts Zīle: Energokrīze būs vēlēšanu gada pamatjautājums

Par gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas izaicinājumiem un to, kā politisko dienaskārtību var ietekmēt Latviju un visu Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums, viens no vadošajiem Nacionālās apvienības politiķiem Roberts Zīle intervijā Agnesei Margēvičai.

Lai iedzīvotājiem nenāktos piemaksāt

Par briestošo elektroapgādes krīzi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali un Valsts kontroles ziņojumu par pašvaldību tiltu kritisko stāvokli LPS priekšsēdi Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Hibrīdkara izpausmes nav prognozējamas

Par to, kāpēc bruņotajiem spēkiem bija svarīgi Rīgas ielās trenēties karadarbībai, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Tomu Rostoku intervē Agnese Margēviča.

Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

Par sestdien notikušā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa aizkulisēm, partijas tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas valdes locekli, bijušo Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.

Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus

Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.

Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Koalīcijai jāslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgums

Par premjera taktiku nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kādus riskus un ieguvumus slēpj kārtējās partiju konsolidācijas idejas, Jaunās Vienotības valdes locekli Kārli Šadurski iztaujā Agnese Margēviča.

Levita labo nodomu sausais atlikums

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.

Igoram vēl bija, par ko sniegt liecības

Nesen pāragri aizgājušā baņķiera, galvenā liecinieka t. s. Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Igora Buimistera uzticības personu un juridisko konsultanti Lieni Zamazlovu-Kazikovu intervē Agnese Margēviča.

Bailēs no sašķeltības apsver konsolidāciju

Ja šie trīs apvienosies, būs nopietni jāsāk domāt arī mums, nevēlēdamies, ka viņu oficiāli citē, populistu jaunpartiju flangā notiekošās kustības sestdien komentēja kāds vadošs Jaunās Vienotības politiķis. Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai polittehnologu zīmētās shēmas par iespēju Latvijas attīstībai, Kustībai Par un Jaunajai Vienotībai trijatā vai citādās kombinācijās konsolidēt spēkus Saeimas vēlēšanās nākamruden var uzskatīt par izsmeltām.

ZZS neatbalstīs Egila Levita pārvēlēšanu

Par to, cik liela ir iespēja, ka zaļie zemnieki Saeimas vēlēšanās apvienos spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi iztaujā Agnese Margēviča.

Svarīgi nekompromitēt nācijas pamatus

Sabiedrības protestējošajai daļai nevajadzētu aizmirst, ka nesenais garīdznieku vienbalsīgais aicinājums neizrauties ar frontes līnijas rakšanu pašu mājās attiecas uz abām pusēm, ne tikai aicina piebremzēt ar protestētāju zākāšanu un izņirgšanu. Tieši domājot par sadzīvošanu "pēc" vajadzētu atturēties no kopīgo nāciju saliedējošo simbolu kompromitēšanas, tos ieraujot cilšu karos, kā tas bija ar Baltijas ceļa gadskārtas pielāgošanu kārtējai protesta akcijai pirmdien.

Valdība atkal atpaliek no pasaules pieredzes

Noskatoties, kā lēmumus par Covid vakcīnas trešo devu jeb revakcināciju jau pieņem ASV, Vācija un Francija, nekas no Latvijas atbildīgo amatpersonu līdz šim par revakcināciju teiktā nerada drošības sajūtu, ka šobrīd nenotiek kārtējā "nogulēšana". Šajā sakarā gribētos izvirzīt provokatīvu hipotēzi, ka, beidzot pamostoties revakcinācijai, varam saskarties ar tādu jaunu fenomenu kā trešās devas vakcīnskeptiķi.

KNAB aizdomas, ka Rimšēviča draugs centies ietekmēt liecinieku

Aizdomās par iespējamiem centieniem ietekmēt lieciniekus tā dēvētajā Ilmāra Rimšēviča lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien aizturējis un sestdien turpina pratināt mazpazīstamo uzņēmēju Uģi Taboru, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Šleseram visvairāk var palīdzēt Kariņš un Levits

Par Aināra Šlesera un citu jauno partiju izredzēm nākamruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ar konsultāciju firmas Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.