Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -8 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Agnese Margēviča

Reitingus krīze pagaidām nekustina(5)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.

Politiķa Juraša pakalpojumu cena(30)

Saeimas deputāta un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra kandidāta Jura Juraša uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas bijušajai Norvik bankai (tagad PNB banka) – svētdien, atsaucoties uz šobrīd maksātnespējīgās bankas administratora sniegto informāciju, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto. Pilnā notikumu secība, kas aprakstīta Dienas mediju izdotajā grāmatā Brālība kvadrātā, gan norāda uz daudz tālejošākām aizdomām – ka Jurašs bijis saistīts ar bankas saņemtiem pakalpojumiem jau tad, kad vēl vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļu.

SAB neviennozīmīgā pielaižu politika(11)

Vīrusa ēnā ar nepietiekamu uzmanību garām paslīd arī notikumi un lēmumi, kuri varbūt nav tik eksistenciāli kā valdības, mediķu un mūsu katra privātā cīņa ar Covid-19, bet kuriem noteikti ir un būs ietekme uz valsts politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viens no tādiem bija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV).

Krīzē zeļ populisms un peļņas kāre. Repatriācija iedzen parādos(31)

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) populistiskais solījums, ka valsts apmaksās visus repatriācijas reisus, ar kuriem mājās tiks atgādāti koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes mutulī iestrēgušie Latvijas iedzīvotāji, varētu būt bijis pārsteidzīgs. Citus valdības partnerus tas pārsteidzis, jo jautājums, tajā skaitā izmaksas, nav apspriestas ne koalīcijā, ne valdībā. Jau tagad esot skaidrs, ka bez Ministru kabineta lēmumiem šis process nenotiks. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) Dienai norāda, ka gaida no satiksmes ministra konkrētus priekšlikumus. Dienu pēc sava solījuma atpakaļgaitu ieslēdzis arī pats Linkaits.

Ko mums māca "koronavīrusa krīze"?(27)

Pirmkārt, krīze tā īsti nemaz nav sākusies, pagaidām ir notikusi skatuves (lai gan atbilstošāk būtu teikt – palātas) iekārtošana, gaidot tās iestāšanos, bet tas, ar kādu sev neraksturīgu izlēmību valdība pēdējās dienās pieņēmusi ārkārtas lēmumus, kas drīzumā atsauksies ar ekonomiskām sekām, sākot jau ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic likteni, nerada ne mazākās šaubas, ka krīze būs un būs liela. Vispirms epidemioloģiskā un veselības aprūpes sistēmas, pēc tam – ekonomiskā krīze.

Koalīcijas deputāti demonstrē atslābumu(17)

Paradoksālā kārtā negatīvais, kas uznira Saeimas debatēs par administratīvi teritoriālo reformu, ar deputātu publisko apsaukāšanos un argumentācijas zemo līmeni, kur nu vēl deputātu savstarpējo grūstīšanos ir izraisījis lielu citādi pasīvās publikas interesi par Saeimā notiekošo. Jā, var teikt, ka divas trešdaļas debašu nebija par administratīvi teritoriālās reformas tēmu, bet ir ļoti svētīgi, ka publikai rodas motivācija paklausīties, ko tad viņu savēlētie deputāti spēj ārpus pieķemmētajiem lozungiem.

Bailēs no panikas zūd iejūtība(18)

Atbildīgo dienestu intensīvā un visumā apmierinošā informatīvā kampaņa par visus satraukušā koronavīrusa jeb Covid-19 izplatību tomēr uzrāda dažus trūkumus – tā pārlieku pašmērķīgi vērsta uz to, lai noliegtu jebko, ko varētu nodēvēt par bažām vai paniku, un ir izteikti orientēta uz veseliem cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Vājajiem, vecajiem un slimajiem, kuriem Covid-19 nes vislielākos riskus, nekāds īpašs vēstījums nav manīts.

Vai tālāk par iesildīšanos netiks?(6)

Gadījumā, ja piepildīsies KPV LV rindās apspriestā iespēja par partijas kandidātu Rīgas mēra amatam izvirzīt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, viņa un Jaunās Vienotības saraksta 4. numura jeb Ģirģena no Valsts policijas šefa amata izēstā, Inta Ķuža konfrontējošā retorika varētu piešķirt asiņu garšu jau sāktajai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņai, kas pagaidām stipri atgādina pozitīvisma kampaņu, kā dēļ tiek izsmieta par pārspīlēto pašslavināšanos.

Nemiro: valdība ir stabila, bet saļodzīšanās aspekti vērojami(9)

Par attiecībām valdības koalīcijā, valdības nestabilitātes scenārijiem, attiecībām ar premjerministru un ar ķildīgāko valdības partneri Jauno konservatīvo partiju (JKP), kā arī partiju sponsoru interesēm par ietekmi Latvenergo padomē ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) sarunājas Agnese Margēviča.

Valsts sekretāri nekad nav bijuši apolitiski(11)

Pirms nedēļas tapusī publiskā vēstule, kurā visu ministriju galvenie ierēdņi ceļ trauksmi, ka jānovērš iespēja ministriem politiski izrēķināties ar savu ministriju valsts sekretāriem, par šo ierēdniecības augstāko slāni runāja kā teju par neaizskaramu eliti, kurai būtu jānodrošina no politikas ietekmes sterila vide.

Valdības slikto vērtējumu provocē daži ministri(22)

Valdības darba vērtējuma mīnusa zīmei socioloģiskajās aptaujās stiepjoties aizvien garākai, nevar nenovērtēt individuālu ministru lielos nopelnus, lai iespaids par visumā bez lieliem valstiskiem skandāliem strādājošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības darbu būtu tieši tik slikts. Tas, ka premjers ar savu inteliģenci un publiskās komunikācijas prasmēm stāv tālu no valdību apkaunojošās uzvedības, ko regulāri demonstrē vairāki ministri, šos ekstrēmus nespēj neitralizēt.

Parka epopeja: VDD "grāvī", Bordāns – Sputņikā(24)

Epopejā ap Valsts drošības dienesta (VDD) ieceri celt savu jauno ēku bijušā velotreka Marss teritorijā pārsteidz, ka neviens lēmuma pieņemšanas un projekta virzīšanas procesā iesaistītais nebija pietiekami kompetents, lai, redzot iedzīvotāju aktīvo parakstu vākšanu par parka izveidi šajā teritorijā, aizdomātos, ka viss process neglābjami izvērtīsies tracī, ko tiešām gardu muti izmantos arī tie, kuriem par destabilizāciju Latvijā tiek maksāts. Risku izvērtēšana un spēja piedāvāt to apiešanu vai mazināšanu ir viena no valsts pārvaldē nepieciešamajām kompetencēm, tādēļ par VDD jaunās ēkas epopeju droši var teikt, ka visi iesaistītie parādījuši savu nekompetenci. To atzīt nenozīmē kļūt par pretvalstisku elementu vai noderīgo idiotu kādā "labi plānotā kampaņā" pret VDD un Latvijas valsts interesēm kopumā – to sakot, VDD brauc grāvī. Precīzi tāpat, kā VDD un pārējo iesaistīto nekompetento darbošanos ap jaunās ēkas projektu nosaukt par "labi plānotu mēģinājumu" kaitēt VDD un valsts interesēm.

Kurām partijām ērta Burova atmazgāšana?(15)

Vispārējā sajūsmā par "opozīcijas uzvaru" pār Saskaņu Rīgā un daudzgadējās galvaspilsētas koalīcijas izjukšanu nejauši vai ērtības labad palaists gar acīm, ka Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) vietnieku atcelšana par valdošo partiju Rīgā padarījusi Andra Amerika Gods kalpot Rīgai (GKR), kas ir ne vairāk kā Saskaņas idejisks un pār to pašu kārti metams sabiedrotais Rīgas domes koruptīvajās shēmās. Tikai tagad Burova vadībā Rīgā GKR pie pašvaldības labumiem līdz ārkārtas vēlēšanām aprīlī–maijā pielaidīs ne vairs saskaņiešus, bet tā dēvēto opozīciju.

Rīgas domes vēlēšanas sāk ietekmēt procesus(4)

Aprīlis, ar kuru Konkurences padomes ilggadējā vadītāja Skaidrīte Ābrama aizvadītajā nedēļā negaidīti paziņoja par aiziešanu no ietekmīgā amata, saskan ar laiku, kad, pēc provizoriskām aplēsēm, varētu runāt par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Vai baumas par viņas pievienošanos kādam ''bezkompromisa tiesiskuma'' spēkam izrādīsies tikai baumas, uzzināsim pavasarī, bet partijām arī bez zvaigžņu zvejošanas gatavošanās vēlēšanām nav vienkārša.

Valsts rekordfinansējums nesamazina ziedojumus(3)

Fakts, ka lielākās partijas par spīti gaidāmajam valsts finansējuma pieaugumam spējušas līdz gada beigām piesaistīt 1,2 miljonus eiro ziedojumos, vāji sienas kopā ar politiķu piesaukto pamatargumentu valsts finansējuma palielināšanai, proti, ka partijas tas padarīšot mazāk atkarīgas no ziedotājiem. Kā redzams, ne partiju vadība kļuvusi mazāk aktīva ziedojumu piesaistē, ne ziedotāji atturīgāki pret valsts jau tā piebaroto partiju uzturēšanu. Turklāt liels ziedojumu pieplūdums novērots tieši gada beigās.

Jaunajā gadā garlaicīgi nebūs(11)

Gaidāmais 2020. gads ir ieprogrammēts kā nemierīgs. Priekšā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, jauna ģenerālprokurora ievēlēšana, kas dos simt un vienu iespēju valdošās koalīcijas partijām sastrīdēties. Tāpat gaidāmi dažādu "kapitālo remontu" un sankciju pēcgrūdieni – par spīti pauzei gadu mijā, jaunajam gadam ieskrienoties, var prognozēt gan ekonomiskas, gan politiskas sekas jau iesāktajiem un vēl tikai gaidāmajiem procesiem.

ASV sankciju provinciālais lasījums(17)

P ēdējie divi gadi Latvijā bijuši izrāviena gadi cīņā ar korupciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gājis tālāk nekā jebkad, kopā ar Ģenerālprokuratūru novedot līdz apsūdzībām Latvijas Bankas prezidenta lietu, vēršoties pie universālā starpnieka kukuļdošanā Māra Martinsona, tuvāk nekā jebkad iepriekš pieejot Andrim Amerikam un Nilam Ušakovam, vēršoties pret iepriekš neaizskaramajiem, piesegtajiem. Ja būtu jāizvēlas vismazāk ticamais laiks, kad negaidīt no partnervalsts ASV bargu norādi uz korupcijas nepietiekamu apkarošanu, šie divi pēdējie gadi noteikti būtu šāds laiks.

Gaidām ASV palīdzību pret pārējiem oligarhiem(51)

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris, lielā mērā mūsu drošības garants, kuram acīmredzami ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs kļūtu iekšēji aizvien stiprāki, atbrīvojoties no korupcijas, naudas atmazgāšanas un oligarhijas ietekmes. Katrā ziņā amerikāņi cenšas Latvijai palīdzēt šajos procesos, un vistaustāmākie šajā sakarā ir bijuši lēmumi pret ABLV banku un banku uzraudzības sistēmu 2018. gada februārī un pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) un Latvijas ostu tranzītbiznesu 2019. gada decembrī.

Kazāks sargās Rimšēviča paražas(24)

Ilmāra Rimšēviča un viņa drošības naudas iemaksātāja Andra Kreislera copes partnera Mārtiņa Kazāka virzīšana Latvijas Bankas prezidenta amatam parāda, ka skaļā Rimšēviča kukuļņemšanas lieta nav izbiedējusi ne viņa lokam pietuvinātos, ne tā saukto politisko eliti, kura, tiesībsargājošo iestāžu klusējot pieskatīta, šonedēļ grasās nobalsot par Rimšēviča laiku un ieražu turpināšanos valsts centrālajā bankā.

Juridiskais atzinums ministra atmazgāšanai(11)

Aizvadītajā pirmdienā no satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) mutes izdzirdot, ka Satiksmes ministrija (SM) pasūtījusi juridisko atzinumu par milzīgajām Latvijas dzelzceļa (LDz) vadības atlaišanas kompensācijām, daudzi, arī es, sašūmējās, ka SM tērē valsts naudu, lai kāds juristu birojs it kā no malas pateiktu, ka pie vainas "sistēma", kas citu risinājumu nepieļāva.

Antirisinājums mediķus apmāna otrreiz(14)

Vienai no valdības koalīcijas partijām ir izdevies mediķus piemānīt divreiz, un tā ir veselības ministres Ilzes Viņķeles Attīstībai/Par! (A/P) ar priekšlikumu mediķu algām nepieciešamo 60 miljonu eiro robu aizpildīt ar virtuālu naudu, to aizņemties uz valsts budžeta deficīta rēķina. Piedāvātais antirisinājums tā nokaitinājis premjerministru, ka Jaunajā Vienotībā nedēļas beigās pilnā nopietnībā apspriesta varbūtība pieprasīt veselības ministres demisiju.

Parakstīšanās nedrīkst nest jaunu aizvainojumu(38)

Tas, ka savu parakstu par Saeimas atlaišanu liek inteliģenti, domājoši cilvēki, daudzi, īpaši mediķi no paziņu loka, par to nekautrēdamies motivēti paziņot savos sociālajos tīklos, rada iespaidu, ka daudziem ir gluži vienalga gan tas, kurš šo parakstu vākšanu tīri tehniski ir sācis un kurš vai kuri no tās gūs kādu labumu. Ir vēlme sodīt valdošo koalīciju un tomēr paturēt pēdējo vārdu galvenokārt jau pēc budžeta pieņemšanas epopejas.

Bez autoritātes reformas neīstenosies(14)

Lai realizētu reformas, politiķa autoritātei ir jābūt lielākai par reformējamo un ar reformu iecerēm neapmierināto autoritāti. Citādi tālāk par sava politiskās atpazīstamības un tēla celšanu kārtējais reformu plāns neizdosies. Tieši tik vienkārši tas ir. Nelīdzēs ne vara, ne reklamēšanās, ne premjerministra atbalsts, ne vēlēšanu tālums. Autoritātes trūkst gan pašvaldību ministra amatā ieceltajam Jurim Pūcem (A/P), gan reformatores tēlu sev būvējošajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P) – tāda bija galvenā atziņa, vērojot novadu un mediķu protestus pie Saeimas.

Ar puscūci pie ministra sievas(34)

Rūgti ironiski, ka Saeima kosmētiskos un neefektīvos grozījumus, kas amatpersonām liedz ieņemt algotus amatus biedrībās, pieņēma tieši nedēļā, kad uz Sabiedrības integrācijas fonda direktores amatu tika virzīta amatpersonas sieva, kura gadiem ilgi spējusi savā biedrībā piesaistīt fantastiska apmēra ziedojumus no vīra un viņa partijas labvēlībā ieinteresētu miljonāru kabatām. Runa ir par grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un pašvaldību ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) sievu Zaigu Pūci.

Pagaidām Saskaņas plāns ir Urbanovičs(3)

Lielākā intriga nevainīgiem, partijas iekšējās intrigās neiesvaidītiem malā stāvētājiem pēc sestdien notikušā Saskaņas kongresa noteikti varētu būt, vai Jāņa Urbanoviča īstenotā varas sakoncentrēšana savās rokās, kad uz partijas vadīšanu raujas "jaunie" – Vjačeslavs Dombrovskis un Andris Morozovs –, tikai palielinās iekšējās šķelšanās tendences vai gluži otrādi – atrisinās šo un citas problēmas, uz ko cer Urbanovičam lojālie. Jautājums ir, vai potenciālo varas "mantinieku" iekļaušana valdē būs pietiekams pagaidu solis.

Rimšēviča kukuļdošanas epizode notikusi Kārļa Leiškalna birojā(110)

Divas slepenas tikšanās, no kurām vienā Latvijas Bankas prezidents (LB) Ilmārs Rimšēvičs pieprasījis maksājumu par PNB bankas (bijusī Norvik banka) problēmu risināšanu, notikušas ekspolitiķa Kārļa Leiškalna vadītās Latvijas ostu asociācijas ofisā pie Saeimas, Latvijas tiesībsargājošām iestādēm liecinājis šobrīd maksātnespējīgās PNB bankas lielākais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs. Šo epizodi, tāpat kā citas ar Rimšēviča lietas aizkulisēm saistītas epizodes, ekskluzīvi apraksta nesen dienasgaismu ieraudzījusī izdevniecības Dienas mediji grāmata Brālība² jeb Brālība kvadrātā.

Diena pēc budžeta pieņemšanas

Mums ir politiskā vide, kurā budžeta pieņemšana allaž ir bijusi kā atskaites punkts brīdim, pēc kura valdošā koalīcija var nedaudz atslābināt disciplīnas rāmjus, jo ir pārvarēts katrai valdībai kritiskais moments, kas var nozīmēt tās krišanu budžeta nepieņemšanas gadījumā, un koalīcija var pievērsties iekšējos konfliktus sološākiem procesiem. Šajā gadījumā, piemēram, lemšanai par dažādu amatpersonu apstiprināšanu amatā.

Labi slēpta un sena draudzība(52)

Elitei piederīgā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nesaderība ar viņam inkriminēto noziegumu līdzdalībnieku – kriminālās nepatikšanās jau iepriekš ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu –, iespējams, bija viena no mulsinošākajām epizodēm, kad pērnā gada februārī abus aizturēja par kukuļņemšanu no Trasta komercbankas. Jaunā grāmata Brālība² jeb Brālība kvadrātā, kas iznākusi izdevniecībā Dienas mediji un nopērkama lielākajos grāmatveikalos un Narvesen tīklā, šo mulsinošo faktu izskaidro, atklājot, ka abi varētu būt pazīstami jau vismaz no deviņdesmito gadu vidus, jo Rimšēviča brālēnam Sandrim Grasim bija kopīgs bizness ar Martinsonu.

Tirgus ap finanšu un kapitāla tirgu(1)

Veids, kādā uz amatu tiek virzīta nākamā iespējamā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja Santa Purgaile – partijām acīmredzami kaulējoties un mainot viedokļus – satur visas politiskā tirgus pazīmes, kas kārtējo reizi ar bažām liek raudzīties uz premjerministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) pasludinātā finanšu sistēmas "kapitālā remonta" kvalitāti.