Vēsture Dienā: Etniskā aritmētika
Nacionālā jautājuma attīstības scenāriji 1992. gadā
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Zīgerista uznāciens
Pirms 25 gadiem, 1992. gada rudenī, Latvijā sāka iepazīt cita veida politisko cīņu nekā atmodas laikā, kad visi bija gatavi brīvībai pastalās, – parādījās Joahima Zīgerista reklāmas, arī Dienā.
Vēsture Dienā: Svece, kas dziest vējā
Pirms 20 gadiem pirmdienas, 1. septembra, Dienas pirmo lapu nerotāja vis fotogrāfija, kurā redzami skolnieciņi ar gladiolu zobeniem rokās, – dienu iepriekš visu pasauli bija šokējusi ziņa par Velsas princeses Diānas bojāeju. Šī traģēdija visu pirmo septembra nedēļu turpināja būt Dienas ziņu temats.
Vēsture Dienā: Sievietes politikā
Vīrieši vieni paši nevar veidot valsti – 1992. gada 27. augusta Dienā šādi tika pieteikts mēģinājums ieskicēt latviešu sievietes politiķes tēlu. Raksts bija veltīts gaidāmajai Ziemeļvalstu un Baltijas sieviešu konferencei par sievieti vadošajās ekonomiskajās un politiskajās lomās, toreizējās Latvijas politiķes izjautāja Iveta Vanaga un Dace Balode.
Vēsture Dienā: Brīvā Eiropa Rīgā
Šā gada sākumā, 12. janvārī, mūžībā aizgāja literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis, kurš no 1998. gada bija trimdas latviešu literatūras žurnāla Jaunā Gaita redaktors. Latvieši okupētajā Latvijā viņu labāk pazina pēc balss kā Māri Raudu no radio Radio Brīvā Eiropa (RBE). 1992. gadā Radio Brīvā Eiropa atvēra biroju Rīgā, un šajā sakarā ar latviešu redakcijas vadītāju Rolfu Ekmani 1992. gada 20. augusta Dienā runāja dzejnieks un šīs redakcijas līdzstrādnieks Māris Čaklais.
Lielākā Dienas zivs. Rekordķīsis nesekoja
Konkursa pirmajā gadā uzvarēja jēkabpilieša izvilkts sams.
Vēsture Dienā: Karaļu laiki Latvijā
Vai vēl atceraties laiku, kad Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju kļuva par pasaules centru un šurp brauca ne tikai prezidenti, bet arī pāvests un karaļi, varētu pat teikt – visi pasaules varenie, atskaitot varbūt tikai Vācijas kanclerus? Šis laiks sākās pirms 25 gadiem, un viena no pirmajām Latviju pagodināja Dānijas karaliene Margarēte II 1992. gada vasaras vidū.
Vēsture Dienā: Kā toreiz spēra auto
Tas, kurš tic labajam cilvēkā, logiem priekšā nevelk necaurredzamus aizkarus un savas automašīnas durvis mēdz atstāt neaizslēgtas.
Vēsture Dienā: Kas satrauca Dienas lasītājus pirms 25 gadiem
Vai esat dzīvojuši laikos, kad vēl nebija tādas iespējas kā anonīma vai neanonīma komentēšana internetā? Avīzēs, ieskaitot 90. gadu sākuma Dienu, kurai datori tad jau bija, bet interneta, protams, vēl ne, lasītāji savu sāpi un priekšlikumus izteica pa pastu sūtītās vēstulēs, un to lasīšanai avīzē bija īpašs cilvēks vai pat vesela daļa. Šodien šādas vēstules Dienu pagodina gandrīz tikpat reti kā retroauto Rīgas ielas, bet, piemēram, 1992. gada 22. jūlija Dienā gandrīz visu otro lapu aizņem lasītāju vēstuļu publikācija ar kopēju virsrakstu Vai neviens to nesaprot?. Kas tad Dienas lasītājus visvairāk satrauca pirms 25 gadiem?
Vēsture Dienā: Atklātības pionieri
Diena atskatījās uz grupas Helsinki’86 politisko demonstrāciju.
Vēsture Dienā: Neveiksme teroraktā
Pirms 20 gadiem Rīga gandrīz palika bez vietas, kur pulcēties tiem, kas Hitlera Vācijas kapitulāciju grib mērīt ar staļinisko olekti.
Vēsture Dienā: Bez nebrīvās Latvijas
2000. gada 4. maijā Dienas speciālpielikumā Neatkarības Diena laikraksts atskatījās uz atjaunotās valsts desmitgadi un 4. maija Deklarācijas vēsturiskajai nozīmei veltītajā Egila Levita rakstā secināja: "Deklarācijas vēsturiskā nozīme ir tā, ka tā konstitucionāli tiesiski ievadīja procesu, kura rezultātā šodien, desmit gadus vēlāk, mēs varam teikt, ka Latvija tiešām atbilst savai definīcijai Satversmes 1. pantā – tā kļuvusi par "neatkarīgu un demokrātisku republiku"."