Kas bija Dienasprāt svarīgākie notikumi pirms 25 gadiem – 1994. gadā, kad banku krīze vēl nebija notikusi, pirms gada bija ievēlēta pirmā Saeima neatkarību atguvušajā valstī, līdz ar to latviešu tauta vēl nebija zaudējusi Atmodā un tās brīnumainajā iznākumā iegūto optimisma potenciālu, kura tik ļoti pietrūkst tagad, kad valstī ar 5% iekšzemes kopprodukta izaugsmi daudzi vēlētāji 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par "jauniem spēkiem"…
Pirms 25 gadiem Ziemassvētkos bija drusku vairāk sniega nekā tagad un presē pašu Ziemassvētku bija daudz vairāk. Galu galā nebija pagājis pārāk daudz gadu kopš tā laika, kad Ziemassvētkus ne tikai oficiāli nesvinēja, bet arī aktīvākie komjaunieši un skolotāji Ziemassvētku dievkalpojuma laikā dežurēja pie baznīcām, lai fiksētu tos skolēnus, kuri nolēmuši iet ideoloģiskus maldu ceļus. Kad varas mainījās, daudzi jo daudzi partijas funkcionāri izrādījās tie dievbijīgākie bijuši. Tomēr, ar vai bez baznīcas, Ziemassvētki tiešām ir svētīgākie svētki gadā, ļaudami pārdzīvot gada tumšāko periodu – viss decembris paiet, meklējot un, ja rokas galīgi nav atņēmušās, arī iesaiņojot Ziemassvētku dāvanas.
31. decembrī apritēs 20 gadu, kopš Krievijā valda un kodolčemodānu tur Vladimirs Putins. Brežņeva rekords pārspēts, vēl tikai deviņi gadi, un tad arī Staļinu var aizēnot. Boriss Jeļcins vēl nebija nodevis varu Putinam, kad Diena jau portretēja viņu kā iespējamo pēcteci Krievijas prezidenta krēslā.
"Nobažījusies par plāniem no normatīvajiem aktiem svītrot noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju rīkošanu," vēstīja 5. decembra ziņa. Nekas nav jauns zem šīs saules – pirms 25 gadiem, tātad 1994. gada decembrī, skolotāju streiks bija Dienas pirmās lapas ziņu tēma turpat mēnesi.
Azartspēļu vietas pirms 25 gadiem Rīgā tikai sāka vērsties plašumā, kamēr tagad to skaits jau ir sarucis, acīmredzot vairums to, kam vajadzēja savu naudu nospēlēt, to jau ir izdarījuši. 1994. gadā vēl nebija neviena pazīstama mākslinieka, mūziķa vai režisora, kas presei būtu atzinies azartspēļu atkarībā un, nosaukdams aptuvenu kazino atstāto summu, netieši arī atklātu, cik populāri mūziķi nopelna, ja čakli strādā.
Pirms ceturtdaļgadsimta, tuvojoties 18. novembrim, SestDiena sešiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem uzdeva jautājumu, kurš šodien aktualitāti nav zaudējis ne tikai uz ekrāniem nonākušās strēlnieku filmas Dvēseļu putenis sakarā, bet arī starptautiskās situācijas dēļ, – vai jūs aicinātu ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, ja tā būtu briesmās? Tiem, kas nesen rīkoja kampaņu Mēs arī bēgtu, šāgada 8. novembra SestDienā ir atbildējis Dvēseļu puteņa režisors Dzintars Dreibergs, līdzās patriotiskajam aspektam pateikdams arī tādu faktu: "Kur tu aizbēgsi, ja Bauskas šoseja jau tagad ir sastrēgusi?" Palasot 1994. gada 12. novembra SestDienā publicētās atbildes, redzam, ka tolaik, lai gan vēl ne tuvu nebijām NATO, latviešu dūša bija lielāka.
Pirms 95 gadiem, 1924. gadā, tika dibināts pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis – Triju Zvaigžņu ordenis. Pirms 25 gadiem – 1994. gadā – ordenis tika atjaunots. 1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu, un 1994. gada 7. novembrī ordeni saņēma pirmie apbalvotie.
"Manā dārzā uzziedēja gaiļbikši, bet Latgales pusē līdzīgu pārsteigumu kādās mājās esot sagādājuši ceriņi," – 1994. gada 22. oktobra SestDienā šādi sākās raksts Pirmais sniegs oktobrī par laika kaprīzēm tāgada veļu mēnesī. "Pagājušajā sestdienā bijām sēnēs. Cerot, ka salasīsim cūcenes, piegriezām grozu pilnu ar baravikām un kundziņiem. Bet svētdienas vakarā – sniegputenis! Koki zaļi, un lapās sniegs. Zili brīnumi, jo ir jau (!) un tikai (!) 15. oktobris!"
Rīgas naktsdzīvē SestDiena tā plašāk ielūkojās 1999. gada 16. oktobrī. Toreiz, pirms 20 gadiem, šo ielūkošanos inspirēja kāda Latvijā dzīvojoša ārzemnieka vēstule, kurā tika izteiktas bažas par narkotiku izplatītāju, narkomānu un prostitūtu neslēpto dalību minētajā naktsdzīvē. Tad nu Katrīna Lindberga devās noskaidrot, kā īsti ir.