Latvijā šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada septembri - sasniegusi 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pavasarī un vasarā piedzīvotais sausums ne vienam vien licis uzdot jautājumu, cik lielā mērā ražības kritums varētu ietekmēt pārtikas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos. Latvijas lauksaimniecībai šis gads nav sevišķi labs, tomēr tie eksperti, kuri kaut ko saprot no cenu veidošanās mehānismiem, nesola strauju pārtikas cenu kāpumu.
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājušās par 0,8%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju - sarukusi līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc pieklusuma gada pirmajos mēnešos, pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā Latvijā sevi pieteicis patēriņa cenu pieaugums. Tas lielā mērā skaidrojams ar pasaules tendencēm, kas sevī ietver salīdzinoši strauju ekonomisko pieaugumu un tā nākotnes prognozes, kas veicina gan izejvielu cenu kāpumu pasaules biržās, gan vienkārši inflācijas gaidas, kas izpaužas sabiedrības viedoklī, ka gaidāms cenu pieaugums. Ja runājam par Latvijas norisēm, tad iepriekšējā mēnesī, kas nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, salīdzinājumā ar pagājušā gada analogo periodu patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 2,8%. Tas ir straujākais cenu pieaugums kopš 2017. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūniju - pakāpusies līdz 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Inflāciju šā gada maijā ietekmēja degvielas cenu kāpums, kad naftas cenas pasaules biržās 2018.gada maijā sasniedza augstāko punktu kopš 2014.gada rudens, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā bija neparasti augstas naftas cenas. Degvielas cenu kāpums tiešām ir paātrinājies. Ja pērn jūlijā šī produkta gada inflācija bija tikai 0,7%, tad šogad maijā jau 10,4%.
Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju - pakāpusies līdz 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija aprīlī nedaudz "atsēdusies" – līdz 2%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumu – par 3,3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.
Martā patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija 1,2% – visstraujākais kopš 2011. gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai. Alkoholam un tabakas izstrādājumiem cenas gada griezumā martā auga par 5,2%. Tai skaitā stiprajiem dzērieniem – par 6,5%, vīniem par 3,5%, bet alum par 4,1%.
Šī gada martā gada inflācijas temps pēc ilgāka atslābuma "atdzīvojies" – gada inflācija martā sasniegusi 2,2%. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bijušas grādīgo dzērienu cenas, kuru devums patēriņa cenu pieaugumā visbūtiskāk palielinājies. Salīdzinot ar pērno martu, vīns bijis par 3,5% dārgāks, alus – par 4%, bet stiprie alkoholiskie dzērieni – par 6,5%.
Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājusies līdz 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
