Kāpums piebremzējas
Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.
Inflācija
Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.
Vācijā maijā reģistrēta deviņarpus gados augstākā gada inflācija
Patēriņa cenas Vācijā maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 2,5%, tādējādi reģistrēta augstākā gada inflācija kopš 2011.gada septembra, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.
Prognozē nelielu inflāciju
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Inflācija var atgriezties uz palikšanu
Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.
Latvijas Banka paaugstinājusi šī gada IKP un inflācijas prognozi
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%. Savukārt gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstā 1,1% līdz 1,8%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 1,6% līdz 2,2%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.
EM: Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim
Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Šis gads sācies ar deflāciju
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.
Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju
Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.
Pasaulē var pieaugt inflācija
Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bijusi 0,2%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.
Augošu kontrastu gads
Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.