Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju
Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.
Inflācija
Pasaulē var pieaugt inflācija
Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bijusi 0,2%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.
Augošu kontrastu gads
Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.
Turpinām dzīvot deflācijā
Īslaicīgu gada inflācijas atgriešanos šā gada jūlijā nākamajos divos mēnešos nomainījusi pretēja cenu virzība, norādot, ka ekonomiskā atgūšanās aizvien ir vārga un nenoteiktības pilna. Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu indekss Latvijā saruka par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus atsevišķi inflācijas indikatori vedina domāt par to, ka ekonomiskajai aktivitātei ir pamats pieaugt.
Pretrunīgie inflācijas dati
Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.
Augustā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,2%
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2019.gada augustu - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vasaras inflācijas krustceles
Vērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā no makroekonomiskā skatpunkta, tiek fiksēts pārsteidzoši daudz pozitīvu nianšu.
Jūlijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 0,5%
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Deflācija varētu apstāties
Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.
Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.
Gada inflācija martā Latvijā samazinājusies līdz 1,4%
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.