Ilgtspējīgi domājoši ļaudis jau pirms svētku eglītes iegādes domā, kā to atbildīgi utilizēt, un šis aspekts nosaka arī izvēli. Vairāki eglīšu tirgotāji piedāvā iespēju pie viņiem iegādāto egli arī aizvest, savākšanas pakalpojumus daudzviet nodrošina arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
Dabai draudzīgas visā dzīves ciklā
"Par eglītes "otro dzīvi" būtu vērts padomāt jau pirms tās iegādes. Ilgtspējīgākais risinājums ir izvēlēties eglīti podiņā, ko pēc svētkiem var iestādīt, vai arī iegādāties vietējo, dabīgo eglīti, kuru pēc tam atbildīgi nodot vides apsaimniekošanas uzņēmumiem. Privātmāju īpašnieki eglīti nereti izmanto arī kompostā vai kā kurināmo, ja tam ir atbilstoši apstākļi," teic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Arī daudzi tirgotāji sola parūpēties, lai viņu piedāvātās egles atstātu iespējami mazāku ietekmi uz vidi. Viens no egļu piegādātājuzņēmumiem SilverTree nodrošina gan egļu piegādi, gan savākšanu. Klāstā ir gan Nordmann egles podos, gan Nordmann un Latvijas tradicionālās grieztās egles. Uzņēmumam ir Climate Tree Certified sertifikāts, un daļa eglīšu nāk no vietām Latvijā, kur tiek ievēroti bioloģiskās daudzveidības un zemes izmantošanas nosacījumi, piemēram, dabisku ekosistēmu uzturēšana – vismaz puse eglīšu nāk no dabiski izveidojušās vides. Sertifikāts arī paredz, ka katra nocirstā egle tiek aizstāta ar dokumentēti iestādītu jaunu koku, tā nodrošinot nepārtrauktu oglekļa apriti. "Vairāk nekā 90% no mūsu piedāvātajām Ziemassvētku eglītēm ir sertificētas ar Climate Tree sertifikātu. No klientiem, kuri iegādājušies egles podiņos, mēs tās savācam un stādām atpakaļ. Arī katras nocirstās egles vietā iestādām ne tikai vienu, bet divas jaunas un daļā egļu stādījumu veidojam audzes, kuras atbilst dabiska meža augšanas principiem," pastāsta SilverTree valdes priekšsēdētājs Artis Grigalis.
Nozīmīgs ir arī pēcapstrādes posms. SilverTree paredz eglītes aprites ciklu – pēc svētkiem tā netiek uztverta kā atkritums, bet kā resurss kompostēšanai, mulčēšanai vai pat bioenerģijas ražošanai. "Pēc svētkiem savāktās eglītes mēs lielākoties nododam pārstrādei šķeldā, un tālāk tās tiek izmantotas kā kurināmais. Vienu gadu sadarbojāmies ar uzņēmu Lietuvā, nogādājot egles kā resursu bioenerģijai, diemžēl transportēt tās uz Lietuvu nav ekonomiski un ekoloģiski izdevīgi," atklāj Grigalis.
Pēc svētkiem nodod egles pārstrādei
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma CleanR valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs zina teikt, ka pēdējo četru gadu dati parāda – iedzīvotāju iesaiste atbildīgā Ziemassvētku eglīšu utilizēšanā ir kļuvusi par stabilu tradīciju: "Kopš 2022. gada esam savākuši par 184% vairāk eglīšu, un tendence joprojām turpina kāpt. Īpaši straujš lēciens redzams šogad – 2025. gada sākumā savākto eglīšu skaits sasniedza 22 438, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā pērn. Šie rezultāti apliecina, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk izvēlas videi draudzīgu rīcību."
Eglītes, kas iepriekš priecēja kā svētku rotājumi, tiek pārstrādātas un pārvērstas par siltumenerģijas avotu, tādējādi sniedzot gan ekonomisku, gan ekoloģisku pienesumu.
Arī šogad CleanR turpinās tradīciju un saviem klientiem nodrošinās iespēju bez maksas atbrīvoties no svētku eglītēm, sākot no 24. decembra līdz 20. janvārim. Svarīgi atcerēties, ka pirms eglītes nodošanas tā jāatbrīvo no visiem svētku rotājumiem. Gadījumā, ja eglīte bijusi podā, tā jāizņem no poda un jāatbrīvo arī no augsnes.
CleanR pieņems eglītes augstumā līdz 2,5 metriem, bet, ja tā lielāka, egle jāsazāģē mazākās daļās. CleanR nodrošinās eglīšu izvešanas pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Ropažu novadā, Ķekavas novadā, Jelgavas novada Ozolnieku, Cenas un Salgales pagastā, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā un Dagdas pilsētas un pagastu apvienības teritorijā, kā arī Ogres novada Ikšķiles pilsētā un Tīnūžu pagastā, Siguldas novada Inčukalna pagastā. Pieteikt eglīšu izvešanu var uzņēmuma klientu pašapkalpošanās portālā vai pa tālruni, vai e-pastā sazinoties ar klientu apkalpošanas centru.
"Eglīšu izvešana turpināsies arī pēc 20. janvāra, taču iedzīvotājiem un namu apsaimniekotājiem tas jau būs maksas pakalpojums. CleanR līdzšinējā pieredze liecina, ka iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas līdz pat Jāņiem," piebilst Valerijs Stankevičs.
Arī citi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi piedāvā egļu savākšanas pakalpojumu. "Pēc svētkiem mūsu savāktās svētku eglītes netiek izmestas kopā ar sadzīves atkritumiem, bet tiek sasmalcinātas šķeldā, ko tālāk izmanto, piemēram, teritoriju labiekārtošanai vai siltumenerģijas ieguvei. Šogad sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu SIA Baltic Wood Trade esam nolēmuši eglītes pārvērst siltumā. Proti, iedzīvotāju nodotās eglītes tiks izmantotas kokskaidu granulu ražošanā, kur tālāk tās tiks nodotas labdarības organizācijām, kas tās nogādās tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams," stāsta uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Savākto egļu daudzums ar katru gadu pieaug, piemēram, šā gada janvārī Eco Baltia vide pārstrādei nodeva vairāk nekā 12 500 nozaļojušu svētku eglīšu. "Janvārī vairākos mūsu apkalpotajos novados svētku eglītes bez maksas iespējams nodot atkritumu šķirošanas laukumos un pieņemšanas punktos, bet pēc pieteikuma mēs tās savācam arī no klientu adresēm," skaidro Aizbalts. Uzņēmums veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Mārupes novadā, Salaspils novadā, Ādažu pilsētā un pagastā, Carnikavas pagastā, Liepājā, Dienvidkurzemē, Skrundā un Saldū.
Savukārt liepājnieki iepriekšējos Ziemassvētkos otrreizējai pārstrādei nodeva vairākus simtus eglīšu, kuru kopējais apjoms sasniedza 302 kubikmetrus. "Šis rādītājs vēlreiz apliecina, ka iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju eglītes nodot videi draudzīgā veidā, palīdzot pilsētai tās pārvērst vērtīgā biomasā. Eglīšu nodošana pēc svētkiem vairs nav tikai praktisks solis – tā kļuvusi par daļu no ilgtspējīgas domāšanas, kur katras mājsaimniecības rīcība atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi," uzsver uzņēmuma Vides pakalpojumi Liepājai izpilddirektors Mārtiņš Zīverts. Vides pakalpojumi Liepājai strādā Liepājā un Dienvidkurzemes novada Rucavas, Vaiņodes, Nīcas, Otaņķu pagastā, kā arī Priekules pilsētā.
Pāri palikušās egles – našķis zvēriem
Eglītes pēc svētkiem nonāk arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, bet tikai tās, kuras nav bijušas telpās, jo siltumā stāvējušie kociņi ir sažuvuši, skujas ir sausas, cietas un tajās ir mazāk vērtīgo vielu. Turklāt, ja egle ir izmantota svētku svinēšanai, ir riski, ka uz tās palikušas rotājumu detaļas, parafīna pilieni, spīguļi, kuri dzīvniekiem var būt kaitīgi. "Mēs ņemam tikai tās eglītes, kuras palikušas pāri un nav pārdotas. Tirgotāji ar mums sazinās, un mēs iespēju robežās noskaidrojam, kāda ir egļu izcelsme, kā tās tikušas audzētas. Zoodārzā tās dzīvnieki grauž, un ir svarīgi, lai nebūtu nekādu kaitīgu vielu, piemēram, ķīmijas, ko mēdz izmantot pret insektiem," skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis, zoologs Māris Lielkalns. Daudziem dzīvniekiem eglītes kļūst par daļu no ekspozīcijas, bet viņi tās neēd. Vēl citi eglītes izmanto rotaļām, piemēram, plēsēji – lauvas, tīģeri, lūši u. c. Apēd vai vismaz sagrauž zālēdāji, grauzēji – kā vitamīnu un minerālvielu avots tās ir ļoti noderīgas.