Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.
Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.
Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.
Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu
Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Latvijā šāgada sākumā dzīvoja
viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti
mazāk nekā gadu iepriekš, rāda
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) šonedēļ publiskotie dati.