Diskusijas par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu Latvijā mēdz būt ārkārtīgi emocionālas. Gadījumos, kad iesaistīta krievu valoda, atšķirīgu viedokļu paudēji līdz savstarpējam naidīgumam vispār nonāk ļoti ātri.
Kamēr Latvijā galvenā uzmanība bija pievērsta prezidentu vēlēšanām Rumānijā un Polijā (kur notika vēlēšanu pirmā kārta), nozīmīgs balsojums – parlamenta jeb Republikas Asamblejas vēlēšanas – pagājušās nedēļas nogalē notika arī vēl vienā Eiropas valstī – Portugālē.
Lai ko stāstītu partiju kandidāti un ar viņiem saistītie polittehnologi, pavisam nedaudz pirms pašvaldību vēlēšanām to iznākums Rīgā ir ļoti neskaidrs. Tas paver plašu spektru ar tālejošiem politiskajiem scenārijiem ne tikai galvaspilsētai, bet visai valstij.
Daudzi pensionēšanās vecumu sasniegušie cilvēki turpina darba gaitas, tās nepārtraucot, vai arī atsāk strādāt pēc dažiem pensijā pavadītiem atpūtas gadiem. Lielai daļai strādājošo pensionāru motivācija palikt darba tirgū vai tajā atgriezties ir saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, taču izplatīta ir arī vēlme atrasties profesionālajā apritē, socializēties un dalīties ar zināšanām. To ļauj secināt gan Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati, gan dažādas aptaujas.
Pagājušās nedēļas nogalē Šveices pilsētā Ženēvā notikušajās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās panāktās vienošanās ir lielā mērā mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr tā arī nav sniegušas skaidru atbildi, kāda būs šo attiecību tālākā attīstība.
Nevar jau tā kategoriski un strikti paust, ka valsts pārvalde nekādā mērā nereaģē uz sabiedrības, tostarp uzņēmēju, pastāvīgajiem aicinājumiem, bet jo īpaši pēdējo mēnešu laikā pat kategoriskiem pieprasījumiem izrāpties no savas komforta zonas un sākt beidzot rīkoties, lai savestu kārtībā pirmkārt jau valsts finanšu, precīzāk, izdevumu, sistēmu.
Latvijā pēdējā laikā daudz tiek spriests par demogrāfiju. Tiek runāts arī par to, ka nepieciešams mazināt jauniešu aizbraukšanu, lai viņu bērni piedzimtu mūsu valstī, nevis ārzemēs. Iemesli tam, kādēļ jaunā paaudze dodas prom no Latvijas, protams, ir ļoti dažādi. Nereti šie iemesli ir saistīti ar izglītošanos vai ar profesionālo pilnveidi, un daudzi aizbraucēji pēc ārzemēs pavadītā laika atgriežas dzimtenē. Nevar gan noliegt arī to, ka aizbraukšanu joprojām veicina tas, ka citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vieglāk sasniegt turību.
Par nopietnu skandālu Vācijā pagājušajā nedēļā izvērsās balsojums Bundestāgā par jaunā kanclera Frīdriha Merca un attiecīgi arī jaunās valdības apstiprināšanu, kas vienlaikus uzskatāmi parādīja arī Merca pozīciju politisko vājumu.
Pavasarī parādījās informācija, ka tiesībsargi ignorējuši no ārvalstīm saņemto operatīvo informāciju un ļāvuši netraucēti cauri Latvijai izbraukt 450 kilogramu lielai heroīna kravai, to neaizturot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uz to noreaģēja, bet Aigara Prusaka vadītā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, par kuru politiski jau nolemts, ka tā pāries tiešā finanšu ministra pārraudzībā, šo operatīvo informāciju noignorēja, ļaujot narkotiku megakravai bez problēmām netraucēti šķērsot visu Latvijas teritoriju.
Mākslīgais intelekts (MI) valsts pārvaldē jāattīsta mērķtiecīgāk. To 8. maijā norādīja Valsts kontrole (VK). MI risinājumus izmanto tikai 17% valsts pārvaldes iestāžu, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav pat skaidra plāna MI izmantošanai.
Neraugoties uz kareivīgo retoriku, savstarpējām apšaudēm un pat jaunāko laiku vēsturē lielāko gaisa kauju (ar vairāk nekā 120 lidmašīnu piedalīšanos), gan Indijas, gan Pakistānas augstākās amatpersonas prognozējami dod mājienus, ka to kārtējais konflikts ir uzskatāms par izsmeltu.
Vakar Saeimā notika garas un savā ziņā interesantas deputātu uzstāšanās, debatējot par Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums un tā pielikumu Par Latvijas ekonomisko attīstību, ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija.
