Turcijā, kur ir tradīcija politiskos
satricinājumus dēvēt to norises
datumu vārdos, ir izcēlusies
politiskā krīze, kas acīmredzami
paliks vēsturē ar 19. marta
vārdu.
Nenoliedzami – labāk vēlāk (pat ļoti novēloti) nekā nekad. Tā var definēt finanšu ministra Arvila Ašeradena vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisijā pausto, ka budžeta veidošanā būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu gan nozaru līmenī, gan konkrētu sniegto pakalpojumu līmenī.
Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur
pagājušā gada decembrī pie
varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir
al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva
HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā,
ir spējis noturēties vien nepilnus četrus
mēnešus.
Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi guva nopietna krīze veselības aprūpes jomā: publiski kļuva zināms, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) radies pamatīgs ievesto pacientu sastrēgums slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tomēr izskatās, ka ne nozares ministrs, ne citi "lielie čiekuri" savu tiešo atbildību notikumā nesaskata un vainu noveļ uz citiem. Piemēram, ministrs vispār atradis "ģeniālu skaidrojumu" minētajai krīzei.
Ja kādam pēdējo pusotru nedēļu šķita nevietā uz globālās drāmas fona nodarboties ar utīšanos, ko sauc par valdības kritizēšanu, valdošā koalīcija pirmdien pārliecinoši pateica, ka nevajag kautrēties to darīt, ja pamats ir.
Vakar Ķīnā noslēdzās Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) pilna sastāva ikgadējā sesija, kura tostarp bija nozīmīga ar to, ka visu parlamentāriešu kopā sanākšanu ievadīja Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina (un pēc tam arī valdības vadītāja Lī Cjana) ikgadējais ziņojums par stāvokli valstī.
Marta sākumā plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās
ziņa par to, ka Zviedrijas
koncerns ICA Gruppen
Dānijas kompānijai Salling
Group pārdod Baltijas valstīs
labi zināmo tirdzniecības tīklu Rimi Baltic.
Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.