Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Politiķiem jādomā plašāk © DIENA

Pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā audzis par 13%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Mūsu kaimiņvalstīs inflācija ir vēl augstāka – Lietuvā tuvojas 17%, bet Igaunijā sasniedz gandrīz 19%.

Kariņam der aizšauta Golubeva © DIENA

Pie nojaucamā pieminekļa okupācijas karaspēkam pieļautais demaršs pret Latviju kā nacionālu valsti ir sekas virknei politiski diktētu kļūdu.

Uzruna atbildes nesniedz © DIENA

Krievijas diktators Vladimirs Putins savās uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā, mērķus.

Ministres politiska izgāšanās © DIENA

Paldies Dievam, 9. maijs, ir aizvadīts. Uzreiz jāsaka – nepievienojos daudziem sociālo tīklu komentētājiem, kuri uzskata, ka šajā datumā arī šogad Uzvaras laukumā notika kaut kas galēji briesmīgs, teju pielīdzināms varas nodevībai pret latviešu tautu.

Eiropas diena kara ēnā © DIENA

Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.

9. maijs kā stresa noturības tests © DIENA

Nojaucamā padomju armijas pieminekļa Pārdaugavā un 9. maija problēma, pateicoties patiesības stundai, ko nesis karš Ukrainā, no problēmas, kas vērsta uz āru – "ko par mums padomās", "ko mums darīt ar krievu kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā mēs vēlamies tālāk dzīvot".

Ziemeļīrijas "robežu balsojums" © DIENA

Aizvadīto Ziemeļīrijas Asamblejas (vietējā parlamenta) vēlēšanu rezultāti ir kļuvuši par iemeslu pamatīgām galvassāpēm Lielbritānijā – pirmoreiz Ziemeļīrijas pastāvēšanas 101 gadā par Asamblejas vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi īru nacionālistu partija Sinn Féin, kuras mērķis ir panākt reģiona atgriešanos Īrijas sastāvā.

Ķīnas dubultā cirkulācija © DIENA

Kā vēsta britu laikraksts The Guardian, Ķīna gatavojas ekonomikas stabilitātes vērienīgu apmēru pārbaudēm, tā sauktajam stresa testam, kura mērķis ir izstrādāt stratēģiju gadījumam, ja arī pret Pekinu tiks noteiktas sankcijas, kas salīdzināmas ar ierobežojošajiem pasākumiem, kādi šobrīd ir noteikti pret Maskavu. Turklāt publikācijas Ķīnas presē liecina, ka valsts vadība nešaubās, ka šādas sankcijas agri vai vēlu tiks noteiktas, tāpēc pret Krieviju vērsto sankciju devītais vilnis tiek analizēts ar īpašu rūpību.

Cenu šoks var rimties © DIENA

Nākamajā nedēļā gaidāmā statistikas datu publicēšana par patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī, visticamāk, vēstīs par lielāku inflāciju, nekā piedzīvojām martā.

Vai tūrisma nozare uzelpos? © DIENA

Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Mūsu spēks ir mērķtiecībā © DIENA

Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.

Noderīgie problēmu pārdēvētāji © DIENA

Vēsturiskais brīdis ar vārdos neaprakstāmo varonību, ko ik dienu mums rāda ukraiņi, ļoti izceļ muļķības un gļēvuma piemērus, kuri citādi uz mazāk spilgta fona paslīdētu garām vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.

Bezgalīgā augstprātība © DIENA

Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.

Gāzes šantāža strādā © DIENA

Pirms 2. maijā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas ministru tikšanās, kuras gaitā paredzēts apspriest papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, pirmkārt jau naftas eksportu, par ko apvienotajā Eiropā pastāv atšķirīgi viedokļi, vēršas plašumā arī domstarpības par to, kā reaģēt uz Krievijas prasību "nedraudzīgajām" valstīm norēķināties par gāzes piegādēm rubļos.

Krievijas attaisnotājiem politikā nav vietas © DIENA

Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības ir padarījuši tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) darbu, kurš par kādu samilzušu problēmu nelikās zinis jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma.

Aktuālāka kļuvusi drošība © DIENA

Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.

Liberālisms un nacionālā identitāte © DIENA

Ietekmīgā starptautiskās politikas izdevuma "Foreign Affairs" jaunākajā numurā lasāms interesants mūsdienu liberālisma guru Frensisa Fukujamas raksts, kura saturu vislabāk atspoguļo tā apakšvirsraksts – "Liberālismam vajadzīga nācija".

Nodoklis nabagajiem © DIENA

Kara krīze un ar to saistītais inflācijas pieaugums var radīt jautājumus par to, vai būtu nepieciešams ieviest kādus pasākumus, kas palīdz saglabāt mājsaimniecību un uzņēmumu maksātspēju.

Kariņš: Krievijas propagandas draudu tonis liecina par Ukrainas panākumiem kaujas laukā

Krievijas propagandas draudu rietumu virzienā pieaugošais tonis liecina par Ukrainas panākumiem kaujas laukā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes norādīja Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtē darbu, nevis partiju © DIENA

Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.

Stukāna negods © DIENA

Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".

Sestdien notikušā Kustības Par! kongresa lēmums par spīti nelegālās finansēšanas, azartspēļu un citu aizkulišu saimniecisko interešu lobēšanas skandāliem palikt vienā politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA) nav ne pārsteidzošs, ne negaidīts, ne politiski tik ārkārtīgi nozīmīgs, lai tam pievērstu milzu uzmanību. Ja vien šis veidojums sevi neiedomātos par labas politiskās prakses un vērtību etalonu, ko nekautrēdamies joprojām tiražē.

Kardināli saasinoties Rietumu pasaules attiecībām ar Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ, daudzu pasaules, bet jo īpaši Eiropas, valstu dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir atteikšanās no Krievijas energoresursiem: dabasgāzes, naftas, oglēm. Ekonomisko attiecību saraušanas sākšanas sekas mēs jau redzam šodien, ieskatoties pirkumu čekos, rēķinos un arī naudas makos, kuru saturs šodien izsīkst daudz straujāk.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ apvienotās Eiropas vadošajās valstīs sākas diskusijas, par kuru rezultātu var kļūt pašas fundamentālākās izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā daudzu desmitgažu laikā. Kā liecina publikācijas uzreiz vairākos plašsaziņas līdzekļos, lai arī pagaidām teorētiski, tomēr tiek apspriesta Eiropas nepieciešamība pēc sava kodolvairoga.

Krievijas sāktais karš Ukrainā jau gandrīz divus mēnešus atbalsojas arī Latvijā, aktualizējot senas problēmas mūsu valstī. Viena no tām ir latviešu valodas reālā situācija uz krievu valodas lietošanas fona.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.

Nupat publiskotas Morning Consult vairākās Eiropas valstīs veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka nevienā no tām nav iedzīvotāju vairākuma atbalsta sankcijām pret Krievijas naftas un gāzes eksportu gadījumā, ja šīs sankcijas izraisīs energoresursu cenu kāpumu. Kopumā sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru tās karaspēka iebrukuma Ukrainā dēļ, pat ja tās novedīs pie cenu palielinājuma, atbalsta ap trešdaļa eiropiešu, kamēr ASV šis rādītājs ir 55%.

Latvija uz citu Eiropas valstu fona neizceļas ar teritorijas lielumu, tomēr arī mūsu zemē vērojami reģionālie kontrasti, turklāt it īpaši atšķiras valsts dienvidaustrumi. "Latgalē vidēji pelna par 38% mazāk nekā Rīgā," vēsta Centrālā statistiskas pārvalde un skaidro, ka pērn Latgalē vidējā bruto alga bija 896 eiro, bet Rīgā – 1434 eiro mēnesī. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par par šā gada martu rāda, ka bezdarba līmenis Latgalē bija 14,8%, kas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Zemgalē (6,8%), Kurzemē (7,5%) un Vidzemē (7,6%) un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Rīgā (4,6%) un Pierīgā (4,7%).

Uzņēmēju vidū šogad audzis pesimisms un arī nākotnes prognozes nav īpaši optimistiskas. To ļauj secināt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar domnīcu Futurum Latvia un pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma Futurum Indekss rezultāti.

Redzot entuziasmu, ar kādu tiek mēģināts aizklauvēties līdz līdzpilsoņu apziņai, aiznest visu patiesību par Krievijas agresiju pret Ukrainas tautu, nākas secināt, ka priekšstati par Krievijas propagandu ir pārāk vienkāršoti.

Šodien