Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.
Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Septembrī energoresursu cenu
augšupeja kļuvusi par vienu no
dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv
neziņa par to, cik lieli būs rēķini
ziemā.
Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.
Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.
Tuvojoties 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai –, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta politisko spēku reitingiem, un likumsakarīgi ir tas, ka it īpaši šos reitingus popularizē tie politiķi, kuru partijām reitings ir kāpis.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Rietumvalstīs ikvienam iedzīvotājam, tai skaitā uzņēmējam, ir svarīgi apzināties, ka ir jāaizstāv demokrātijas vērtības, ir jāatbalsta Ukraina, lai Krievijas esošajam režīmam nebūtu iespēju iekārot jaunas teritorijas, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Rīgas pilī tiekoties ar uzņēmēju pārstāvjiem.
Augusta pašās beigās –
30. augustā – 91 gada vecumā
no dzīves aizgāja pēdējais
PSKP CK ģenerālsekratārs un
vienlaikus pirmais un pēdējais
PSRS prezidents Mihails
Gorbačovs.
Pēdējo dienu laikā politiķi piepūstiem vaigiem, cits citu cenzdamies pārtrumpot labskanīgāko
vārdu izvēlē, steidz sabiedrību
iepriecināt ar sensacionālu ziņu
– valdībā esot pieņemts teju
vēsturisks lēmums par obligātās iepirkuma
komponentes jeb, vienkārši sakot, OIK
atcelšanu!
Pirmā septembra diena daudziem
saistās ar mācību gada sākumu
un liek aizdomāties par izglītības
prestižu mūsu sabiedrībā. Šogad
būtiski ir arī tas, ka no 1. septembra tieši mēnesis palicis līdz 14.
Saeimas vēlēšanām.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.
Veids, kā valdība vakar pieņēma un pamatoja lēmumu sniegt atvieglojumus privātu uzņēmēju daudzus gadus virzītajai sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai Skultē, ir paraugs tam, kā šādi politiski lēmumi nebūtu jāpieņem un kā tos nevajadzētu argumentēt.
Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.
Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.
Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mērena inflācija nāk par labu saimnieciskajai aktivitātei, tā veicina peļņas gūšanu korporatīvajā sektorā, ļauj palielināt algas un galu galā ir labvēlīga tam, lai celtos arī kopējais labklājības līmenis. Taču šeit atslēgas vārds ir «mērena», un pašreizējais vairāk nekā 20% lielais patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē par tādu nav uzskatāms.
Patlaban gan dažādi dati, gan publiski pausti viedokļi liecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji aizrautīgi bauda vasaru, tērējot naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai, ceļošanai, ēšanai restorānos un citām izklaidēm. Covid-19 radītie riski vēl nav pazuduši, bet vairs nav epidemioloģisko ierobežojumu, un, protams, tas šovasar daudzus cilvēkus pamudinājis pievērsties pandēmijas gados atliktajiem hobijiem.
Partiju programmas kā atskaites
punkts to darbības izvērtēšanai
Latvijas daudzpartiju koalīciju
realitātē īsti nestrādā un nekad
nav strādājis, lai gan ir ērts instruments, kuru izmanto plašā
rituālu darbību spektrā, sākot no vairāksolīšanas priekšvēlēšanu periodā, līdz konkurentu troļļošanai, vēlētāju audzināšanai un
kritiķu dažbrīd neviltotajiem centieniem
caur programmām un to izpildi visu šo
reālpolitiku ielikt jelkādā izmērāmā un pēc
universāliem kritērijiem izvērtējamā rāmī.
Līdz ar esošās pasaules kārtības
acīmredzamu izjukšanu pa visām
šuvēm un pasaules aizvien
uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī
jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.
Pusgads jau aizritējis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un šo sešu mēnešu laikā Krievijai pausts starptautisks nosodījums, kā arī notikusi globāla mēroga norobežošanās no agresorvalsts.
Dilemma, vai pret partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem, kuri paši nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izturēties kā pret "zickandidātiem", kurus sabiedrības interesēs, lai tā it kā netiktu muļķota ar viltus izvēlēm, būtu kā īpaši jāiezīmē vai pat jāizslēdz no
publiskajām partiju priekšvēlēšanu debatēm, ir vairāk ētiski pamatota, bet, ja iedziļinās, nav loģiski īpaši pamatota.
Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".
Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.
Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina režīma patieso seju un zvērībām Ukrainā palīdzēs atšķaidīt un ar laiku vest pie prāta propagandas un lielkrievu šovinisma apmāto Latvijas krievvalodīgo daļu.
Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra
Nākamnedēļ valdība varētu vienoties par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aģentūra LETA vēsta, ka politiķu viedokļi par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem atšķiras, tomēr valdošās koalīcijas partijas spējušas konceptuāli vienoties, ka uzņēmējiem atbalsts ir jāsaņem.