Turcijas prezidenta Redžepa
Tajipa Erdogana uzvara valsts
prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā
bija prognozējama, tomēr nav
pārliecības, ka viņam izdosies
saglabāt šo posteni līdz pilnvaru
termiņa beigām.
Sociālo tīklu vide bieži tiek dēvēta par virtuālajiem džungļiem, jo juridiskā aspektā šī vide nav pilnībā sakārtota un tajā sastopamas ļoti dažādas – gan kulturālas, gan arī visai necivilizētas – izpausmes. Turklāt ir cilvēki, kuri anonīmi veic ierakstus sociālajos tīklos, komentē citu lietotāju ierakstus un iesaistās diskusijās, bet piemirst, ka anonimitāte internetā ir vien nosacīta.
Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.
Patlaban inflācijas straujais kāpums ir apstājies, un, lai gan daudzu preču un pakalpojumu cenas, visticamāk, neatgriezīsies tādā līmenī, kādā bija ap 2019.– 2020. gadu, tomēr milzīgs cenu pieaugums, piemēram, pārtikai, netiek prognozēts.
Sākot jau no pirmās dienas, kad
medijos 31. janvārī parādījās
vēstījums "sankcionētā Avena
porcelāna izstāde nacionāļu
pārvaldītajā Ogrē", man ir bijuši
nopietni iebildumi pret diskusijas
seklo tvērumu un acīmredzami Latvijas
politisko cilšu savstarpējiem kariem pakārtoto vēstījumu, kas nevelk augstāk par mēdīgu
uzrakstu uz sētas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā
notika G7 valstu (sākotnēji grupa
izveidojās kā pasaules lielāko naftas
importētāju apvienība, kura jau vēlāk
lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo
septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā
G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.
Nesen man lūdza uzrakstīt
portretējumu trim oficiāli
izvirzītajiem valsts prezidenta
amata kandidātiem, taču biju
tīri atvieglota, ka aizņemtības
dēļ šobrīd jāatsaka, jo, atklāti
sakot, ne Uldim Pīlēnam, ne Elīnai Pinto, ne
Edgaram Rinkēvičam kā īstajiem kandidātiem vienkārši neticu.
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā konstatēts, ka mūsu sabiedrībā
audzis nacionālisms un izpratne par Latvijas kā nacionālas
valsts vērtību, bet samazinājusies Krievijas ietekme – no 2008. līdz 2022.
gadam Latvijas patriotu skaits palielinājies
no 73% līdz 84%, bet Krievijas patriotu skaits
sarucis no 12% līdz 4%.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijā tika aizvadītas daudzu ekspertu par 2023. gada svarīgākajām vēlēšanām pasaulē uzskatītās šīs valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās uzņēmēju aptaujas, līdzšinējie pētījumi un paustie viedokļi apliecina, ka uzticēšanos publiskajai pārvaldei, uzticēšanos nodokļu sistēmai un labprātīgu nodokļu nomaksu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augstākais darbaspēju nodokļu slogs Baltijā, bet arī necaurspīdīgs, šķietami nelietderīgs, neefektīvs nodokļos samaksātās naudas izlietojums, birokrātija, sarežģītība.
L atvijas uzņēmēju noskaņojums pirmo reizi kopš 2019. gada atkal ir optimistisks, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia un kompānijas SKDS veiktais nesen publiskotais pētījums.
Aizvien vairāk un vairāk cilvēku, ar kuriem ikdienā man sanāk komunicēt, šausminās par situāciju valsts galvaspilsētā Rīgā. Tukša un teju izmirusi ir ne tikai Vecrīga, bet visa pilsēta.
Latvijā pēc tam, kad Jēkabpilī tika nogalināta sieviete un kļuva zināms, ka slepkava ir viņas bijušais vīrs, kurš savu upuri ilgi terorizējis, tika aktualizēti jautājumi gan par vardarbību ģimenē, gan par policijas rīcību vardarbības novēršanā.
T
as, cik mierīgi šogad aizvadīts 9.
maijs pretstatā pagājušā gada
naida izvirdumiem pret neatkarīgo Latviju un tai svarīgām
vērtībām, kā, piemēram, nosodījums Krievijas agresijai pret
Ukrainu, rosina tikai uz pāris, tomēr ļoti
svarīgām replikām.
Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas
(AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu
organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums
par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir aktualizējis ideju par to, ka Latvijā jāievieš vispārēja ienākumu deklarēšana. Tas varētu izpausties tā, ka gada ienākumu deklarācija (GID) jāiesniedz visiem jebkādus ienākumus guvušajiem iedzīvotājiem. Šāda ideja nav ne jauna, ne unikāla, un tā varētu nest gan pozitīvus ieguvumus, gan izaicinājumus.
Maija sākumā svinam vairākus, mūsu valstij svarīgus
svētkus. Vakar, 1. maijā,
svinējām Satversmes sapulces sasaukšanas dienu,
4. maijā svinēsim Latvijas
Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Aizejošajā nedēļā skaļi un plaši izskanēja pedagogu protesta gājiens un triju dienu streiks, protestējot pret ilgstoši piedzīvoto politiķu un ierēdņu ignoranci pret daudzajām problēmām nozarē.
Pārlieku koncentrējoties uz Valsts
prezidenta vēlēšanu aritmētiku,
nepelnīti neizvērtēti palikuši abu
šobrīd vienīgo pretendentu Egila
Levita un Ulda Pīlēna visnotaļ
bīstami paziņojumi šo vēlēšanu
sakarā.
Turpina pieaugt to pasaules
valstu skaits, kuras paziņojušas
par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet
kompānijas Eurizon aplēses
liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas
rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā
pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.
Martā mūsu valstī bija 65
tūkstoši bezdarbnieku, un
bezdarba līmenis, pēc
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bija 6,8%,
pēc Nodarbinātības valsts
aģentūras (NVA) datiem – 6%.