Lai izvairītos no galējībām, būtu svarīgi atcerēties, ka studēšana ārvalstīs ir tradīcijām bagāta un plaši izplatīta parādība. Daudzi šolaiku vidējās paaudzes latvieši XX gadsimta nogalē un XXI gadsimta sākumā vismaz kādu semestri ir studējuši Ziemeļvalstīs, Rietumeiropā vai arī citur pasaulē.
Tagad, 2025. gadā, Latvijas jauniešiem ir pieejamas daudzas iespējas iegūt to pieredzi, ko sniedz studijas ārvalstīs – sākot no Baltijas kaimiņzemēm un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz tāliem pasaules reģioniem.
Bieži vien studenta vecumposms ir tas dzīves laiks, kad studēšana citā valstī dod ne tikai akadēmiskās zināšanas un svešvalodu prasmi, bet arī praktisku pieredzi un izpratni par pasaules daudzveidību. Līdz ar to vērsties pret studentu starptautisko mobilitāti nav visai loģiski.
Vēl arī jāņem vērā, ka mūsu valsts politiķi mēdz sacīt – Latvija ir maza, atvērta ekonomika. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā gan pieklususi retorika par Baltiju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, bet ekonomikas atvērtība tiek uzsvērta joprojām, un tas neapšaubāmi ir jūtams arī augstākās izglītības jomā.
Savukārt attiecībā konkrēti uz ārvalstu studentiem mūsu augstskolās ir divi būtiski aspekti. No vienas puses, cilvēkiem gan no ES dalībvalstīm, gan no tā dēvētajām trešajām valstīm ir tiesības likumīgi ierasties Latvijā un te studēt. Ja kādam ir iebildumi pret jauniešiem, kuri te tiešām mācās, tā ir viņa paša problēma.
No otras puses, valstiskā mērogā ir nepieciešama sistēma, kas kontrolē, kādi cilvēki mūsu valstī studentu statusā ierodas un ko reāli te dara. Ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta. To tādu padara Krievijas izraisītais karš Ukrainā un spriedze Tuvajos Austrumos. Dažādus pavērsienus var nest gan ASV, gan Ķīnas lēmumi.
Pasaulē nav zuduši arī terorisma radītie riski. Šādos apstākļos mūsu politiķi nedrīkstētu atļaut Latvijā uzturēties jebkuram ārzemniekam, kurš to vēlas, vispār nesekojot līdzi viņa gaitām.
"Studentu mobilitāte nav nekas slikts, bet jācīnās pret tā sauktajiem viltus studentiem, kuri brauc nevis mācīties, bet iegūt ieejas karti dzīvei un darbam Eiropā," ir paudusi izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (LETA, 11. aprīlis).
Jāpiebilst, ka, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pērn Latvijas augstskolās studējuši 11 542 ārvalstu studenti, no kuriem 72% ir trešo valstu pilsoņi.