Vienlaikus nav noliedzams tas, ka mēs dzīvojam nemierīgos laikos. 65,2% Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka mūsu sabiedrība ir gatava ārkārtas situācijām. To rāda pētījums, ko pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2024. gada rudenī veikusi SIA Berg Research. Ar pētījuma rezultātiem šāgada aprīlī iepazīstināja Latvijas Transatlantiskā organizācija, un par to vēstīja LETA.
Mūsu sabiedrība ir daudzveidīga, un viedokļi par to, ko ietver gatavība ārkārtas situācijām, protams, ir atšķirīgi. Taču ļoti būtisks aspekts ir saistīts ar uzticamiem informācijas avotiem, uz kuriem varēs paļauties, kuru rīcībā būs precīzas ziņas par situāciju un kuri nemaldinās sabiedrību kļūdas vai ļaunprātības dēļ.
Ņemot vērā to, ka mūsdienās daudziem ierasta ir sociālo tīklu lietošana, uzticami avoti varētu būt valsts augstāko amatpersonu un atbildīgo dienestu paziņojumi sociālajos tīklos. Bet kā varēs pārliecināties, ka nav veikts kiberuzbrukums un sabiedrība netiek apzināti maldināta, piemēram, ar viltotiem kādas ministrijas vēstījumiem? Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā ir iedzīvotāji, it īpaši vecākās paaudzes pārstāvji, kuri sociālos tīklus lieto minimāli. Tātad viņiem informācija jāsniedz tradicionālajos medijos.
Vēl viens aspekts saistībā ar gatavību ārkārtas situācijām ir visai praktisks. Respektīvi, kas notiks tad, ja mūsu valsti piemeklēs plašs, ilglaicīgs elektroenerģijas padeves pārtraukums? Televizorus nevarēs ieslēgt, datorus un mobilos tālruņus nevarēs uzlādēt, un vispār nefunkcionēs nekas no tās infrastruktūras, ko darbina elektroenerģija. Baltijas valstīs elektroenerģijas padeves pārtraukumi mēdz gadīties nelielā, lokālā mērogā, visbiežāk spēcīgu vētru laikā, un cilvēki, kuri dzīvo, piemēram, vējainajās Igaunijas salās, zina, kā tādā situācijā rīkoties, bet, ja bez elektrības paliktu visa Rīga, daudziem rīdziniekiem nebūtu skaidrs, ko darīt.
Valsts kancelejas iniciētā aptauja atklāj arī to, ka pērn rudenī situāciju par nedrošu uzskatīja 42,3% respondentu. Šogad ASV īstenotā politika cerēto stabilitāti pasaulei nav nesusi un to cilvēku, kuri izjūt bažas par drošību, joprojām ir daudz.
Visticamāk, tuvākajā laikā ģeopolitiskie riski nezudīs. Tāpēc Latvijas iedzīvotājiem, domājot par balsošanu 7. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, ir svarīgi analizēt, kuri politiskie spēki piedāvā plānu, kā sagatavoties ārkārtas situācijām, bet kuri šo tēmu ignorē.