Tā, piemēram, nesen plaši izplatījās centieni izmānīt datus, izmantojot sūtījumu piegādes tēmu. Sūtījumu piegāde pakomātos kļūst aizvien populārāka, un saprotams, ka tie cilvēki, kuri konkrētajā brīdī kādu sūtījumu gaida, īsziņā saņemtu aicinājumu precizēt datus var neuztvert kā maldināšanu.
Šāgada pirmajos divos mēnešos īstenoti 878 krāpšanas gadījumi, un banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, izkrāpti 1 504 616 eiro. Par to, atsaucoties uz Finanšu nozares asociāciju (FNA), aprīlī vēstīja LETA. Tātad izkrāpti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro! Salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju vidējo ienākumu līmeni, kas pēc dažādiem datiem nedaudz pārsniedz 1500 eiro mēnesī, tā ir milzīga summa.
Kopējā izkrāptā summa, visticamāk, ir vēl lielāka, jo FNA dati attiecas tikai uz četru lielāko Latvijā strādājošo banku klientiem. Turklāt ir iespējams, ka ir tādi blēdību upuri, kuri zaudējumus noklusē. Jāpiebilst arī, ka 2024. gadā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, izkrāpti 15,5 miljoni eiro, un tas bija par 22,4% vairāk nekā 2023. gadā.
Informācija par blēdībām rāda, ka joprojām ļoti jāuzmanās no telefonkrāpniekiem. To ņemot vērā, visiem, kuru profesionālā darbība neprasa saziņu ar nepazīstamām personām, uz zvaniem no svešiem numuriem visprātīgāk ir vienkārši neatbildēt un nekādā gadījumā nevajag ticēt tam, ko stāsta kāds nepazīstams zvanītājs, lai arī cik emocionāls un dramatisks stāstījums būtu. It īpaši būtiski to ir ņemt vērā senioriem, kuri gadiem ilgu ieradumu rezultātā tām vēstīm, kas tiek saņemtas pa tālruni, nereti uzticas vairāk nekā tām, ko saņem virtuāli.
Vienlaikus par nepieciešamo piesardzību digitālajā vidē ir svarīgi atgādināt jaunajai paaudzei, kura tieši internetā jūtas ļoti brīvi un var piemirst par riskiem.
Blēži uzglūn arī cilvēkiem, kuri veic norēķinus juridisko personu vārdā. Jau pērn FNA aicināja būt piesardzīgiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem un rūpīgi pārbaudīt katru apmaksājamo rēķinu.
Savulaik Latvijā tika īstenota pret telefonkrāpšanu vērsta kampaņa Met nost!. Brīdinājumi ir nepieciešami arī šogad, turklāt aktīvāk iesaistoties valsts iestādēm un neatstājot visu brīdināšanas darbu vien uz finanšu sektora pleciem.