SKRITUĻSLIDOTĀJS MURJĀŅOS
Bērnībā Valters nodarbojies ar basketbolu, florbolu, hobija līmenī riteņbraukšanu, skrituļslidošanu, slēpošanu, snovbordu, futbolu un vēl citiem sporta veidiem. "Tāpat ar draugiem skraidījām apkārt pa Āgenskalna jumtiņiem un kaitinājām apsargus," viņš saka. Tomēr laika gaitā sirdi lēnām iekaroja ekstrēmā skrituļslidošana. Ar skrituļslidošanu viņš nodarbojies jau no pavisam jauna vecuma, bet aptuveni 10–11 gados pamēģinājis ekstrēmo skrituļslidošanu, ticis pie pirmajām slidām, sācis braukāt uz skeitparkiem un tur iepazinies ar citiem skrituļslidotājiem. "Pirmos divus gadus neko pārāk nemācījos, tikai skeitparkā vizinājos un kopā ar draugu veicu vienkāršākās lietiņas, bet, kad tam pievērsos nedaudz nopietnāk, uzzināju par skrituļslidošanas skolu Straume, kur sāku trenēties pie Nila Jansona un citiem Latvijas vadošajiem skrituļslidotājiem." Kaut arī pirms mēneša sarunā ar Sporta Avīzi skeitparka sporta veidu sacensību organizators un The Spot centra vadītājs Toms Siliņš stāstīja, ka vismaz ārtelpās Latvija ir viena no skeitparkiem bagātākajām valstīm, Kreišs saka, ka laikā, kad viņš sāka skrituļot, iespēju bijis krietni mazāk, bet tas tāpat nav apturējis. "Protams, bija Ventspils, bija Kuldīgas skeitparki, bet Rīgā tolaik bija Monsterparks, kas atradās netālu no pašreizējā The Spot centra, tāpat VEF teritorijā bija vēl viens iekštelpu skeitparks, tomēr to aizvēra ciet. No āra skeitparkiem pie Latvijas finiera bija Troja, nesen bija uzcelts Miera dārza skeitparks, un tas arī praktiski viss."
12 gadu vecumā Valters no tēta uzklausījis ideju, ka varētu pamēģināt daudzcīņu un uz astoto klasi iestāties Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Viņam šī ideja šķitusi interesanta. "Pamēģināju, iepatikās, domāju, ka uztrenēšu fizisko attīstību, kas man noderēs kā skrituļslidotājam – skriešana, mešana, lēkšana, tas viss palīdzēs. Pirms iestājeksāmeniem nedaudz Rīgā patrenējos daudzcīņas pamatos, tomēr rezultāti nebija labi, nezinu, kāpēc skolā tomēr iekļuvu. Laikam treneris Andris Eikens gribēja mani paņemt kā eksperimentu," spriež sportists. Savā īsajā daudzcīņnieka karjerā viņš aizvadījis trīs desmitcīņas. Pēdējā no tām 2019. gada vasarā Latvijas U18 čempionātā ar 4856 punktiem tika izcīnīta piektā vieta starp astoņiem sportistiem. "Es noteikti nebiju daudzsološs, ja man tolaik prasītu, teiktu, ka vēlos kļūt par skrituļslidotāju. Tomēr nākamā gada laikā viss kaut kā pamainījās."
Uz Murjāņiem sācis braukt Londonas un Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībnieks kārtslēkšanā Mareks Ārents, kurš, karjerai strauji tuvojoties beigām, bija pievērsies trenera darbam. "Kārts bija disciplīna, kas mani visu laiku fascinēja, likās ļoti interesanta, protams, arī ekstrēma, tajā varēja iegūt adrenalīnu. Mareks sāka trenēties ar saviem audzēkņiem, kuri viņam, šķiet, tolaik bija tikai divi, un trenējās arī pats. Paralēli viņš
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!