Smaguma centrs – tulkotā literatūra
Bērnu literatūra nebaidās ietiekties jautājumos, par kuriem lauž šķēpus dažādu varu pārstāvji.
Undīne Adamaite
Jo neviens par viņiem nezina. Intervija ar lietuviešu rakstnieku Vidu Morkūnu
"Ja rakstītajā tiešām ir kas trausls, tad tāpēc, ka es par viņiem ļoti pārdzīvoju. Man gribējās, lai cilvēks paliek kaut manā grāmatā," saka lietuviešu rakstnieks Vids Morkūns
Mammīt, es vairs neko negribu, es jau zālīti paēdu. Visā Latvijā notiek piemiņas pasākumi deportāciju upuriem
"Visvairāk pārsteidza ciešanas, sāpes, kas bija pārdzīvotas, un spēja to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma," saka grāmatas Mātes Sibīrijā sastādītāja
Piecpadsmit sarunu ar sevi bez peldriņķa. Ieskats mūsdienu latviešu rakstnieku laboratorijās
"Teksti ir daudz nopietnāki, nekā sākumā bija iecerēts. Tās ir refleksijas par lieliem, dziļiem jautājumiem, arī – ko nozīmē rakstīt," saka grāmatas Rakstniecības laboratorija idejas autore rakstniece Inga Žolude
Neaizvest prom pašus no sevis. 11 stāsti par dabisko pļavu atjaunotājiem. Fotogrāfs Kristaps Kalns
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) līdz 31. martam ir skatāma Latvijas Dabas fonda un fotogrāfa Kristapa Kalna kopīgi veidotā izstāde Pļavas ļaudis.
Sēras Elektrai nepiestāv. Ineses Mičules izrādes recenzija
Inese Mičule Valmieras teātrī apliecina sevi kā Oļģerta Krodera pārliecības – vardarbība cilvēku iznīcina kā garīgu būtni – cienīgu mantinieci
Radīja gan mūziku, gan valsti
Turpinot izglītojošā lekciju cikla Dzintara muzikālo sarunu klubs stāstījumu par Latvijas mūzikas vēsturi, otrdien, 14. martā, plkst. 18 muzikoloģe un pētniece Ināra Jakubone interesentus iepazīstinās ar pagājušā gadsimta 20., 30. gadu mūzikas dzīvi, kurā komponistu prātus nodarbināja ne tikai radīšana, bet arī jaundibinātās valsts veidošana.
Sirds jau visiem sāp vienādi. Teātra trupa Kvadrifrons piedāvā vēstuļu lasījumu ar bēdīgiem valšiem
RĪT, 11. martā, kultūrtelpā M/darbnīca Rīgas pirmizrādi piedzīvos vēstuļu lasījums ar bēdīgiem valšiem Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis, kura idejas autori un izpildītāji ir teātra trupas Kvadrifrons pārstāvji Ance Strazda un Klāvs Mellis.
Sudraba Mūza noliec galvu
Gada jaundarba komponists Andris Dzenītis: patiesībā visa mūzika ir garīga.
Acis redz, sirds – deg. Boņuks 2022 – cilvēkiem, kas Latgali padara skaistāku, lielāku un labāku
Kas ir tās lietas, ar ko vispār asociējas Latgale un latgaliskais? Vai tas noteikti ir cilvēks, kurš dzīvo ezera krastā un uzglūn ceļa malā katram garāmbraucējam, lai savā "gostmīlībā" tūlīt saķertu un vestu uz savām mājām piedzirdīt ar šmakovku? Ar šādu asprātīgu izaicinājumu ierastajiem "tviter stereotipiem" par publisko latgalieša tēlu vakara vadītājs aktieris Jānis Kronis Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē 4. martā iesāka Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju.
Grāmatu valstība Ķīpsalā
Ķīpsalā no 3. līdz 5. martam lasītājus gaidīs Latvijas Grāmatu izstāde 2023, kas piedāvās tikties ar rakstniekiem, baudīt autoru lasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas notikumos, iepazīties ar jaunumiem, mainīties ar grāmatām un iegādāties tās par īpaši izdevīgām cenām.
Viņu zināja katrs rīdzinieks. Arhitektu Gunāru Asari (1934–2023) pieminot
Pateicoties arhitektam Gunāram Asarim (23.06.1934.–21.02.2023.), mikrorajoni Rīgā tika būvēti secīgi, ar sajēgu, viņš iestājās pret visas Rīgas privatizēšanu
Tie nav tikai vārdi. Intervija ar aktrisi Ievu Segliņu
"Ir jāpaskatās sevī. Diezgan drosmīgi un nežēlīgi. Tur paveras brīnumu lietas," saka jaunais Dailes Brands – aktrise Ieva Segliņa
Mūsu sirdīm var būt arī vairākas istabas
"Paņemot dzīvnieku, ir svarīgi apzināties, ka, jā, viņš nomirs," saka psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.
"Tie vairs nav tie paši krievi..." Gleznotājai Aleksandrai Beļcovai veltītā izstāde atklāj neredzētus eksponātus
Viņa patiesi bija gara aristokrāte, un tā vislabākais liecinieks ir viņas māksla – tā par savu māti, mākslinieci Aleksandru Beļcovu, rakstījusi mākslas zinātniece Tatjana Suta. No 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules.
Viņš pats dega diennaktīm. Mihails Gruzdovs (1953–2023)
Mūžībā devies aktiermeistarības un režijas pedagogs Mihails Gruzdovs (12.12.1953.–12.02.2023.), kurš studentiem mācīja "nejaukt omleti ar Dieva dāvanu"
Visikuma ceļš, triec mani! Ripini, vel! Intervija ar rakstnieku Andri Akmentiņu
"Tu vari skatīties uz džeku, kurš strādā ar pneimatisko āmuru, un saukt viņu palīgā īsināt tekstu," – Andris Akmentiņš sadzejo Laimīgas beigas un dalās rakstīšanas pieredzē
Zvans bez mēles. Intervija ar režisori Ināru Kolmani
"Nora Ikstena filmu ir redzējusi, viņai patika. Tas man bija nozīmīgs prieka brīdis. Nora teica, ka uzskata – filma ir neatkarīgs mākslas darbs," saka filmas Mātes piens režisore Ināra Kolmane
Mākslinieks Jānis Straupe: Vēlējos radīt mazliet ačgārnu iespaidu
"Gribu radīt iespējami maz saskares punktu ar zemi," saka mākslinieks Jānis Straupe.
Es vairs nepūlēšos. Intervija ar teātra kritiķi Valdu Čakari
"Absurds, manuprāt, ir veids, kā saglabāt mieru," saka teātra kritiķe, zinātniece un pedagoģe Valda Čakare
Daiga Upeniece: Šajā izstādē varēs dzīvot stundām
Izstādes Indija – tradīciju zeme veidotāji aicina, ienākot Indijas kultūras telpā, nolikt malā visas klišejas
Atstrīdēšanās maigais spēks. Rīgas cirka izrādes Ziemassvētku putekļi recenzija
Vairs nav uzkurbulētā priekā korī jāauro, lai parādās Salavecis un Sniegbaltīte, mazliet apcerīgs Ziemradzis sīra ratā izvirpuļo pats un apber mūs visus ar zelta putekļiem tā, ka pietiek gluži katram jaunās cirka arēnas viesim.
Pacelt galvu no puraviem. Intervija ar režisoru Valteru Sīli
"Skatītājiem ir iespēja padomāt – ha, kurš tēls tad es esmu
šajā kompānijā?" – režisors Valters Sīlis kopā ar četrpadsmit aktrisēm pārbauda inscenētāja prasmes uz Nacionālā teātra lielās skatuves
Sajūta, ka esi bijis piedzīvojumā. NN nakts nominantu diskusija
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nominantes rituālajā NN nakts diskusijā par jēgu, labu apgaismojumu un gandarījumu atrast kaut vai vienu precīzu vārdu
Harijā Liepiņā pulsē XX gadsimta mutulis
Tā ir kā triloģija – saka režisors Guntis Lēmanis, kurš kopā ar scenāristi Ilzi Strengu radījuši dokumentālo filmu par aktieri Hariju Liepiņu (1927–1998).
Kristīne Ilziņa: Savas atmiņas varēju šķetināt kā adījumu
"Procesa gaitā mani pārsteidza, cik daudz var atcerēties," – Kristīne Ilziņa uzrakstījusi savu pirmo stāstu krājumu Es neliecināšanu pret jums
Lai laimīgs!
Vai jums nav tā, ka visvairāk gribētos paklusēt? Liekas, ka visa ir par daudz. Arī vārdu. Vārdu jo īpaši
Graujoši interesanti. Intervija ar pētnieci Ievu Struku
"Skrupulozi iet cauri visai daiļradei, atstāstīt un analizēt sižetus – tas nevienam īsti nav vajadzīgs. Jāsaka – lasiet paši vai palieciet nezinot," – monogrāfijā par Anšlavu Eglīti pētniece Ieva Struka gājusi citu ceļu.
Grāmata kā grēksūdze un piemiņas zīme
Kā uzrakstīt par savu spalvaino lolojumu tā, lai arī citi gribētu lasīt un redakcija izdotu pat grāmatu? Apkopojam divas pieredzes.
Rozā koki. Saruna ar Montas Kromas monogrāfijas zinātniskajiem redaktoriem Jāni Ozoliņu, Kārli Vērdiņu un Arti Ostupu
"Tas, ko Monta Kroma izdarīja latviešu valodā ar modernisma dzeju, ir kaut kas īpašs," uzskata grāmatas Monta Kroma: dzeja un refleksija zinātniskie redaktori Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups.