Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +22 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 26. jūlijs
Ance, Anna, Annija

Inga Melberga

Peldēties cilvēkam un dabai droši

Vasara Latvijā nav iedomājama bez peldes kādā no mūsu daudzajām upēm, ezeriem vai jūras piekrastē. Taču peldēšanās vietas izvēle nav tikai jautājums par to, kur ūdens izskatās aicinošs vai kur tuvumā ir skaists krasts. Tā ir izvēle, kas ietekmē gan mūsu pašu veselību un drošību, gan arī vidi.

Ielu māksla tirgū

Ielu mākslinieks Dainis Rudens jeb Rudens Stencil ar saviem gleznojumiem grib ne tikai mainīt, bet arī uzlabot noskaņu pilsētās.

Rūp daba, bet pietrūkst izpratnes

Nupat Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) iepazīstināja ar projektā LatViaNature veiktu pētījumu, kas tika prezentēts Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 21. maijā – dienā, kad starptautiski atzīmē Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 dienu.

Pavasara sēņu laiks

Lai gan vairumam ļaužu sēņu grozi asociējas ar rudens sezonu, vērīgākie dabas pazinēji zina – arī pavasarī, kad zemsedze vēl svaiga un meži ne līdz galam sazaļojuši, parādās lāčpurni – salīdzinot ar tādām populārām sugas māsām kā gailenes un baravikas, šīs sēnes gan ir mazāk zināmas, taču izsmalcinātas un gana iecienītas delikateses.

Ģimenes ārsts – veselības aprūpes stūrakmens

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija strādā, lai veicinātu ģimenes medicīnas un primārās veselības aprūpes attīstību, taču darāmā vēl ir ļoti daudz, sarunā ar Ingu Melbergu pauž asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Jauni paradumi, kas sakņojas dabā

Aprīlis Latvijā vienmēr ir īpašs – tas ir laiks, kad daba sāk atmosties pēc garās, pelēkās ziemas. Zied pirmās vizbulītes, parādās gājputni, un katra saules staru minūte šķiet kā jauna elpa. Taču ar katru gadu arvien izteiktāk pavasaris mums nes arī kādu atgādinājumu par klimata pārmaiņām – šī ietekme vairs nav nākotnes prognoze, tā ir šodiena.

Ziedēs par spīti salnām

Aizvadītā ziema bija neparasti silta, taču pavasaris ar atnākšanu nesteidzas – jaukas, saulainas dienas mijas ar vēsām, naktīs vietām gaisa temperatūra vēl noslīd zem nulles. Tomēr zaļo īkšķīšu īpašniekiem mierā nosēdēt grūti – gribas sēt un stādīt, lai pumpuri plaukst un krāsas priecē.

Saulrietā virs pļavām, pilsētām un koku galotnēm

Līdz ar pavasara atnākšanu debesīs atgriežas ne tikai gājputni, bet arī gaisa baloni – Latvijā līdz ar marta silto un saulaino sākumu jau atklāta lidojumu sezona. Gaisa balonu pilote Kristīne Vēvere (50) gan lido ne tikai dzimtenē, bet piedalās arī sacensībās, tā aplidojot vai visas pasaules valstis.

Klimata pārmaiņas gaida rīcību

Klimata pārmaiņu temats šobrīd ir īpaši aktuāls un ne tikai siltās ziemas dēļ. Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu Klimata likums, kas jau nodots apspriešanai Saeimā. Tas ir būtisks solis klimata politikas ietvara izveidē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanā, tostarp nostiprinot jau esošas starptautiskās saistības.

No zaļajiem pirkstiņiem līdz biznesam

Pirms dažiem gadiem pasauli bija aizrāvis telpaugu kolekcionēšanas vilnis – ļaudis stādīja, mainījās, pirka un lepojās sociālajos tīklos ar savu zaļo pirkstiņu veikumu. Nu daudzi augu entuziastu profili stāv klusi, taču ir arī ģimenes, kurām šis entuziasma uzplaiksnījums pāraudzis nopietnā biznesā.

Tautumeita no mikrorajona

Elīzai Mārai Kamradzei-Tūterei izšūšana no hobija pārtapa par nopietnu profesiju ar bakalaura grādu tajā. Pēc studijām viņa atgriezusies Latvijā, taču te ne tikai pelna ar pasūtījumiem, bet arī pēta mikrorajonus un grib iedzīvināt tos mākslas projektā

Kurš sargā Eiropas robežu?

Krievijas iebrukums Ukrainā, militārā krīze Tuvajos Austrumos, nelegālo migrantu plūsma rada problēmas un liek meklēt risinājumus daudzām pasaules valstīm pat tad, ja to ģeogrāfiskā lokācija neatrodas tiešā apdraudējuma tuvumā. Taču Latvijai, kuras robežas ir cieši līdzās agresorvalstij Krievijai, par aizsardzību nākas domāt īpaši. Plāni un stratēģija mums kopā ar Eiropas Savienību un NATO ir, bet praktisko soļu īstenošana vēl procesā.

Zivju visiem nepietiek

Septembra vidū Jūrkalnē Baltijas jūrā atgriezās trīs pelēkie roņi, kas šī gada pavasarī no Latvijas piekrastes nonāca Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza karantīnā. Tai pašā laikā pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal atļauta roņu letāla atbaidīšana piekrastē. Tātad no vienas puses mēs šos dzīvniekus lolojam un sargājam (2021. gadā tiem izstrādāts pat īpašs aizsardzības plāns), bet vienlaikus ir atļauts tos iznīcināt. Kā tad tā?