Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam par preventīvo medicīnu. Kāpēc šobrīd šis temats ir tik aktuāls?
Fokuss uz veselību patiesībā būtu jāsaglabā visu laiku. Turklāt tas attiecas uz ikvienu neatkarīgi no dzimuma, jo rūpes par veselību ir katra cilvēka atbildība. Taču, skatoties uz statistiku, redzam, ka Latvijā sievietēm veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir tikai ap 54, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas skaidri parāda, ka veselības pratība ir nopietna problēma. Mēs bieži vien sagaidām, ka par mums parūpēsies, piemēram, valsts, un, protams, tai jānodrošina medicīnas pakalpojumu pieejamība, taču par prevenciju atbildība gulstas arī uz pašu iedzīvotāju pleciem – kā dzīvojam, kā rūpējamies par sevi, kā pārbaudām savus veselības rādītājus.
Preventīvā medicīna ir pirmais solis – tas nozīmē nevis gaidīt, kad parādās simptomi, bet laikus sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Jo agrāk cilvēks saprot, kas ar viņu notiek, jo lielākas ir iespējas veikt atbilstošus uzlabojumus dzīvesveidā vai noķert saslimšanu sākuma stadijā, veiksmīgi to izārstēt un dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
Kāda šajā kontekstā ir laboratoriju loma un pakalpojumu piedāvājums?
Laboratoriju nozīme tikai pieaug. Analīzes ir viens no pieejamākajiem un arī informatīvākajiem veselības pārbaudes veidiem. Pētījumi rāda, ka vismaz 70–75% medicīnisko lēmumu balstās tieši uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
Šobrīd mēs arvien vairāk fokusējamies uz preventīvo diagnostiku. Tas nozīmē, ka paplašinām analīžu komplektu piedāvājumu, īpaši pielāgojot tos dažādām dzīves situācijām un vecuma grupām. Mēs redzam, ka nākotne ir tieši šādā pieejā – palīdzēt cilvēkam savlaicīgi saprast savu veselības stāvokli un rīkoties. Runājot par sievietes veselību, Centrālā laboratorija piedāvā 10 jaunus analīžu komplektus tieši sievietes veselības pārbaudei, turklāt martā un aprīlī tie pieejami par draudzīgāku cenu. Tie palīdz vienā reizē pārbaudīt svarīgākos rādītājus dažādām sievietes vajadzībām. Šīs analīzes var nodot bez ārsta nosūtījuma jebkurā laboratorijas filiālē.
Cik bieži būtu jāveic analīzes, un kā saprast, ko tieši pārbaudīt?
Minimums būtu reizi gadā. Taču vienlaikus ir ļoti svarīgi ieklausīties savā organismā. Piemēram, sezonālās pārmaiņas – pavasaris, rudens vai ziemas vidus – var ietekmēt pašsajūtu, un tas ir labs brīdis pārbaudīt veselības rādītājus.
Arī veselības kalendārs un pārbaudes ir jāplāno, taču nevajadzētu dzīvot tikai pēc stingriem rāmjiem un vadlīnijām, kas diktē, kad jāpārbaudās, jo katrs organisms ir individuāls. Svarīgi ir vērot savu pašsajūtu un, ja rodas kādas izmaiņas – ne tikai sāpes vai citi izteikti simptomi, bet arī nogurums, enerģijas trūkums, koncentrēšanās grūtības –, tad tās neignorēt.
Ko cilvēki pēc pašu iniciatīvas visbiežāk izvēlas pārbaudīt?
Ir daži analīžu rādītāji, par kuriem sabiedrībā ir lielāka izpratne, piemēram, D vitamīns. Nu jau esam iemācījušies, ka tas ir vitāli svarīgs un tā rādītājam jāseko līdzi. Taču ir daudz citu svarīgu elementu, kas palīdz pieņemt izsvērtākus lēmumus, piemēram, par uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību.
Lai cilvēkiem būtu vieglāk orientēties, mēs bieži izmantojam vienkāršus skaidrojumus: D vitamīns – enerģijai, selēns – šūnu aizsardzībai, cinks – imunitātei, feritīns – izturībai. Ja cilvēks saprot šo saistību, viņam ir vieglāk pieņemt lēmumu rīkoties.
Nereti cilvēki, piemēram, reklāmu pamudināti, izvēlas lietot uztura bagātinātājus, nevis pārbaudīt veselību. Taču ir svarīgi arī atcerēties – nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus tāpat vien pēc pašu izdomātām devām vai regularitātes. Bez analīzēm tie var būt ne tikai lieki izdevumi, bet arī cerētā labvēlīgā efekta vietā radīt veselības traucējumus.
Bieži dzirdam argumentu: «Kāpēc tērēt naudu analīzēm, ja jūtos labi?» Ko jūs uz to atbildētu?
Tas ir ļoti izplatīts uzskats. Taču realitātē profilakse vienmēr ir lētāka nekā ārstēšana. Ir pētījumi, kas rāda – viens ieguldīts eiro savlaicīgās analīzēs nākotnē var ietaupīt vismaz sešus eiro ārstēšanā.
Turklāt agrīna diagnostika būtiski uzlabo prognozi daudzām slimībām – gan sirds un asinsvadu, gan onkoloģiskajām. Tas nozīmē ne tikai mazākas izmaksas, bet arī labāku dzīves kvalitāti un ilgāku aktīvo dzīvi.
Kā vērtējat sabiedrības veselības pratību Latvijā?
Veselības pratība Latvijā nav pietiekami attīstīta, un tas ietekmē arī cilvēku izvēles – gan attiecībā uz profilaksi, gan ārstēšanos. Tāpēc mēs kā laboratorija cenšamies izglītot sabiedrību – skaidrot, kāpēc analīzes ir svarīgas, kā tās interpretēt un kā tās var palīdzēt pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus par savu veselību.
Informācijas ir ļoti daudz. Kā cilvēkam saprast, kam uzticēties?
Primāri – ārstiem un uzticamām medicīnas iestādēm. Arī laboratoriju un veselības centru mājaslapās pieejamā informācija ir strukturēta un balstīta profesionālā pieredzē. Analīžu komplekti ir veidoti tā, lai cilvēkam nebūtu pašam jāizdomā un jāizvēlas katrs rādītājs. Tie jau ir medicīniski pārdomāti un pielāgoti konkrētām situācijām – vecumam, dzīvesveidam vai veselības vajadzībām.
Protams, vismaz reizi gadā jāapmeklē ģimenes ārsts, sievietēm arī ginekologs, noteikti jāveic valsts apmaksātie skrīningi. Ko rekomendēs pārbaudīt šie speciālisti un uz kādām analīzēm nosūtīs, atkarīgs no pacienta slimības vēstures un simptomu vai pašsajūtas raksturojuma.
Ko darīt pēc analīžu rezultātu saņemšanas? Daudzi šobrīd vēršas pie mākslīgā intelekta.
Svarīgākais – ja rezultātos ir novirzes, noteikti jāvēršas pie ārsta: lai uzstādītu diagnozi, ir jāņem vērā arī pacienta anamnēze un klīniskā aina. Analīzes ir diagnostikas instruments, bet pašu diagnozi un ārstēšanas plānu tomēr nosaka speciālists.
Arī mēs šobrīd strādājam pie medicīniski profesionāliem risinājumiem, kas palīdzētu pacientiem labāk saprast analīžu rezultātus. Taču tas nekad neaizstās ārsta konsultāciju.
Vai varat iezīmēt, kā sievietes veselības vajadzības mainās dažādos dzīves posmos?
Jā, tās būtiski atšķiras. Jaunākā vecumā vairāk jāpievērš uzmanība vielmaiņas rādītājiem, dzelzs līmenim, hormoniem. Aktīvām sievietēm, it sevišķi tām, kas nopietni pievēršas sportam, – arī mikroelementiem un enerģijas rādītājiem.
Grūtniecības plānošanas un grūtniecības laikā īpaši svarīgi ir vitamīni, dzelzs rezerves un citi rādītāji, kas ietekmē gan māti, gan bērnu.
Savukārt pēc 40–45 gadu vecuma arvien lielāka nozīme jāpievērš sirds un asinsvadu veselībai, vairogdziedzerim, kā arī hormonālajām pārmaiņām, kas saistītas ar perimenopauzi un menopauzi. Šajā posmā svarīgi arī sekot līdzi kaulu veselībai.
Liela loma ir miegam – tā kvalitāte ietekmē veselību kopumā, savukārt traucējumi var liecināt par veselības problēmām.
Vai sievietes pietiekami rūpējas par sevi?
Interesanti, ka grūtniecības laikā sievietes ļoti apzinīgi veic visas nepieciešamās pārbaudes, lielākoties arī pielāgo dzīvesveidu, uztura paradumus. Būtu labi, ja arī visos citos dzīves posmos rūpes par veselību būtu tikpat intensīvas! Diemžēl bieži vien sievietes vairāk rūpējas par citiem nekā par sevi, īpaši laikā, kad audzina bērnus vai ir ļoti aktīvas profesionālajā dzīvē.
Taču, lai rūpētos par citiem, vispirms ir jārūpējas par sevi. Gan sievietēm, gan vīriešiem. Veselība ir pamats visam – gan darbaspējām, gan emocionālajai labklājībai.