Tehnoloģijas šodien izplatās daudz straujāk nekā jebkad iepriekš, un daudzi jau runā par ceturto industriālo revolūciju. Sagaidāms, ka digitalizācija nākotnē fundamentāli mainīs to, kur mēs strādājam, kā mēs to darām, kā arī to, kas darba uzdevumus veic, un to, kā mēs darbu uztveram.
Kaspars Buls bija pēc skaita otrais cilvēks, kuru darbā pieņēma telekomunikāciju uzņēmums Bite, sākot darbību Latvijā. Iepriekš viņš jau bija atskārtis – kā zivs ūdenī jūtas pārdošanā un tirdzniecībā, kur pieredze bija sākusi krāties jau vidusskolas gados. Ar pārdošanu saistījās arī Kaspara karjeras starts Bitē. Tālākās izaugsmes virzība gan viņam nekad neesot bijusi pašmērķis. "Varbūt tas man arī palīdzēja, jo nebiju ieņēmis galvā, ka man līdz noteiktam laikam būtu jāizaug līdz noteiktam amatam. Tas ir nācis ļoti dabiski," saka Kaspars, kurš Bitē strādā jau četrpadsmito gadu un gandrīz trīs pēdējos ir šī uzņēmuma vadītājs.
Attieksme un priekšstats par kērlingu mainās, kad pats pirmo reizi uz vienas kājas uzvelc gumijas čībiņu, paņem slotu un ķeries pie akmeņu slidināšanas.
Lai gan mūsdienu tehnoloģijas, attīstoties arvien straujāk un vērienīgāk, ar laiku dažādās profesijās, visticamāk, aizstās cilvēkus, patlaban divas trešdaļas Baltijas valstīs strādājošo uzskata, ka viņu nodarbošanos tehnoloģiju progress un automatizācija vismaz tuvākajā laikā tieši neietekmēs, rāda Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Tehnoloģiju attīstības ietekme uz darba tirgu.
"Situācija un attīstība ekonomikā ir laba, savukārt darbaspēka jautājums samilzt lielā ātrumā un jau veļas kā sniega bumba. Ja to nerisināsim, iekritīsim lamatās," pagājušajā nedēļā notikušajā Citadele Index diskusijā, kurā piedalījās dažādi eksperti un uzņēmumu pārstāvji, norādīja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Ir svarīgi palaikam kļūt mazam, lai augtu liels," Laura Salmiņa citē Imantu Ziedoni un šos vārdus attiecina arī uz sevi. Savulaik Laura pārgāja no nelielas skolas uz Rīgas Valsts 3. ģimnāziju, kur mācības sāka ar sajūtu, ka visi citi ir gudrāki, bet, ejot soli pa solim, vidusskolu viņa absolvēja jau kā labākā skolniece klasē. Vēlāk Laura iestājās Orhūsas Biznesa akadēmijā Dānijā, un svešā valstī atkal sākumā jutās maza un nedroša, taču studijās veicās labi un bakalaura grāds finanšu vadībā un pakalpojumos tika sekmīgi iegūts. Tagad jau pusotru mēnesi Laura atkal nonākusi vidē, kur jūt, ka viņai ir kur augt un attīstīties – turpmāko gadu viņa pavadīs uzņēmuma Tele2 vadības prakses programmā Piestartē savu karjeru, kas paredz apmaksātu stažēšanos pie Tele2 finanšu direktora Arņa Priedīša.
Katra divdesmitā sieviete Latvijā jeb 5% cieš no veģetatīvās distonijas, noskaidrots jaunākajā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksā. Sievietes šī saslimšana skar biežāk nekā vīriešus, no kuriem sastapšanos ar šo kaiti atzīst 3%. Tiesa gan, gluži precīzi šie skaitļi vis nav. Realitātē veģetatīvā distonija skar vēl lielāku sabiedrības daļu, norāda psihosomatikas speciālists un ārsts – psihoterapeits Jānis Vītiņš.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nesen – no 17. līdz 28. septembrim – visos Latvijas reģionos rīkoja akciju Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos. Akcijas mērķis ir sekmēt šādu cilvēku iekļaušanos darba tirgū, un pasākums notika jau otro gadu, pērn tajā iesaistījās 62 darba devēji un 207 personas ar invaliditāti.
