Lai gan ikdienā vairāk aizņemts ar vadītāja pienākumiem, Mārtiņš Rozentāls, apdrošināšanas kompānijas BALTA Korporatīvā segmenta pārdošanas direktors, apzināti cenšas nepazaudēt arī saikni ar pārdošanas procesu un tirgus realitāti, piemēram, sperot pirmo iepazīšanās soli pie uzņēmumiem, ko BALTA darbinieki identificējuši kā potenciālos klientus. "Manuprāt, tas uztur zināmā tonusā. Jo pie klientiem tu nevari braukt kā balta lapa – tev jāzina, kas notiek Latvijā, pasaulē, klienta industrijā, viņa uzņēmumā. Nevari dzīvot tikai savā «kastē», kur viss liekas ļoti rožaini, kamēr klientam varbūt tajā brīdī ir krīze un problēmas," Mārtiņš saka. Viņš uzskata, ka tirgū, tāpat kā labi pārdevēji, allaž ir vajadzīgi arī labi pārdošanas vadītāji, turklāt jebkurā nozarē un tā ir šo amatu priekšrocība. Tomēr arī uz vietas mainīgajā apdrošināšanas jomā izaicinājumu pietiek, sevišķi tagad, kad nozare aug līdzi augošajai Latvijas ekonomikai.
"Es domāju, ka balvu piešķīrēji kaut kādā veidā cits no cita špiko, jo paralēli esmu dabūjusi trīs balvas," smaida Jekaterina Stuģe, alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumu grupas Amber Beverage Group finanšu direktore. Finance Monthly Magazine nesen viņu atzinis par vienu no spēcīgākajiem finanšu jomas profesionāļiem Baltijas reģionā 2017. gadā. Jekaterina saņēmusi arī divus apbalvojumus prestižajā Business Worldwide Global Corporate Excellence Award tādās nominācijās kā Inovatīvākais gada finanšu direktors no Latvijas un Spēcīgākā izaugsmes stratēģijas vadības komanda Eiropā. Jekaterina komentē, ka šo balvu piešķīrēji ir starptautiski biznesa žurnāli Lielbritānijā, kuri izsludina atklāto nominantu pieteikšanu, un viņu šīm balvām nominējuši vairāki Amber Beverage Group sadarbības partneri.
Viena no vienkāršākajām stresa definīcijām – organisma reakcija uz faktoriem, kas tajā izraisa līdzsvara zudumu. Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur netrūkst tehnoloģiju, milzīga informācijas apjoma, arī laika deficīta, šādu faktoru ir ļoti daudz. Tieši kura dēļ kādā brīdī cilvēks zaudē līdzsvaru, nav iespējams nodalīt, tāpat kā nevar nošķirt – stress darbā un stress ārpus tā. Stresa faktori ap mums ir jebkurā vidē, jautājums tikai – kad un kā sakrājusies spriedze liks par sevi manīt. "Es teiktu, ka tā mūsdienās ir jau globāla lieta, un uzņēmumiem šis ir īstais brīdis, lai par to sāktu domāt," spriež Elita Burmistrova, SIA Transcom Worldwide Latvia uzņēmējdarbības vadītāja, un piebilst, ka aizsargāties pret stresu izraisošiem faktoriem būtu jāiemācās tikpat pašsaprotami kā pret ultravioletajiem saules stariem.
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
Otrdien, 28. novembrī, sākas Rīgas starptautiskais filmu festivāls 2Annas, kas visu nedēļu, līdz 3. decembrim, kinoteātros Kino Bize, K-Suns un Kaņepes kultūras centrā ļaus iepazīt gan pasaules prestižākajos kinokonkursos kritiķu atzinību ieguvušas īsfilmas, gan plašākai publikai vēl neatklātas kino pērles.
"Ir jāizmanto tas, kas ir. Esmu jauns, un tas nozīmē, ka man nav pieredzes, bet, atrodot līdzīgus ambiciozus cilvēkus, varam ieguldīt krietni vairāk laika un enerģijas biznesa veidošanā, jo mums vēl nav pilna laika darba vai ģimenes," saka interneta vietnes Kurp.es – tiešsaistes pasākumu kalendāra – veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.
"Domāju, no aviācijas baciļa neizārstēšos," savas karjeras iespējamo attīstību paredz Starptautiskās lidostas Rīga (RIX) Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs. Viņam lidosta ir kā otrās mājas, pirmā un vienīgā darbavieta – savulaik sācis kā check-in (reģistrācijas) aģents, nu jau 10 gadu Artūrs ir galvenais atbildīgais par neaviācijas pakalpojumiem un šīs jomas ieņēmumiem lidostā, bet šoruden apstiprināts arī par RIX valdes locekli komercdarbības jautājumos.
Lai apkalpotu klientus 24/7 režīmā, atbildot uz viņu jautājumiem un sniedzot nepieciešamo informāciju, klientu apkalpošanas centri jau labu laiku vairs nenodarbina tikai klientu servisa speciālistus vien – pēdējos gados arvien pieprasītāka kļūst mākslīgā intelekta un dažādu čatbotu izmantošana.
Lai gan vidējās algas apmērs, ko Latvijas darba tirgū saņem strādājoši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kopš pērnā gada ir pieaudzis no 605 līdz 691 eiro, viņi aizvien, tāpat kā pagājušajā gadā, uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas no darba devēju puses nav pienācīgi novērtētas, un vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu, nekā saņem. Šādu ainu rāda SEB bankas veikta aptauja.
Mūsdienu globālajā biznesa pasaulē ļoti lielu daļu no Latvijā strādājošiem uzņēmumiem var savā ziņā uzskatīt par starptautiskiem, jo tie darbojas, fokusējoties ne vien uz vietējo tirgu, bet arī uz eksportu, tāpat tiem ir savs piegādātāju un sadarbības partneru tīkls ārpus Latvijas robežām. Ir tikai likumsakarīgi, ja centieni iekarot ārzemju tirgus agrāk vai vēlāk daudzas no šīm kompānijām noved pie meitas uzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību atvēršanas citās valstīs. Bet ir arī uzņēmumi, ko par starptautiskām kompānijām var saukt jau ilgus gadus, un ne tikai pēc to ģeogrāfiskā izvietojuma un tirgus orientācijas, bet arī raugoties uz darbinieku multikulturālo sastāvu un viņu karjeras attīstības scenārijiem, kas ietver arī iespēju rotēt no vienas valsts uz citu, paliekot vienā un tajā pašā uzņēmumā.
Cilvēki Latvijā par savu atalgojumu sāk runāt vairāk un vairāk sāk arī dalīties informācijā par tā lielumu, pirms neilga laika jau rakstīja Karjeras Dienas rubrika, pētot atalgojuma caurspīdīguma jautājumu pašmāju uzņēmumos.