Nereti šķiet, ka autovadītāji, velosipēdisti, skrejriteņu vadītāji un gājēji allaž būs kašķīgi konkurenti par vietu uz ceļa. Bet vai tiešām tā ir jābūt?
Vidēji katru dienu Latvijā notiek ap 100 ceļu satiksmes negadījumu, un tajos cieš aptuveni 10 cilvēku. Neuzmanība vai bravūra braucot var sāpīgi atspēlēties.
Līdz 27. jūnijam interesenti – gan studenti, gan jaunuzņēmumu komandas un citi – aicināti pieteikties starptautiskam tiešsaistes hakatonam HACK DigitalSea’21. Tajā 3. un 4. jūlijā tiks meklēti risinājumi ilgtspējīgas akvakultūras attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Kā novilkt robežas attiecībā uz darbu un kāpēc tās būtu jārespektē – īpaša uzmanība šiem jautājumiem pievērsta šāgada Atbildīga biznesa nedēļā, kas norisinās no 14. līdz 20. jūnijam.
Lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ ir zaudējuši vai var zaudēt darbu, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums Google NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, reģistrētajiem darba meklētājiem, kā arī bezdarba riskam pakļautām personām piedāvās iespēju bez maksas tiešsaistē apgūt vai pilnveidot darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.
Ik vasaru gāzesvadu bojājumus izraisa nesaskaņotu būvniecības vai rakšanas darbu veicēji. Seku novēršana viņiem būs dārgs prieks, kamēr darbu saskaņošana pirms sākšanas nemaksā neko.
Neuzmanība, paviršība, pārgalvība – un elektrotrauma jau ir turpat blakus! Negadījumu daudzums rāda, ka cilvēku izpratne par elektrodrošību varētu būt labāka.
Pirmie 50 darba devēji pagājušajā nedēļā saņēma statusu Ģimenei draudzīga darbavieta, kas apliecina, ka šīs organizācijas rūpējas par savu darbinieku labbūtību un ir sekmējušas darbinieku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunajā iniciatīvā Ģimenei draudzīga darbavieta ģimenēm draudzīgākos darba devējus šādi godinās arī turpmāk.
Pastaiga pilsētā – pat pa zināmiem maršrutiem – var izvērsties stipri vien aizraujošāka, ja vienlaikus iespējams piedalīties interaktīvā spēlē vai orientēšanās uzdevumā. Šādu iespēju šovasar kļūst arvien vairāk, arī Rīgā.
Covid-19 izraisīto ierobežojumu un mājsēdes laikā daudziem pastiprināti nācās sevi motivēt, lai ikdienā turpinātu kustēties un saglabātu vismaz daļu no līdz tam ierastā fizisko aktivitāšu apjoma, bet tagad, kad ierobežojumi pakāpeniski mazinās, arī laikapstākļi kļūst arvien patīkamāki un sportošanu savā dzīvē atkal var iekļaut arvien lielākās devās, daudziem, iespējams, būs mazliet jātur sevi grožos, lai aiz lieliem priekiem neiekristu otrā grāvī – lai, atsākot sportot, nepārforsētu, nepārslogotu savu ķermeni un nenodarītu tam pāri.
Latvijas uzņēmumos darbinieki patlaban bieži jūtas uz izdegšanas robežas, izsmelti un stresā. Dominē arī netaisnības sajūta un neziņas par nākotni izraisīts apjukums, savukārt kā pozitīvu iezīmi darbinieki min lielāku iespēju plānot savu laiku, rāda personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru martā veiktais pētījums.
"Esmu priecīga būt šeit – manas babas un manu vecāku dzimtajā pusē," videomateriālā no savu darbu izstādes Uzgleznotā daba, kas nupat kā iekārtota Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, saka māksliniece Vija Zariņa.
Vai zinājāt, ka ceriņus kā košumkrūmus savulaik XVI gadsimtā Eiropā ieveda no Persijas un to nosaukums cēlies no persiešu valodas vārda "nilak" jeb "zilgans"? Un vai zinājāt, ka Latvijā šo skaisto ziedētāju audzēšanas vēsturei ir tikai aptuveni 200 gadu? Pie mums ceriņiem ir dažādi vārdi: Kurzemē ceriņš dēvēts par pliederi, Latgalē – par beseņu un besakūku, bet visā Latvijā laika gaitā mainījis dzimumu no cerīnes uz ceriņu. Latvijā ceriņi tiek audzēti kopš XIX gs. otrās puses, un Dobele ir viena no pirmajām vietām, kur aizsākās ceriņu šķirņu audzēšana. Arī patlaban Dobelē – dārznieka un selekcionāra Pētera Upīša iekoptajā Dārzkopības institūta Ceriņu dārzā – atrodas viena no lielākajām un bagātīgākajām ceriņu šķirņu kolekcijām Latvijā.
"Nominācijā Gada putns uzvar Zaļknābis jeb es. Tā es visai bieži jutos, raugoties formulu, definīciju, svešvārdu vai tehnoloģisko risinājumu jūklī. Un tiklīdz man sāka likties, ka esmu kādā jomā visu sapratusi, tā tika sagādāti jauni nezināmie," savā domrakstā raksta Bērzaunes pamatskolas devītās klases skolniece Arta Pinka.
Starptautiskā sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Door apmācību programmu, kas šogad notika attālināti, nupat kā absolvējuši 12 sociālā biznesa ideju autori. Uzcītīgākie arī tikuši pie neliela starta kapitāla.
Pērn tā tika atcelta, taču šogad visiem jau māksla rokā – kultūras norises ierobežojumu apstākļos ir iespējamas arī virtuālajā vidē vai āra ekspozīcijās, tāpēc šopavasar Muzeju nakts būs! Tajā ikviens aicināts piedalīties 15. maija pievakarē, – Latvijas muzeji ir sagatavojuši gana plašu aktivitāšu piedāvājumu, ko baudīt individuāli un bez drūzmas. Šīgada Muzeju nakts tēma ir Robežas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs šogad svin astoto dzimšanas dienu un uz šo laika periodu atskatās sava krājuma reprezentatīvajā izstādē Atrasts kolekcijā.
"Laimīgi, veseli un motivēti darbinieki ir viena no pozitīvas darba vides atslēgām, kas savukārt atspoguļojas arī darba efektivitātē, rezultātos, lojalitātē un daudzos citos ieguvumos. Galu galā pasaule un vide, kādu mēs vēlamies redzēt rīt, jāveido jau šodien," saka Zanda Šmate, Mars Multisales vecākā personālvadības eksperte Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, stāstot par uzņēmuma starptautisko programmu Be Well, kas arī Covid-19 apstākļos palīdz uzturēt darbinieku labbūtības līmeni iespējami augstu.
Ikgadējā Eiropas Zinātnieku nakts, ko mūsu valstī šogad organizē Latvijas Universitāte, šoreiz būs pieejama interesentiem jebkurā vietā Latvijā un pasaulē, jo notiks attālināti – vietnē www.zinatniekunakts2021.lv. Pasākums, kas norisināsies jau 15. reizi, notiks piektdien, 30. aprīlī, no plkst. 18.00 līdz 23.00, sniedzot iespēju iepazīties ar zinātnes sasniegumiem un zinātnieku darbu, kā arī ielūkoties dažādos pētnieciskajos institūtos, augstskolās un citās iestādēs.
1. un 2. maijā festivāls Kino pedālis aicina saslēgt vienā ritmā velobraukšanu un kino skatīšanos. Festivāls notiks jau sesto gadu un jau otro pavasari – distancēti, ievērojot drošu attālumu no citiem Kino pedāļa dalībniekiem. Pasākuma epicentrs gan tas pats jau ierastais – Valmiera, tomēr tie, kuri svētdien netiks uz šo Vidzemes pilsētu, lēkt sava velosipēda mugurā un doties cilpošanas spēlē varēs arī jebkur citur Latvijā un pasaulē paša izvēlētā maršrutā.
Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši, kas ir jaunlatvieši – Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Kronvaldu Atis un citi pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās XIX gs. 50.–80. gados, attīstot latviešu nacionālo kultūru, izkopjot literāro valodu, vācot folkloru, veidojot nacionālo literatūru utt.
Reti kura profesija mūsdienās ir uz mūžu, saka darba tirgus eksperti, raksturojot XXI gadsimta realitāti. Dzīves laikā maizes darbu var nākties mainīt vairākkārt. Bet kāda ir sajūta, mērķtiecīgi sākot karjeru atkal no nulles 40+ gadu vecumā? Stāsta divi drosmīgie, kas nesen startējuši IT nozarē