"Nominācijā Gada putns uzvar Zaļknābis jeb es. Tā es visai bieži jutos, raugoties formulu, definīciju, svešvārdu vai tehnoloģisko risinājumu jūklī. Un tiklīdz man sāka likties, ka esmu kādā jomā visu sapratusi, tā tika sagādāti jauni nezināmie," savā domrakstā raksta Bērzaunes pamatskolas devītās klases skolniece Arta Pinka.
Starptautiskā sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Door apmācību programmu, kas šogad notika attālināti, nupat kā absolvējuši 12 sociālā biznesa ideju autori. Uzcītīgākie arī tikuši pie neliela starta kapitāla.
Pērn tā tika atcelta, taču šogad visiem jau māksla rokā – kultūras norises ierobežojumu apstākļos ir iespējamas arī virtuālajā vidē vai āra ekspozīcijās, tāpēc šopavasar Muzeju nakts būs! Tajā ikviens aicināts piedalīties 15. maija pievakarē, – Latvijas muzeji ir sagatavojuši gana plašu aktivitāšu piedāvājumu, ko baudīt individuāli un bez drūzmas. Šīgada Muzeju nakts tēma ir Robežas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs šogad svin astoto dzimšanas dienu un uz šo laika periodu atskatās sava krājuma reprezentatīvajā izstādē Atrasts kolekcijā.
"Laimīgi, veseli un motivēti darbinieki ir viena no pozitīvas darba vides atslēgām, kas savukārt atspoguļojas arī darba efektivitātē, rezultātos, lojalitātē un daudzos citos ieguvumos. Galu galā pasaule un vide, kādu mēs vēlamies redzēt rīt, jāveido jau šodien," saka Zanda Šmate, Mars Multisales vecākā personālvadības eksperte Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, stāstot par uzņēmuma starptautisko programmu Be Well, kas arī Covid-19 apstākļos palīdz uzturēt darbinieku labbūtības līmeni iespējami augstu.
Ikgadējā Eiropas Zinātnieku nakts, ko mūsu valstī šogad organizē Latvijas Universitāte, šoreiz būs pieejama interesentiem jebkurā vietā Latvijā un pasaulē, jo notiks attālināti – vietnē www.zinatniekunakts2021.lv. Pasākums, kas norisināsies jau 15. reizi, notiks piektdien, 30. aprīlī, no plkst. 18.00 līdz 23.00, sniedzot iespēju iepazīties ar zinātnes sasniegumiem un zinātnieku darbu, kā arī ielūkoties dažādos pētnieciskajos institūtos, augstskolās un citās iestādēs.
1. un 2. maijā festivāls Kino pedālis aicina saslēgt vienā ritmā velobraukšanu un kino skatīšanos. Festivāls notiks jau sesto gadu un jau otro pavasari – distancēti, ievērojot drošu attālumu no citiem Kino pedāļa dalībniekiem. Pasākuma epicentrs gan tas pats jau ierastais – Valmiera, tomēr tie, kuri svētdien netiks uz šo Vidzemes pilsētu, lēkt sava velosipēda mugurā un doties cilpošanas spēlē varēs arī jebkur citur Latvijā un pasaulē paša izvēlētā maršrutā.
Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši, kas ir jaunlatvieši – Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Kronvaldu Atis un citi pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās XIX gs. 50.–80. gados, attīstot latviešu nacionālo kultūru, izkopjot literāro valodu, vācot folkloru, veidojot nacionālo literatūru utt.
Reti kura profesija mūsdienās ir uz mūžu, saka darba tirgus eksperti, raksturojot XXI gadsimta realitāti. Dzīves laikā maizes darbu var nākties mainīt vairākkārt. Bet kāda ir sajūta, mērķtiecīgi sākot karjeru atkal no nulles 40+ gadu vecumā? Stāsta divi drosmīgie, kas nesen startējuši IT nozarē
Koronavīrusa simptomi un ārstēšana katram pacientam var atšķirties, tomēr nu jau kļuvis skaidrs, ka Covid-19 organismā var atstāt nopietnas sekas arī ilgāku laiku pēc tā pārslimošanas. Pat tie, kuri slimību pārcietuši vieglā formā, var ilgstoši just sagurumu, nespēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu u. tml. Zinātnieki atklājuši, ka vīruss var negatīvi ietekmēt teju ikvienu organisma sistēmu.
Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā efektīvāk un kas – ne tik ļoti.
Uzņēmumu vadītājiem attālināto jeb hibrīdo darbu nevajadzētu uzskatīt par ierastu lietu, jo tas prasa pārskatīt uzņēmuma līdzšinējos darbības principus, norādīts ikgadējā Microsoft Work Trend Index ziņojumā. Šajā pētījumā, kas apskata iepriekšējā gada tendences darba tirgū, pērn piedalījās vairāk nekā 31 000 cilvēku no 31 pasaules valsts, tai skaitā dažādu jomu eksperti, kas jau ilgstoši pētījuši sadarbības, sociālā kapitāla un darbavietu vides dizaina jautājumus.
Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.
Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.
Sociālā darba jomas izglītība Latvijā kopumā nodrošina šīs nozares profesionāļiem nepieciešamās zināšanas, taču tajā ir arī vairākas nepilnības, konstatēts pētījumā par šīs jomas izglītības kvalitāti. To no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim veica biedrība Qualitas, analizējot studiju programmas, intervējot to direktorus, kā arī anketējot studentus, absolventus, darba devējus un docētājus.
Omega jeb neaizstājamās taukskābes ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms var pārveidot no viena veida citā, bet nevar pats saražot, tāpēc tās jāuzņem pietiekamā daudzumā ar uzturu, norāda Benu aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
''Ticu, ka tie var būt 100 un vairāk uzņēmumu,'' saka skolu programmas Dzīvei gatavs vadītāja Lāsma Mencendorfa. Programmai nupat martā apritējuši divi gadi, un patlaban tajā 186 dažādu nozaru speciālisti no 22 Latvijas uzņēmumiem ekskursijās, vieslekcijās un tiešsaistes nodarbībās palīdz skolēniem labāk saprast mācību saikni ar reālo profesionālo dzīvi. Viss liecina, ka projekts ies plašumā.
Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.
1. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka kampaņu Izaudzē savu vienradzi!, kurā informēs par pēdējo lielo uzņemšanu biznesa inkubatoru programmās šajā pavasarī. Līdz pat 22. martam interesenti var pieteikties LIAA pirmsinkubācijas un inkubācijas programmām savu biznesa ideju un jau esošas uzņēmējdarbības attīstīšanai lielākajā kopstrādes un jauno uzņēmumu kopienā Latvijā.
"Iesākumā nemaz nebiju domājusi, ka iešu uz šo profesiju. Visiem teicu, ka būšu baņķiere, jo man patīk nauda, patīk matemātika," tagad smejas Monta Moroza. Tomēr ceļu būvniecība viņai nebija gluži sveša joma, jo tajā jau strādājis kāds no radiniekiem, bija sanācis arī iemest aci objektos.
Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.
Kultūras iestāžu logi un vitrīnas šobrīd ir viena no retajām iespējām skatīt mākslu. Caur stiklu, tomēr klātienē, turklāt daudzos gadījumos arī diennakts tumšajās stundās, jo logi ir izgaismoti. Šonedēļ skatlogu izstāžu piedāvājumā – vairāki papildinājumi.
Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar matu veselības problēmām, rāda Benu aptiekasVeselības monitoringa dati. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vēl 8% respondentu skārušas citas matu problēmas.
Līdz 24. februārim Latvijas vidusskolēni un skolotāji aicināti pieteikties tiešsaistes erudīcijas spēlei Grindeks Prāta turnīrs, pārbaudīt savas zināšanas daudzpusīgās tēmās un sacensties par vērtīgām balvām. Spēli, atzīmējot 75 gadu jubileju, organizē farmācijas uzņēmums Grindeks. Mērķis ir arī veicināt jauniešos interesi un motivāciju nākotnē apgūt ar ķīmiju, farmāciju vai medicīnas jomu saistītas profesijas.
