Par digitālo transformāciju, Latvijas iespējām kļūt par augsto ienākumu ekonomiku, kā arī par nepieciešamību likumdošanas līmenī apsteigt savu laiku ar Ministru prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos Jāni Upenieku sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānas pilsētā Osakā notika pasaules divdesmit ekonomiski nozīmīgāko valstu (G20) līderu samits. Tieši sanāksme ne pie kādiem liktenīgiem lēmumiem gan nenoveda (un tādi arī netika gaidīti), kamdēļ galvenā uzmanība bija piesaistīta pasaules ietekmīgāko politiķu savstarpējām sarunām.
Jūnija vidū pasaules vislielākais sociālais tīkls Facebook oficiāli paziņoja par nodomu izveidot savu kriptovalūtu ar nosaukumu Libra. Paredzēts, ka Libra parādīsies jau nākamgad – 2020. gadā. Taču eksperti uz tās nākotni raugās ar ievērojamu skepsi un ne tikai tāpēc, ka Libra par kriptovalūtu ir uzskatāma visai nosacīti.
Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sesijā vairākums tās dalībnieku atbalstīja Krievijas delegācijas balsstiesību EPPA atjaunošanu bez priekšnoteikumiem, neraugoties uz Ukrainas, Gruzijas un Baltijas valstu vētrainiem iebildumiem.
Eiropas Savienības (ES) mērogā nupat ievērojamu ažiotāžu izraisīja kāds šķietami mazsvarīgs notikums – Itālijas parlamenta budžeta komitejas priekšsēdētājs Klaudio Bordži publiskoja tā dēvēto mini-BOT dizaina gala variantu. BOT ir abreviatūra no Buoni Ordinari del Tesoro, kas tulkojumā nozīmē – "kases parastās obligācijas". Mini savukārt nozīmē, ka viena vērtspapīra lielākā vērtība būs ne vairāk par 100 eiro. Protams, gadījumā, ja mini-BOT vispār parādīsies apgrozībā.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu un savas priekšvēlēšanu kampaņas sākšanu.
Pagājušajā nedēļā atskanēja pirmās jūtamās jauna tirdzniecības kara – šoreiz starp ASV un Indiju – zalves. Ja šis konflikts vērsīsies plašumā, tā uzsākšana var izrādīties milzīga ASV stratēģiskā kļūda, jo novedīs pie Indijas atklātas pievienošanās Ķīnas un Krievijas aliansei.
Patlaban atbilstīgi oficiālajai statistikai pieprasījums pēc dabasgāzes Ķīnā 2018. gadā sasniedza 280,3 miljardus kubikmetru, salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugot par 45 miljardiem kubikmetru (18,1%). Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aplēses liecina, ka 2023. gadā šis rādītājs būs jau 376 miljardi kubikmetru.
Vācijā par sensāciju kļuvusi futbola kluba Union iekļūšana valsts augstākajā līgā, un šajā gadījumā stāsts ir ne tikai par futbolu, bet arī vēlmi pierādīt, ka pat mūsdienās tik ļoti komercializētā sportā vissvarīgākais tomēr ir pašcieņa un bezgalīgi uzticami līdzjutēji.
Krievijā plašu rezonansi izraisījusi pētnieciskā žurnālista Ivana Golunova apcietināšana, par ko publiskajā telpā virmo visdažādākās versijas – sākot ar pārliecību, ka tieši pret viņu vērsta apzināta varas iestāžu akcija vai pasūtījums, un beidzot ar pieļāvumu, ka policisti šādi centušies uzlabot noziegumu atklāšanas rādītājus.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā notika vērienīgs Starptautiskais ekonomikas forums, kura gaitā tika paziņots par veselu plejādi lēmumu, kam visiem kopā nešaubīgi būs ievērojamas ģeopolitiskās sekas.
Par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu un tā atstāto mantojumu, par politiku un lepnumu par Latvijas ārstiem – ar ASV dzīvojošo latviešu profesoru Bertramu Zariņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Pagājušās nedēļas nogalē Moldovā izcēlās kārtējā politiskā krīze, kura gan lielā mērā atšķiras no visām iepriekšējām konfrontācijām šajā pretrunu nomocītajā bijušās PSRS valstī.
Par darbaroku trūkumu, vecā parauga augstāko mācību iestāžu pārvaldes modeli un uz lietotāju orientētiem digitālajiem pakalpojumiem ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju Jūliju Sundbergu sarunājas Andis Sedlenieks.
Ukrainas jaunievēlētā prezidenta Volodimira Zelenska pirmie mēģinājumi iedibināt mieru Ukrainas austrumos nekavējoties izpelnījušies pretrunīgu vērtējumu pašā Ukrainā. Daļai sabiedrības ir nepieņemams pats diplomātisko sarunu fakts, bet vēl daļa uzskata, ka prezidents nepiedāvā neko radikāli jaunu, kamdēļ centieni ir lemti neveiksmei.
Nesen – 29. maijā – Kazahstānas galvaspilsētā, kura pirms neilga laika ieguva Nursultanas vārdu par godu valsts pirmajam prezidentam Nursultanam Nazarbajevam, notika Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstu vadītāju jeb organizācijas Augstākās Ekonomiskās padomes samits, kura datums bija pieskaņots līguma par EES dibināšanu parakstīšanas piektajai gadadienai. Idejas par EES izveides nepieciešamību autors, kā arī galvenais virzītājs ir Kazahstānas eksprezidents Nazarbajevs, kurš samitā tika iecelts par EES Augstākās Ekonomiskās padomes goda priekšsēdētāju.
Plašsaziņas līdzekļos šonedēļ parādījās informācija par ASV jau kārtējo aizsardzības ultimātu apvienotajai Eiropai. Atbilstīgi ziņām no Eiropas Savienības (ES) kategoriskā tonī tiek prasīts, lai tā mainītu savu politiku attiecībā uz attīstības sākumstadijā esošo aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un iesaistītu tajā arī ASV ieroču un bruņojuma ražotājus.
Par to, ka pārmērīga mobilo viedierīču izmantošana pakāpeniski kļuvusi par problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku attiecības, izraisa pat atkarību un rada dažādas problēmas sabiedrībai kopumā, runāts tiek jau ilgāku laiku. Ik pa brīdim parādās dažādi pētījumi šajā jomā, taču pirmo reizi plašāk par šo negatīvo pusi īpašā kampaņā Latvijā sācis stāstīt arī mobilo sakaru operators, aicinot savus klientus internetu lietot atbildīgi. Par to, kamdēļ nepieciešama šāda kampaņa, kur vispār virzās tehnoloģijas un kādas ir to attīstības tendences, kā arī par digitālā asistenta nozīmi mūsdienu pasaulē, SestDiena uz sarunu aicināja Tele2 Latvijā valdes priekšsēdētāju Valdi Vancoviču.
Paziņojot par gatavību liegt Ķīnas gigantam Huawei pieeju plašam spektram ASV un plašākā nozīmē arī Rietumvalstu tehnoloģiju, ASV prezidents Donalds Tramps ir jūtami paātrinājis pasaules sadalīšanos tā dēvētajās tehnoloģiskajās zonās.
Krievijas otra lielākā (un lielākā privātā) gāzes kompānija Novatek maijā ir oficiāli paziņojusi par to, kas būvēs tās jauno sašķidrinātās gāzes (LNG) rūpnīcu Arktikā Arctic LNG-2. Par rūpnīcas būvnieku izvēlēts šī tirgus līderis, britu uzņēmums TechnipFMC, ar kuru Novatek sadarbojās, arī būvējot savu pirmo LNG rūpnīcu Arktikā – Yamal LNG.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas pretēji pirms tām paustajām bažām ir noslēgušās ar pārliecinošu sistēmisko partiju uzvaru, tomēr atklāts paliek jautājums par uzvarētāju spēju attaisnot balsojuma rezultātus ilgtermiņā.
Nedēļu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām divi Vācijas izdevumi – Spiegel un Süddeutsche Zeitung – publiskojuši videomateriālus, kas jau izraisījuši politisko krīzi Vācijas kaimiņvalstī Austrijā un, visticamāk, arī visas Eiropas mērogā kaitēs tiem politiskajiem spēkiem, kurus oponenti dēvē par labējiem populistiem. Latvijā šie notikumi piesaista uzmanību, jo sižeta varoņu vidū, iespējams, ir arī mūsu valsts pilsones.
Nupat ASV oficiāli paziņoja, ka Turcijai tiek dotas divas nedēļas laika, lai tā atteiktos no Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iegādes. Pretējā gadījumā Ankarai tiek solītas gan nopietnas ekonomiskās, gan politiskās sekas – līdz pat izslēgšanai no Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO.
Par ievērojamu notikumu pasaules ekonomikā nesen kļuva starptautiski plaši pazīstamā ASV kopbraukšanas taksometru servisa Uber akciju tā dēvētais sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO Ņurjorkas fondu biržā, jo kļuva par vērienīgāko debiju kopš 2014. gada, kad biržā debitēja Ķīnas gigants Alibaba Group.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas sesijā Helsinkos pārliecinošs vairākums EP dalībvalstu ārlietu ministru atbalstīja rezolūciju, kura paredz atjaunot Krievijas balsstiesības EP, kas tika apturētas 2014. gadā notikumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā dēļ.
Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāra vietniece Elena Lorda nesen nosūtīja Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos vēstuli ar nepārprotamu mājienu, ka apvienotā Eiropa var rēķināties ar ekonomiskām un politiskām sekām, ja turpinās attīstīt savus projektus aizsardzības jomā.
Garantiju programmas kļūst aizvien populārākas gan Eiropā, gan Latvijā, tostarp kopējā pozitīvā ekonomiskā efekta dēļ. Rīgā notikušās Eiropas garantiju institūtu asociācijas jeb AECM sesijas galvenais notikums bija diskusija Digitalizācija un garantiju aktivitāte, kurā piedalījās AECM prezidents Bernards Zagmeisters, AECM sekretariāta vadītāja Katrīna Šturma un Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Jaunā sparā uzliesmojis ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, draudot ar nopietnām sekām visai globālajai ekonomikai. Turklāt cerību, ka konfliktam tiks atrasts kāds ilgtermiņa risinājums, ir ļoti maz.
Krievijā pieņemtais likums par suverēno internetu ir vēl viens apstiprinājums teorijai, ka pierasto globālo tīmekli jau pārskatāmā nākotnē varētu gaidīt sadalīšana vairākos lielvalstu kontrolētos un autonomi funkcionējošos interneta segmentos.
