Par to, kādas saimnieciskas
intereses varētu stāvēt aiz politiskās krīzes Rīgas domē, galvaspilsētas vicemēru Vilni
Ķirsi (JV) iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, cik tālejošas sekas uz Vladimira Putina režīma noturību un Krievijas spēju turpināt karu pret Ukrainu būs nedēļas nogalē piedzīvotajam privātās militārās kompānijas Vagner īpašnieka Jevgeņija Prigožina sarīkotajam 24 stundu militārajam dumpim, drošības politikas ekspertu Tomu Rostoku iztaujā Agnese Margēviča.
Par scenārijiem, kā tomēr nonākt pie jaunas valdības, kad
esošā vairs nevienu neapmierina, bet pirmais gāzt to arī neviens nav ieinteresēts, ar polittehnologu, sabiedrisko attiecību uzņēmuma Mediju tilts
vadītāju Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Par nule notikušo Valsts prezidenta vēlēšanu ētiku un estētiku un valsts interešu nepazaudēšanu principā "mērķis
attaisno līdzekļus" ar emeritēto filozofijas doktori Skaidrīti
Lasmani sarunājas Agnese
Margēviča.
Izskatās, ka Jaunā Vienotība (JV) ar rēķinu nomaksu par sava populārākā politiķa Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta krēslā nesteidzas, un vakar, netieši sniedzot atbildi uz daudzus interesējošo jautājumu, vai viņam palicis kāds rūgtumiņš par nepārvēlēšanu amatā, līdz jūlija sākumam amatā vēl esošais prezidents Egils Levits šo procesu padarīja vēl mazlietiņ sarežģītāku.
Par to, vai pieciem premjera nosauktajiem reformu punktiem, kuru izpilde nesokas, ir kāds sakars ar ambiciozajiem solījumiem par ekonomisko izrāvienu, ekonomistu Gundaru Bērziņu intervē Agnese Margēviča.
Par to, kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saredz iespējas savu trešdienas balsojumu par Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā konvertēt vietā pie iespējamās jaunās valdības galda, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini iztaujā Agnese Margēviča.
Valsts prezidenta vēlēšanu
dienā ar vienu no partijas
Progresīvie līderiem Mārtiņu
Kossoviču par iespējamo jaunās valdības koalīcijas sastāvu
un šodienas balsojuma ietekmi uz esošo valdību iztaujā
Agnese Margēviča.
Par Valsts prezidenta vēlēšanām kā teorētisku iespēju Jaunajai Vienotībai restartēt valdību, gāžot pašiem savu premjeru, un iespējamiem koalīciju variantiem Agneses Margēvičas saruna ar polittehnologu Filipu Rajevski.
Sākot jau no pirmās dienas, kad
medijos 31. janvārī parādījās
vēstījums "sankcionētā Avena
porcelāna izstāde nacionāļu
pārvaldītajā Ogrē", man ir bijuši
nopietni iebildumi pret diskusijas
seklo tvērumu un acīmredzami Latvijas
politisko cilšu savstarpējiem kariem pakārtoto vēstījumu, kas nevelk augstāk par mēdīgu
uzrakstu uz sētas.
Par to, vai JV un AS tikai blefo,
ka būtu gatavi veidot jaunas
koalīcijas, par premjera partijas iespējamo vēlmi caur prezidenta vēlēšanu satricinājumu restartēt valdību un par to,
kāda loma un kāpēc tajā varētu būt iedalīta Edgaram Rinkēvičam, intervijā Agnesei Margēvičai analizē eiroparlamentārietis, NA politiķis Roberts
Zīle.
Nesen man lūdza uzrakstīt
portretējumu trim oficiāli
izvirzītajiem valsts prezidenta
amata kandidātiem, taču biju
tīri atvieglota, ka aizņemtības
dēļ šobrīd jāatsaka, jo, atklāti
sakot, ne Uldim Pīlēnam, ne Elīnai Pinto, ne
Edgaram Rinkēvičam kā īstajiem kandidātiem vienkārši neticu.
Par noskaņojumu Apvienotajā sarakstā un iespējamām sekām, ja Jaunā Vienotība par atbalstu savam prezidenta kandidātam vienotos ar Zaļo un zemnieku savienību, intervijā Agnesei Margēvičai stāsta šī politiskā spēka zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Par politisko loģiku un matemātiku, kas pēc pēdējās diennakts spraigajiem pavērsieniem iezīmējas Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, sarunājas Agnese Margēviča un politikas zinātnes profesors Jānis Ikstens.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits trešdienas vakarā pēkšņi paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā. E. Levita lēmums ir uztverts ar atvieglojumu.
T
as, cik mierīgi šogad aizvadīts 9.
maijs pretstatā pagājušā gada
naida izvirdumiem pret neatkarīgo Latviju un tai svarīgām
vērtībām, kā, piemēram, nosodījums Krievijas agresijai pret
Ukrainu, rosina tikai uz pāris, tomēr ļoti
svarīgām replikām.
Par gatavību 9. maija iespējamām provokācijām, problēmām Valsts policijas darbā un izaicinājumiem Ukrainai Bahmutā un drīzajā, ilgi
gaidītajā pretuzbrukumā krievu iebrucējiem
intervijā Agnesei Margēvičai stāsta Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs, militārais analītiķis Igors Rajevs.
Vēl nesen Vienotības ģenerālsekretārs, tagad valdošās partijas it kā tikai ierindas biedrs, bet aizvien viens no zinošākajiem politiķiem valstī Artis Kampars intervijā Agnesei Margēvičai iezīmē Valsts prezidenta vēlēšanu ticamākos scenārijus.
Kas ir pamatā Valsts policijas (VP) nespējai novērst sievietes slepkavību Jēkabpilī, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro kādreizējais Kriminālpolicijas priekšnieks, tagad drošības risinājumu konsultāciju firmas Nordsage valdes priekšsēdētājs Valdis Pumpurs.
Pārlieku koncentrējoties uz Valsts
prezidenta vēlēšanu aritmētiku,
nepelnīti neizvērtēti palikuši abu
šobrīd vienīgo pretendentu Egila
Levita un Ulda Pīlēna visnotaļ
bīstami paziņojumi šo vēlēšanu
sakarā.
Kāpēc šīs prezidenta vēlēšanas tomēr nenovedīs pie valdības kolīzijām un par kādām ilgtermiņa vienošanām aizkulisēs varētu runāt partijas, intervijā Agnesei Margēvičai analizē bijušais politiķis, tagad publicists un politiskais
padomnieks Andrejs Panteļējevs.
Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka līdzšinējā reakcija uz Jēkabpilī notikušo traģēdiju primāri ir vērsta uz iekšlietu sistēmas pasargāšanu no ārējās kritikas, tas vēl jo ciniskāk izklausās, ņemot vērā, ka tieši to – nosargāšanas funkciju – kārtējo reizi neizpildīja policija, ļaujot sievieti vispirms mēnešiem ilgi terorizēt un beigās nodurt mazā bērna acu priekšā.
NA loģiku, izvirzot otram termiņam Valsts prezidentu Egilu Levitu, kuram nav pārvēlēšanai nepieciešamo
balsu, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro NA Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) loģiku, lemjot, kuru
kandidātu atbalstīt drīzumā
gaidāmajās Valsts prezidenta
vēlēšanās, vienu no šīs apvienības vadošajiem politiķiem
Augustu Brigmani intervē Agnese Margēviča.
Vai elitārajām skolām atļaus turpināt īpašo iestājeksāmenu praksi, vai tās pamatā ir neuzticēšanās centralizēto eksāmenu saturam un kas ir pamatā ģimnāziju un ierēdņu domstarpībām, Agnese Margēviča izjautā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedru Česlavu Batņu (AS).