Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Sirdsapziņa un filma

Pirms 25 gadiem, 1995. gada maijā, tika parādīta un tovasar lielas skatītāju diskusijas izraisīja Zigurda Vidiņa dokumentālā filma Kurzemes zvans. Filmā runā Kurzemes notikumu līdzdalībnieki Otrā pasaules kara beigās, izmantoti arī kinooperatora Andra Slapiņa (1949–1991) filmētie materiāli viņa nepabeigtajai filmai par Kurzemi Baltijas sāga. 1995. gada 8. jūlija SestDienā par filmu rakstīja un Zigurdu Vidiņu iztaujāja Vita Pētersone. Vidiņš viņai atklāja, ka uzskatījis par savu pienākumu pabeigt Andra filmu. Saruna skāra arī "čekas maisu" tēmu.

11. jūlijs, 2020, 8:00

Vēsture Dienā: Vēsi no abām pusēm

Tālajos padomju okupācijas gados trimdas latvietis, jo īpaši no to dzimtenes tautiešu puses, kuriem šādu radu ārzemēs nebija, tika uzlūkots ja ne kā pārcilvēks, tad vismaz kā laimes krekliņā dzimis – galu galā viņam taču savā trimdā bija pieejami visi tie labumi, kurus latvietis ar padomju pasi un rubļiem kabatā Rīgā Vaļņu ielas valūtas veikalā i apskatīt nedabūja, jo logi bija aizkrāsoti. Arī runāt par brīvu Latviju viņš drīkstēja ne tikai virtuvē uzticamu draugu lokā, bet pat demonstrācijā uz ielas pie padomju vēstniecībām.

5. jūlijs, 2020, 7:17

Vēsture Dienā: Vārdi VDK kartotēkā

Kam nav draudziņa, tas ar čekas maisu...

20. jūnijs, 2020, 7:00

Vēsture Dienā: Skarbais ziedonis

Strupceļa atmosfēra un OMON akcijas 1991. gada vasarā.

13. jūnijs, 2020, 7:06

Vēsture Dienā: Bankas Baltija sabrukums – infarkts par paša naudu

1995. gada maijā pavasaris ar rudeni savijās vienā putrā – uz ziedoņa fona novīta Latvijas lielākā komercbanka Banka Baltija. Lēmums par BB darbības apturēšanu stājās spēkā 1995. gada 23. maijā. Līdz tam tika darīts viss, lai neceltu paniku noguldītājos un pārējā sabiedrībā un radītu iespaidu, ka problēmas ir tikai ekonomiskas un ka valdības spēkos ir banku glābt.

6. jūnijs, 2020, 7:30

Vēsture Dienā: Lakstīgalu nakts

1995. gada pavasarī SestDiena atgādināja, ka ne viss ir naudā mērāms un ka dusmīga stāvēšana piketā pie aizslēgtas bankas, kurā zuduši tavi ietaupījumi, nav latvieša vienīgā eksistences forma laikā, kad viss plaukst un zied. Raksts Birzī pogā lakstīgala apcerēja mazā dziedoņa lomu latviešu kultūrā, secinot: ''Kas reiz ziedoņa naktī dzirdējis lakstīgalu, tas to neaizmirsīs nekad. Protams, ne jau lakstīgalu, bet daiļo meiteni, ar kuru kopā aizvadīta lakstīgalu nakts. Un meitene pēc šādas nakts mierīgi dzīvos atlikušo mūžu, zinādama, ka ir kāds, kas viņu vienmēr – arī tad, kad viņa jau būs krunkaina veča, – atcerēsies jaunu un daiļu kā tonakt, ja vien nenomirs žēlabās (..). Atcerēsies arī tad, ja meitene nemaz tik daiļa nebūs bijusi. Tāpēc drošības labad meitene cenšas piedzīvot vairākas lakstīgalu naktis, lai ilgāk paliktu ļaužu piemiņā, atšķirībā no zēniem, kam jau pēc pirmās nakts zem ievu krūma jāiet armijā, jāmācās dzert un dziedāt skumjās dziesmas par lakstīgalām un zudušu mīlu.

31. maijs, 2020, 13:11

Vēsture Dienā: Ballīšu karalis Oja

"Laikabiedri ar lielu pārliecību apgalvo, ka Oja bija 50. gadu nogales vispopulārākais dziedātājs Rīgā," pieminot igauņu dziedātāju un aktieri Bruno Oju (1933–2002) viņa 85. dzimšanas dienā, rakstīja mūzikas vēsturniece Daiga Mazvērsīte.

23. maijs, 2020, 14:00

Vēsture Dienā: Bankrotu pavasaris

Diena 1995. gadā: visas mūsu bankas izputinājuši akcionāri.

16. maijs, 2020, 8:38

Vēsture Dienā: Lielais sprādziens

Neatkarības atjaunošanas piecgadi Latvija nosvinēja ar blīkšķi – 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināts Skrundas monstrs. Tiem, kas ir jaunāki par tiem laikiem, šo augstceltni, kas Liepājas braucēja acīm parādījās, no Rīgas puses tuvojoties Skrundai, vairs lemts redzēt tikai kinohronikās, bet neko daudz zaudējuši viņi nav – padomju vidēja darbības rādiusa kodolraķetes, ar kurām bija pilna Kurzeme (dzirdat, vaimanātāji par "NATO okupāciju"!), atradās pazemē un nebija apskatāmas, bet Skrundas monstrs arhitektoniskās ieceres un izpildījuma ziņā bija gan garlaicīgs, bet ne tuvu ne sliktāks objekts kā daudzas padomju laikā un arī vēlāk celtās privātmājas Latvijā, no kuru bezgaumības mūs laikam tiešām spētu atbrīvot tikai kodolsprādziens. Kā no Padomju armijas klātbūtni simbolizējošas celtnes no Skrundas lokatora bija jātiek vaļā, un nu šis brīdis bija pienācis.

4. maijs, 2020, 9:00

Sporta vēsture Dienā: Aprīlis

Bija Dienas vēsturē viens aprīlis, kad sports, konkrēti basketbols, izpelnījās ne tikai karstas diskusijas, bet pat komentāru avīzes pirmajā lapā.

25. aprīlis, 2020, 18:35

Vēsture Dienā: Karš Grīnvalda acīm

Nupat, 14. aprīlī, 70 gadu būtu palicis dramaturgam Dainim Grīnvaldam (1950–2013). Daudzi viņu atceras kā jauno autoru audzinātāju, bet vēl viens paliekošs Daiņa veikums bija sava tēva, Rīgas 8. Raiņa strādnieku jaunatnes vakara vidusskolas direktora, Jāņa Grīnvalda (1897–1981) kara laika dienasgrāmatu izdošana grāmatā 2002. gadā: Dainis Grīnvalds. Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata. 1940–1945.

25. aprīlis, 2020, 7:30

Vēsture Dienā: Vīrusi un sievusi

Padomju laikā publiski jokot nedrīkstēja kurš katrs. Šīs ir vienas no tiesībām, kas atgriezās reizē ar neatkarības atjaunošanu. Viens no humora demokratizācijas veicinātājiem bija kopā ar Dienu no 1995. gada veidotais konkurss Supertopsis. 2000. gada 1. aprīlī par godu Supertopša piecu gadu jubilejai Diena pat izdeva speciālu pielikumu – Supertopša Diena.

11. aprīlis, 2020, 12:30