"Muskuloskeletārajai sistēmai – kauliem, locītavām, muskuļiem – svarīgas ir kustības un fiziskās aktivitātes," uzsver Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārste Zaiga Kalnbērza.
Locītavu un muskuļu veselības saglabāšana ir mērāma visas dzīves garumā. Mēness aptieka ar augustu aizsāk divu mēnešu projektu, lai Latvijas iedzīvotājiem aktualizētu izpratni par ikdienas paradumiem, aktivitātēm un profilaktiskiem pasākumiem, kā arī iespējamo farmaceitiskās aprūpes atbalstu locītavu un muskuļu veselībai.
Covid-19 pandēmija atstājusi graujošu iespaidu uz iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli. Pandēmijas apstākļos cilvēki daudz mazāk kustējās, un, kā liecina ģimenes ārstu praksēs novērotais, liekais svars kļuva aktuālāks nekā jebkad agrāk, tuklie cilvēki palika aizvien tuklāki, tuklāki kļuvuši arī bērni. Gan Latvijas bērni, gan pieaugušie virssvaru iegūst arvien vairāk. Tas nav labi no daudziem viedokļiem, bet visbēdīgāk tieši no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kas dažkārt iet rokrokā ar paaugstinātu holesterīnu, kas kļūst aizvien biežāka parādība dažādās vecuma grupās un ir pirmais vēstnesis sirds un asinsvadu slimībām. Ar slikto holesterīnu ir jācīnās, līdz šim panākumu nav daudz, un ir jāveic papildu pasākumi, rodot tam mērķētu finansējumu.
No šā gada 1. septembra visiem bērniem, sākot obligāto izglītību piecu gadu vecumā, būs jāizvērtē speciālās vajadzības, nosakot individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus valsts, pašvaldības un privātajās mācību iestādēs, – to paredz pērn pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šobrīd ir apstiprināta pagaidu kārtība, jo vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko sistēmu iecerēts izstrādāt līdz 2023. gada beigām. Nozarē strādājošie atbalsta agrīnā skrīninga pieeju, taču vērš uzmanību uz akūto atbalsta personāla trūkumu, kas var labo ieceri atstāt tukšu lozungu līmenī.
No jūlija Rīgas domes Labklājības departaments un MFD veselības grupa atkal piedāvā iedzīvotājiem galvaspilsētā veikt bezmaksas holesterīna un glikozes līmeņa noteikšanu un ekspreskonsultāciju, informēja MFD pārstāve Kristīne Ēdolfa.
Lai palīdzētu karstā laikā pārkarsušam cilvēkam, viņš jāatgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus, jāatbrīvo no silta vai spiedoša apģērba, sejas maskas. Jāliek vēsas, mitras kompreses cietušajam uz pieres, krūtīm vai jāapslaka ar vēsu ūdeni piere, kakls, krūtis.
Acīs nonākot ziedputekšņiem vai pelējuma sēņu sporām, var rasties apsārtums, nieze un pastāvīga asarošana. Tie ir alerģiskā konjunktivīta simptomi. Sīkāk par simptomiem un iespējām, kā cīnīties ar alerģisko konjunktivītu, stāsta Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs.
Latvijā līdz ar citām pārmaiņām veselības aprūpē noteikti vajadzīga funkcionējoša e-veselības sistēma, uzsver ārsts un profesors
Uģis Gruntmanis. Viņš pazīstams ar asiem izteikumiem par veselības sistēmas trūkumiem Latvijā, tagad atgriezies ASV, kur dod savu artavu cīņā ar pandēmiju un var atskatīties uz notikumiem Latvijā no malas.
Koronavīrusa simptomi un ārstēšana katram pacientam var atšķirties, tomēr nu jau kļuvis skaidrs, ka Covid-19 organismā var atstāt nopietnas sekas arī ilgāku laiku pēc tā pārslimošanas. Pat tie, kuri slimību pārcietuši vieglā formā, var ilgstoši just sagurumu, nespēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu u. tml. Zinātnieki atklājuši, ka vīruss var negatīvi ietekmēt teju ikvienu organisma sistēmu.
Pēc ziemas bieži izjūtam pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai: "Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību." Viņa iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus, kas ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.
