Nacionālais veselības dienests (NVD) apkopojis un izveidojis sarakstu ar 29 nepieciešamiem uzlabojumiem e-veselības sistēmā, aģentūra LETA uzzināja dienestā.
Kaut arī 59% Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai drīzāk labu, 78% vismaz reizi gadā sirgst ar dažādām akūtām veselības problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai iekaisumiem, liecina jaunākais Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.
Sirds un asinsvadu sistēmas kaites Latvijā joprojām ir nāves iemesls numur viens. Arī Eiropā šīs slimības ir mirstību izraisošu faktoru topa augšgalā, taču mūsu reģions, Austrumeiropa, uz pārējās Eiropas fona izceļas ar sliktākiem rādītājiem, it sevišķi, salīdzinot ar Vidusjūras reģiona valstīm.
Pēdējā laikā ļoti aktuāla problēma visā pasaulē ir aptaukošanās, kas rada nelabvēlīgas sekas veselībai, taču gluži pretēja problēma, par kuru nepamatoti aizmirst, ir malnutrīcija, ko izraisa nepietiekams vai nepareizi izvēlēts uzturs vai slimība. Tas rada nozīmīgas ķermeņa masas un audu izmaiņas, līdz ar to nelabvēlīgi ietekmējot veselību un slimnieka atveseļošanos. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asoc. prof. un dietoloģe Laila Meija stāsta par to, kādos gadījumos rodas malnutrīcija, un aicina īpašu uzmanību pievērst senioriem, slimajiem draugiem un radiniekiem.
Par ārstniecisko augu lietošanu jādomā, kamēr ir veselība. Augu aktīvās vielas iesaistās cilvēka vielmaiņas norisēs, palīdz šūnām izdzīvot un būt veselām.
Kā Jaunā gada apņemšanos dzīvot veselīgāk pārvērst par stabilu ikdienas ieradumu, nevis ļaut tai izplēnēt jau februārī? Ja vēlies kaut ko mainīt, piemēram, veselīgāk ēst vai vairāk sportot, nav jāgaida konkrēta diena vai nedēļa, uzsver Benu aptieka un uztura speciāliste Liene Sondore. Ja ir noteikts mērķis, kas ir skaidrs un sasniedzams tieši tev pašam, nevis mammai, vīram, draugiem vai vēl kādam, – jārīkojas jau šodien!
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un bērnu ārste Ieva Nokalna stāsta, kādos gadījumos klepu var ārstēt mājās, kad jājautā ģimenes ārsta padoms, bet kad noteikti jādodas uz slimnīcu, lai neapdraudētu bērna dzīvību.
Labklājības ministrijas sagatavotajā deinstitucionalizācijas projektā šobrīd ir iesaistījušies 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo institūcijās, kopumā plānotais skaits ir 700, informē ministrija.