Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien nokritušās līdz zemākajam līmenim pēdējo sešarpus gadu laikā saistībā ar bažām par enerģijas pieprasījumu Ķīnā un pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē.
Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijā degvielas cenas "ļoti precīzi" ir sekojušas degvielas cenām globālajās biržās, aģentūrai LETA norāda Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vadītājs Mārtiņš Stirāns. Viņš neizslēdz, ka rudenī degvielas cenas tomēr varētu vēl samazināties, tomēr esot neiespējami prognozēt to apmēru.Stirāns skaidro, ka mēneša laikā no Jāņiem līdz jūlija divdesmitajiem datumiem benzīna cenas globālajās biržās ir samazinājušās par aptuveni 2%, bet dīzeļdegvielas - par 8%.
Globālā mērogā vērojamās izmaiņas energoresursu ražošanā un patērēšanā būtiski ietekmējušas energoresursu cenas, globālo enerģētisko bilanci un siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā. Šāds secinājums pausts šovasar Londonā publiskotajā enerģētikas giganta BP jau 64. ikgadējā globālās enerģētikas nozares apskatā.
Rīgā, Daugavā pie Krasta ielas konstatēts naftas produktu plankums, kas vakarā norobežots ar bonām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mūsu valsts nozīmīgākie perspektīvie resursi ir nafta, zemes siltums (ģeotermālie resursi), bromu saturošie minerālūdeņi un magnetīta dzelzsrūdas.
Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas, otrdien, 7.aprīlī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca kompānijas vērtējumā ir starp "visvairāk apdraudētajām Eiropā", kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls _nafta.
Zemo naftas cenu dēļ Ziemeļamerikā turpina samazināties jaunu urbumu skaits naftas un gāzes atradnēs, un, kā liecina Baker Hughes nozares apskats, marta otrajā pusē, salīdzinot ar marta vidu, jaunu naftas urbumu skaits ASV bija krities par 41 (līdz 825 jeb 51,2% no vēsturiskā vienas nedēļas maksimuma pagājušajā gadā - 1609 urbumiem). Šāds kritums ir procentuāli lielākais ASV kopš 1986. gada, un skaidrs signāls, ka slānekļa naftas un gāzes ieguves nozare, kuras produktivitāte atkarīga no jauniem urbumiem, nepiedzīvo labākās dienas.
Naftas cenas pasaules tirgū otrdien piedzīvojušas kritumu, Irānai un pasaules lielvaru ministriem steidzoties panākt vienošanos par Teherānas kodolprogrammu, kas varētu atvieglot starptautiskās sankcijas vienai no pasaulē vadošajām naftas ražotājvalstīm.