Pēc tirdzniecības kuģa avārijas Francijas krastam ceturtdien tuvojas prāvs naftas produktu plankums, pavēstīja varasiestādes. Desmit kilometrus garais un kilometru platais plankums jau šajā nedēļas nogalē var sasniegt Francijas dienvidrietumu krastu pie Bordo pilsētas.
Irānas prezidents Hasans Ruhani atkal draudējis slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek transportēta teju trešā daļa pa jūras ceļiem pārvadātās pasaules naftas.
Pasaules ekonomiskā augšupeja pagājušajā gadā veicināja ievērojamu investoru pirkšanas aktivitāšu pieaugumu pasaules preču biržās, izraisot izejvielu cenu palielināšanos. Tomēr šis gads tirgus tendencēs ir ar mazāk izteiktu izaugsmi un atsevišķos gadījumos pat ar visai krasām cenu svārstībām.
Krievijas īstenotās politikas dēļ Ukraina pakāpeniski zaudē tranzītvalsts statusu, turklāt atteikties no Ukrainas tranzīta Maskava sāka vēl ilgi pirms abu valstu attiecību dramatiskas pasliktināšanās 2014. gadā. Tiek lēsts, ka pēc 2019. gada, kad Krievija būs īstenojusi visus nozīmīgākos ar atteikšanos no Ukrainas tranzīta saistītos projektus, Ukrainas ieņēmumi būs samazinājušies vismaz par 7,3 miljardiem ASV dolāru (6,3 miljardi eiro) gadā.
Kopumā atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs šogad pirmajā pusgadā bija par 20 847 tonnām jeb 7,9% mazāks nekā 2017.gada pirmajā pusgadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
ASV otrdien brīdinājušas, ka citām valstīm visā pasaulē līdz 4.novembrim jāpārtrauc Irānas naftas imports un ka pretējā gadījumā tās var rēķināties ar Vašingtonas sankcijām.
Latgales apgabaltiesa nolēmusi piedzīt no SIA LatRosTrans par labu AS Polocktransneft Družba 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.
Uzņēmums Gunvor, kas vēl nesen piederēja tuvam Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugam, tagad saņēmis tiesības glabāt trešo daļu Latvijas degvielas rezervju. Šādu lēmumu pirmdien pieņēma Ekonomikas ministrija, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Aizsargjoslu likuma grozījumus, kuri paredz naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu, aģentūra LETA uzzināja komitejā.
Strauji cenu zigzagi – tā var raksturot pēdējo mēnešu svārstības pasaules naftas tirgū. Augusta pēdējās dienās barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent atradās nedaudz virs 50 ASV dolāru ( 42,34 eiro) atzīmes, bet jau nepilnu mēnesi vēlāk investoru aktivitātes šīs markas melnajam zeltam ļāva šķērsot 59 dolāru robežu par barelu, tādējādi sasniedzot augstāko virsotni kopš 2015. gada jūlija. Tomēr ar to pircēju aktivitātes izsīka, un jau oktobra pirmajās dienās cena tuvojās 55 dolāriem, bet nesen bija pārsniegusi 57 dolārus par barelu. Tas rada jautājumu, vai naftas tirgum izdevies atgriezties pie augšupejas, vai arī vēl aizvien notiek jau ieilgušie tirgus līdzsvara meklējumi.
Kuldīgas novada Gudenieku pagastā privāts uzņēmums no pašvaldībai piederošas zemes dzīlēm septiņu gadu laikā izpumpējis naftu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču ne valsts, ne pašvaldība nekādu finansiālu labumu no tā nav saņēmusi, jo naftas pumpēšana oficiāli skaitās tikai izpēte, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
