Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.
Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Corporation (NOC) piektdien paziņoja, ka atsāk naftas ieguvi un eksportu pēc gandrīz pusgadu ilga pārtraukuma valsti notiekošā bruņotā konflikta dēļ.
Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka lūgusi valsts naftas un gāzes uzņēmumam Saudi Aramco no jūnija samazināt naftas ieguvi vēl par vienu miljonu barelu dienā, lai veicinātu cenu pieaugumu pasaules tirgū.
Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC paziņojusi, ka vairākas organizācijas dalībvalstis un atsevišķas valstis no OPEC+ grupas otrdien rīkojušas telekonferenci, lai apspriestu naftas cenu strauju kritumu, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.
Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Saūda Arābijas kroņprinci pauda cerību, ka Saūda Arābija un Krievija izbeigs naftas cenu karu un samazinās ieguvi.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien reģistrējušas straujāko kritumu kopš 1991.gada Persijas līča kara, ņemot vērā neveiksmīgās sarunas starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.
Kārtējais konflikts starp Krieviju un Baltkrieviju par Krievijas energoresursu piegāžu cenām šoreiz ir izrādījies ievērojami dramatiskāks nekā iepriekšējās domstarpības. Kāds būs konflikta iznākums, pagaidām vēl nav skaidrs, tomēr viens no nākotnes scenārijiem varētu būt naftas piegāžu Baltkrievijai diversifikācija, kas paver iespējas arī Latvijai.
ASV un Irānas attiecību saasināšanās un neskaidrība par konflikta iespējamo tālāko gaitu pasaules finanšu tirgos kļuvusi par galveno cenu virzošo faktoru. Lai arī investoru rīcība ir bijusi visai drudžaina, svaru kausi nav nosvērušies par labu cenu kritumam, bet arī ne kāpumam.