Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.
Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un darbaspēka birojs izsludinājis granta projektu konkursu organizācijām, kuru mērķis ir atbalstīt neatkarīgus medijus Baltijas valstīs, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Kultūras ministriju (KM) izstrādājusi likuma Par pašvaldībām redakciju, kas cita starpā paredz pašvaldības informatīvajos izdevumos aizliegt publicēt komerciālu reklāmu.
Saeimā ceturtdien otrajā lasījumā atbalstu neguva priekšlikums noteikt, ka valsts un pašvaldību informatīvos izdevumus nedibina, neizdod un neuztur kā masu informācijas līdzekļus. Viens no priekšlikuma autoriem Ritvars Jansons (NA) no Saeimas tribīnes deputātiem skaidroja, ka demokrātiskā sabiedrībā masu informācijas līdzekļos darbojas neatkarīgi žurnālisti, bet pašvaldību izdevumus finansē no pašvaldības budžeta, un cilvēki, kas tiem veido publikācijas, nestrādā neatkarīgi, bet pašvaldības interesēs, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Viedoklis, ka gandrīz ikvienu valsts mēroga problēmu var atrisināt, uzrakstot kvalitatīvu likumu, jau ilgtermiņā ir populārs tieslietu ekspertu vidū un tiek izklāstīts juridiskās diskusijās. Pastāv gan arī atšķirīgs viedoklis, ka likums vien maz ko dod, ja nav prasmīgu tā īstenotāju un izpildes kontrolētāju un ja likums neatbilst sabiedrības vērtībām un aktuālajai dienaskārtībai.
Komentējot pēdējā laikā aktuālo jautājumu par viltus ziņu portāliem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors komunikācijas zinātnē Sergejs Kruks portālam Diena.lv norādīja, ka nevajadzētu visus lasītājus uzskatīt par idiotiem, jo cilvēki spēj nošķirt realitāti no izdomātā, piebilstot, ka interesi par šādu saturu izraisa valdības un mediju radītā neskaidrība.
"Latvijā par dezinformāciju ir jānes atbildība. Cita lieta, kādus vārdus tu izvēlies. Ja runa ir par "dzeltēšanu" kā metodi un kāds to ir prasmīgi izkopis, to regulēt ir grūti," intervijā Mārim Zanderam klāsta sociālās atmiņas un mediju pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Universitātē rīkotajā diskusijā par elektronisko mediju pārvaldības modeli un tā ietekmi uz mediju satura veidošanu Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka sacīja, ka Latvijas mediju tirgū arvien būtiskāku lomu ieņem globālie tirgus dalībnieki, kas piedalās Latvijas mediju tirgus pārdalē, novājinot vietējos medijus. Arvien vairāk vietējās auditorijas pāriet, piemēram, uz Krievijā radītu TV saturu.
Latvijai ir svarīgi, lai izmaiņas Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā novērstu situācijas, kad Eiropas vienotais mediju tirgus tiek izmantots no trešo valstu puses pretēji kopējām Eiropas demokrātiskajām un atvērtības vērtībām, tiekoties ar Vācijas kultūras un mediju lietu ministri Moniku Gritersu un pārrunājot direktīvas pārskatīšanas procesu, sacījusi Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Centieni Latvijā dzīvojošos cittautiešus pievērst vietējo mediju saturam un novērst divu informatīvo telpu pastāvēšanu līdz šim bijuši veltīgi, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvija rīcībā esošie dati. Eksperti spriež, ka šāda situācija ir satraucoša valsts nacionālās drošības kontekstā, taču trūkst kopēja redzējuma tās labošanai.
Valdības komiteja šodien vēl nepieņēma nekādus lēmumus saistībā ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un šo pamatnostādņu īstenošanas plānu.
