Šodien diskusijā Kā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?, izskatot iespējas un riskus, kādi pastāv, izveidojot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai, tika pausti dažādi viedokļi par šāda kanāla nepieciešamību, taču galvenie secinājumi balstījās tajā, ka nav nepieciešams izveidot pretpropagandas kanālu, bet svarīgi, lai tajā būtu pilnvērtīgs saturs, kas paustu patiesu informāciju.
Tāpat BBC pieminējis, ka gluži nesen, aprīlī, Rīgā naktī manīts lielāks mežacūku bars. Toreiz Rīgas domes Vides pārvaldes šefs Askolds Kļaviņš (Latvijas Zaļā partija) teica, ka par to īpaši brīnīties nevajadzētu, ņemot vērā, ka Rīgu ieskauj mežs.
Krievija no valsts budžeta šogad paredzējusi 643 miljonus eiro ieguldīt medijos, tostarp ar mērķi "dot pretsparu Eiropas Savienības dezinformācijai" par karadarbību Ukrainā, vēsta EUObserver.
Baltijas valstīm, Ukrainai, Moldovai un Gruzijai jāsper soļi, lai ieviestu ilgtspējīgu mediju caurlūkojamības mehānismu, pieprasot mediju īpašnieku atklāšanu līdz galīgā labuma guvēja līmenim, tas norādīts starptautisku ekspertu izstrādātajās rekomendācijās informatīvās telpas drošības nostiprināšanai.
Ticis izskatīts jautājums par Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Kremlim pietuvinātiem mediju pārstāvjiem, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē atzina Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais.Komisijas sēdē nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) deputāts Rihards Kols vaicāja Stiprajam, vai ES noteiktās sankcijas pret Krieviju attiecas arī uz Kremlim pietuvinātiem mediju pārstāvjiem.
Viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) prioritātēm ir vienota digitālā tirgus izveide. Tas iekļauj vienotu regulējumu gan autortiesību jomā attiecībā uz audiovizuālajiem materiāliem, piekļuvē dalībvalstu publiskajiem reģistriem un e-komercijā, gan arī viesabonēšanas tarifu atcelšanu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas (TM) rīcību neiesaistot likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu, portālu Diena.lv informēja LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Mediju pārstāvju neiekļaušana darba grupā, kas izstrādāja likuma grozījumus nolūkā ierobežot informācijas publiskošanu par kriminālprocesiem, ir vērtējama kā "cūcība", uzskata Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veidotāja žurnāliste Inga Spriņģe.
Par laikraksta Diena nākotni, situāciju tirgū, konkurences apstākļiem un attiecībām ar lasītāju akciju sabiedrības Diena valdes priekšsēdētāju Edgaru Kotu iztaujā Romāns Meļņiks.