Ņemot vērā Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas izraisītās sekas masu mediju nozarē, valstij ir jāsniedz tiem atbalsts, trešdien sarunās atzina Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Ruperta Mērdoka Austrālijas mediju grupa News Corp. trešdien paziņoja, ka izbeigs apmēram 60 reģionālo laikrakstu iespiešanu apstākļos, kad problēmās nonākušais preses sektors ir saņēmis jaunu triecienu no reklāmas samazināšanās Covid-19 krīzes dēļ.
Šī brīža ārkārtējā situācija pieprasa valdības atbalstu Latvijas medijiem, uzsver Valsts prezidents Egils Levits. Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, pie Levita ir vērsusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) un Latvijas Preses izdevēju asociācija, vēršot uzmanību uz nepieciešamo atbalstu medijiem laikā, kad valstī izsludināta ārkārtēja situācija saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Uzņēmums Facebook pirmdien pavēstīja, ka ziedo 100 miljonus dolāru atbalstam ziņu medijiem visā pasaulē, kas cietuši pandēmijas dēļ, uzņēmuma pārstāvjiem uzsverot, ka ir nepieciešama uzticama informācija par krīzi.
Latvijā mediju nozare šobrīd ir kraha priekšā, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Latvijas mediju atbalstam, kā arī informācijas nepārtrauktībai par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību no Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanas līdzekļiem pārdalīti vairāk nekā 260 000 eiro, ceturtdien pēc valdības sēdes informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Reklāmas asociācija aicina valdību mediju un reklāmas nozarei paredzēt atsevišķu atbalsta mehānismu, kas nodrošinātu mediju turpmāku darbību, kā arī informācijas nepārtrauktību sabiedrībai, sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Turpmāk Pirmā Baltijas kanāla (PBK) ēterā skatītajiem vairs nebūs pieejams raidījums Latvijas laiks, kas informēja Latvijas krievvalodīgo auditoriju par valstī būtiskākajiem notikumiem. Aizvadītās nedēļas beigās Baltijas Mediju alianse (BMA), kam pieder PBK, nāca klajā ar paziņojumu, ka kanāla ēterā vairs netiks translēts vietējais saturs, tostarp ikdienas ziņu raidījumi. Šāds lēmums esot pieņemts valsts un tiesībsargājošo institūciju spiediena dēļ pret mediju grupas uzņēmumiem.
Lielbritānijas valdība plāno piešķirt mediju regulatoram Ofcom tiesības piemērot sodanaudas mediju kompānijām par kaitīgu materiālu publiskošanu savās platformās.
Nesen publiskajā telpā izskanējušas bažas par to, ka Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) kanāls varētu tikt likvidēts. LNT Ziņu dienesta žurnāliste Ieva Vārna Latvijas Radio (LR) paskaidroja, ka pagaidām komentēt neko nevar, taču atzina, ka darbinieku starpā valda satraukums un spriedze. Vārna uzsvēra, ka LNT kolektīva skatījumā "kanāla ziņu dienests ir būtiska Latvijas informatīvās telpas sastāvdaļa". Zināms, ka piektdien, 8. novembrī, notiks darbinieku sapulce. All Media Latvia komunikācijas projektu vadītāja Alise Mališko Dienu informēja, ka uzņēmums komentārus sniegs tikai piektdien, pēc sapulces.
Ar divas desmitgades seno Holivudas grāvēju Trūmena šovs (The Truman Show, 1998) Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā pirmdien, 28. oktobrī, plkst. 17 turpināsies filmu lekciju cikls Kino laboratorija, kura uzmanības centrā ir mediju atainojums kinofilmās. Šis būs jau otrais cikla pasākums, un šoreiz par filmu un tajā skartajām tēmām ar auditoriju sarunāsies RSU docētāja, kinokritiķe Dita Rietuma un mediju profesionāle, ilggadēja mediju koncerna vadītāja Baiba Zūzena, informēja pasākuma pārstāvji.
Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot, samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi, un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti. Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja "sliktā", nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt tos atpakaļ Latvijas informatīvajā elpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.