Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
"Attālinātās mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot interneta tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā ar pedagogu vai arī mācību vietā ar pedagogu," šādu normu Izglītības likumā rosina ietvert Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd šie grozījumi steidzamības kārtā tiek skatīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lai gan vairākums atbildīgās komisijas deputātu konceptuāli atbalsta šādas izmaiņas, daudzi nozarē strādājošie un arī vecāki ir pret tām. Viena no iebildēm – šie grozījumi tika virzīti saistībā ar Covid-19 un ārkārtas situāciju, kad attālinātās mācības ir vienīgais veids, kā turpināt izglītības procesu. Tie būtu pieļaujami tikai kā pagaidu norma.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Lai izglītības iestādēm uzlabotu tehnoloģisko nodrošinājumu, valdība šogad Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķīra 3,9 miljonus eiro. Iepirkuma konkurss ir beidzies, un IZM sola, ka 425 pašvaldību dibinātajām vispārējās izglītības un speciālajām skolām līdz gada beigām tiks piegādāts 6261 dators (vienas ierīces cena 634 eiro). Lai gan ministrija skaidro, ka klēpjdatori tiks sadalīti, ņemot vērā skolēnu skaitu 7.–12. klasēs mācību gada sākumā (skolas sadalītas kopumā pa 20 grupām), tomēr nav līdz galam saprotams, cik šo ierīču skolām tiks. Ja viena vai pāris, tad tas ir kā piliens jūrā attālināto mācību kontekstā, atzīst pašvaldības.
No 1. novembra Valsts izglītības satura centrā (VISC), vienā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) departamentiem un valsts sekretāra amatā ir jaunas sejas. IZM ik pa laikam notiek kadru pārbīde. Ir bijušas arī nozīmīgākas pārmaiņas, kā, piemēram, Roberta Ķīļa laikā, kad valsts sekretārs un viņa vietniece tika nevis pārcelti citā amatā, bet vispār noņemti no trases. Kareivīgā ministra plāni bija patiesi vērienīgi – reorganizēt IZM, tostarp likvidējot 50 amata vietu. Pēc vētras, kas aizbrāzās pāri IZM, daudzi nozarēs strādājošie, kam biežāk iznāca saskare ar ministriju, zūdījās, ka nav skaidrs, pie kā kurā jautājumā vērsties, – trūkst kompetentu cilvēku, kas varētu sniegt vajadzīgo informāciju un padomu. Tā ka šobrīd notikušās rokādes ir vien ēna no eksministra atvēziena.
No 1.novembra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa kļūs par Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju, savukārt esošais centra vadītājs Guntars Catlaks - par IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vadītāju, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pašas budžetā ietaupītos līdzekļus 1 379 486 eiro apmērā novirzīt nākamā gada budžetā vairākām sporta programmām, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Jau vairākus gadus nav skaidrības, vai un kad varētu stāties spēkā regulējums par valsts nozīmes interešu centriem. Tas pats sakāms par privāto izglītības iestāžu finansēšanu – bija paredzēts, ka pašvaldībām no nākamā gada 1. septembra būs pienākums piešķirt līdzekļus šo iestāžu uzturēšanas izdevumiem, ja tās ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi.
Nav pietiekamas pārliecības, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanā visos gadījumos ir bijusi ekonomiska un efektīva, revīzijā par attālinātā mācību procesa nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Pieaugot ar Covid-19 saslimušo skaitam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina skolas izvēlēties B modeli, kas paredz lielāku akcentu likt uz attālinātajām mācībām. "Tas attiecas ne tikai uz Rīgas skolām, bet visām Latvijas izglītības iestādēm. Turklāt būtu jāizvērtē tādu ārpusskolas pasākumu un sacensību nepieciešamība, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," medijiem pirmdien teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Rīgā 17 skolās vidusskolēnu skaits neatbilst minimāli noteiktajam, savukārt vēl 15 skolās pašvaldība jau plāno izmaiņas skolas darbībā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).