Daba ir gudra un pati bez cilvēka palīdzības var sevi regulēt, tādējādi ekosistēma var dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tāpēc cilvēkam nav jāiejaucas dabīgos procesos un nav jāārstē ekosistēma, ja tai gadījies apslimt.
Sākusies pieteikšanās Satiksmes
ministrijas un Eiropas Transporta drošības padomes (ETSC) augsta
līmeņa debatēm par gājēju un velosipēdistu drošību un
transportlīdzekļa vadīšanas nogurumā problēmu. Pasākums notiks
5. novembrī Rīgā, to atklās satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pirms diskusijas par to, kā uzlabot gājēju un velosipēdistu
drošību, ar ziņojumiem uzstāsies Jespers Solunds, Dānijas Ceļu
satiksmes drošības padomes biroja vadītājs, un Vidmants Pumputis,
Lietuvas Satiksmes un komunikācijas ministrijas Ceļu satiksmes
drošības daļas vadītājs.
Rudenī laika apstākļus Latvijā biežāk nosaka ciklonu darbība, kas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Vējš savukārt rada intensīvāku gaisa apmaiņu gan piezemē, gan augstākos atmosfēras slāņos, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma izkliedi. Kopumā atmosfērā nonākošie izmeši, veicinot gaisa un jo īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanos, veicina ciklonu attīstību, kas savukārt ietekmē vētru biežuma un intensitātes izmaiņas, tādējādi veidojot pastarpinātu saistību ar klimata pārmaiņām.
Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži(LVM) vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par 2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie pētījumi.)
Vasaras beigas, rudens sākums… Omīte šķūnī salikusi žāvēties sīpolu ražu. Man ir kādi deviņi desmit gadi un žiglākas kājas nekā omei, tāpēc mani aizsūta pakaļ sīpolam, ko vajag likt pie zupas. Ārā saulains laiks, bet šķūnītī krēsla. Jau sagatavojos tikpat naski jozt atpakaļ uz virtuvi, kad sastingstu šausmās - tieši virs durvīm stūrī ir tīkls, kura vidū tup milzīgs astoņkājains radījums visā savā atbaidošajā godībā, bet tīkla pavedieni ir teju diega resnumā.
Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā, aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs!"Nekad vairs" parasti ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.
Ādažu poligons mūsdienās Latvijā ir vienīgā plaša mēroga militāro mācību teritorija, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru. Kā vēsta Aizsardzības ministrijas - tās pārraudzībā ir šī teritorija - interneta vietnes informācija, poligonā bez saskaņošanas un īpašas atļaujas atrasties nedrīkst. Taču nereti tur nākas rosīties ne tikai militāristiem, bet arī vides ekspertiem, kas vēlas veikt izpēti aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži platībās, kur mīt daudz retu un aizsargājamu bezmugurkaulnieku un putnu sugu.
Motociklu Harley-Davidson cienītāja, motokluba OldSchool dibinātāja un prezidenta Jāņa Jūrmalnieka un viņa dzīvesbiedres Ievas privātmājā pagalms ir šaurs. Ar savu masīvo augumu to gandrīz viens pats piepilda Bordo dogs Harlejs Kārlis, tepat grozās arī ģimenes četri kaķi. Omulīgais mājastēvs ar divus gadus veco dēliņu Jānīti Eduardu uz rokām šajā kompānijā jūtas kā zivs ūdenī. Ievas seju rotā gaišs smaids.
Zivjērglis ir viens no plēsīgo putnu sugu pārstāvjiem, tas ir iekļauts Eiropas apdraudēto sugu sarakstā. Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo aptuveni 200 zivjērgļu pāru, savukārt 80% no tiem mīt tieši a/s _Latvijas valsts meži _apsaimniekotajās teritorijās.
Lai arī šī vasara ir gana lietaina, tomēr kā katru gadu jūlijā lielākie laivu nomu operatori nedēļas nogalēs nespēj apkalpot visus gribētājus. Viena no lielākajām laivu nomām Latvijā ir Campo, un tās vadītājs Agris Pētersons saka, ka šogad varbūt tikai nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados populāri ir doties vienas dienas maršrutā, nevis vairāku dienu, un nakšņot viesu namos, nevis teltīs. Tomēr citiem ar vienu dienu ir krietni par maz un viesu nami nemaz nevilina, jo vēlme ir būt dabā, cik daudz iespējams. Varbūt tāpēc ir izdomātas ekspedīcijas.