Ja tagad mežā atradāt īpaši garšīgu sēņu audzi un dārza malā vai tuvajā mežmalā ir līdzīgi augšanas apstākļi un koki, var mēģināt šīs sēnes tur iesēt – varbūt nākamgad vai pēc pāris gadiem jums tur būs savs sēņu lauciņš.
Par vidi domājoša, atbildīga sabiedrība izaug nākotnē no šodienas bērniem un jauniešiem. Kā viņus veidot par zinošiem, aktīviem un ieinteresētiem pilsoņiem, kam rūp daba un līdzcilvēki, - tas ir mūsdienu pedagogu, nevalstisko organizāciju darboņu, vecāku un pārējo iesaistīto izaicinājums. Biedrība homo ecos: šogad kopā ar kolēģiem no Baltkrievijas un Somijas ir uzsākusi kampaņu Green Manual for Youth Space, kuras ietvaros izglīto skolēnus un citus jauniešus par ilgtspējīgu pilsētplānošanu, zaļo dzīvesveidu un ne tikai māca, kā jābūt pareizi, bet mudina domāt, analizēt pašiem un savas idejas īstenot praktiskos projektos.
Bioloģijas doktore Aija Pupiņa sarkanvēdera ugunskrupjus pēta jau 30 gadu. Atšķirībā no citiem abiniekiem šis dzied tik skaisti un skaļi kā putns. Dziesma ir līdzīga dzeguzes balsij, tāpēc ugunskrupis ir iesaukts arī par peļķu dzeguzi.Kur sarkanvēdera ugunskrupji Latvijā dzīvo?Latvijā sarkanvēdera ugunskrupis ir reta un aizsargājama suga, šis abinieks ir arī Ziemeļvalstu un Vācijas Sarkanajā grāmatā.
Garausainais sikspārnis, kas šogad iecelts _Dabas koncertzāle_s galvenā varoņa godā, ir viena no ierastākajām sikspārņu sugām Latvijā. Taču sikspārņu pētnieki jeb hiropterologi uzsver, ka tā vienlaikus ir vienīgā sikspārņu suga, kuras populācija Latvijā aizvien sarūk, lielākoties cilvēka darbības rezultātā.Nemaināmais īrnieks pagrabā
Pārnest mājās dabas skaistumu var - ne tikai lai ieliktu vāzē, bet arī lai iemūžinātu kādu ziedu, lapu vai augu ar visu sakni ilgākam laikam. Herbārijs jeb izžāvētu augu kolekcija ir ne tikai zinātnieku un studentu darba instruments, bet arī labs veids, kā iepazīt dabu gan vienatnē, gan kopā ar bērniem, radot skaistas laika liecības.
Latvijas dabā savvaļas baudītājus augu valsts apbur ar krāšņumu. Taču ne viss, kas acij pievilcīgs, ir nekaitīgs. Pirms došanās dabā jāņem vērā, ka tur mīt arī indīgie augi, kas var radīt ne tikai reiboni un vēdersāpes, bet arī nopietnāku saindēšanos.
Trīs smalkas dāmas, nemaz nepateiksi, ka viņām ir šāds deviņvīru spēks - pievarēt 136 km 51 stundā. 27. maijā pie Kolkasraga Balto priežu kapsētas pulcējās turpat 600 gājēju Baltais kalns organizētajā pasākumā. Uzdevums bija pievarēt garo distanci 55 stundās un finišēt pie Dubultu glābšanas stacijas.
Tveicīgā 1. jūnija rītā ierodamies
Ķekavas pagasta zemnieku saimniecībā Atvases. Tālumā aiz
perfekti izvagotiem kartupeļiem kāds strādā un nemaz nesteidzas
sasveicināties. Centīgais strādnieks izrādās šīs bioloģiskās
saimniecības saimnieks Andris Mangulis, kurš steidzis pabeigt
kaplēt tikko sadīgušo burkānu dobes, pirms ierodamies. Mēs
norunāto ierašanās laiku nekavējām, un saimnieks ir mazliet
saīdzis – šajā pīķa laikā katra minūte dārga, jo Andris
savu astoņus hektārus plašo saimniecību apstrādā viens. Tikai
reizēm, kad ar darbiem vairs netiekot galā, aicina algotu
palīgstrādnieku.
Ne katram pilsētniekam ir lauku māja, un ne katram ir laiks vai spēks uzturēt mazdārziņu piepilsētā. Ja ļoti gribas kaut ko audzēt, tad teorētiski to tomēr var darīt katrs, kam ir dzīvoklis ar logiem, kuros iespīd gaisma, - kaut vai Rīgas centrā un devītajā stāvā! Nodrošinot labu apgaismojumu, augus var audzēt pat telpās bez logiem.
Kad maijā siltums nostabilizējies, ir laiks ķerties pie gladiolu stādīšanas. Tā kā atkarībā no stādāmo sīpolu lieluma un no šķirnes to ziedēšanas laiks ir no jūlija otrās puses līdz pat pirmajām rudens salnām, gladiolas varat stādīt dažādos laikos, ar nedēļas divu atšķirību, un tās priecēs visu vasaras otro pusi.
Šonedēļ vēl gaisā valda zemes zīmju enerģijas, kas palīdz dārza darbos, neskatoties uz vēsajiem un lietainajiem laikapstākļiem, kuri piebremzē dobēs rušināšanās priekus. Klāt atkal pilnmēness, kura laikā labāk apkopt jau augošo, nevis uzsākt jaunu. Tiem dārzkopjiem, kas aizkavējušies ar darbiem, gan vajadzētu saņemties un ķerties pie kapļiem un stādiem, jo būtībā jau vasara teju klāt, kad jābauda raža un jāsvin siltie, gaišie vakari.
Pērkot veikalā, tirgū gurķus, salātus, spinātus un citus dārzeņus, negribas domāt, ka tajos varētu būt arī ēdājiem kaitīgas vielas. Parasti pesticīdus pavasarī bieži vēl nelieto, tomēr ir nitrāti. Bieži un daudz apēdot nitrātus, tie slikti ietekmē mūsu organismu - sākot ar DNS u.c. sistēmām, hemoglobīnu.