Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, domājams, nespēs šomēnes panākt vienošanos par 40 000 patvēruma meklētāju izvietošanu bloka teritorijā, un tas nozīmē, ka lēmums tiks atlikts vismaz līdz septembrim, otrdien izteikušies avoti ES.
Lietuvā sarūk emigrācija un pieaug reemigrācija, bet vienlaikus valstī ierodas vairāk nelegālo imigrantu, kuri Lietuvu uzlūko tikai kā tranzītvalsti, norādījis iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis.
Latvija uzskata, ka bēgļu jautājuma risināšanā solidaritātei ir jābūt brīvprātīgai un saistītai ar praktiskām iespējām un integrāciju ilgtermiņā, pirmdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdē Rīgā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Lielākā daļa no Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem iebilst pret bēgļu kvotu noteikšanu Latvijai. Vienīgā partija, kas nenoraida šo ieceri, ir opozīcijā esošā Saskaņa, savukārt Vienotības pārstāve Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauž atbalstu brīvprātīgas bēgļu uzņemšanas idejai.
Lietuva nemaina savu nostāju, ka katrai valstij pašai jālemj, cik bēgļu tā var pieņemt, Lietuvas Radio ceturtdien sacījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas, viņaprāt, ir pretrunā ar ES tiesību normām un neņem vērā arī pašu bēgļu vēlmes.