Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Uz Ļvovu pēc brīvības © DIENA (9)

Rietumu Ukrainas metropole Ļvova šobrīd ir brīnišķīgā stadijā – pagātnes spozme nav pārvērsta globālajā masu "skaistumā", Eiropas regulas vēl nenosaka, kur būs bučoties, smēķēt vai veļu žaut, ēkas ir apdrupuši skaistas, un cilvēku emocijas vēl nav ieslodzītas tikai virtuālajā realitātē. Šī ir dzīva pilsēta ar senās Eiropas garšu, un to noteikti ir vērts apmeklēt kaut uz pāris dienām.

No kontrabandas līdz kuģu būvei © DIENA (1)

Līču zeme jeb Lahemā ciemi Igaunijas ziemeļos padomju laikā bija aizliegtā zona, mūsdienās tie vilina ne tikai ar kolorītu vēsturi, bet arī kultūru, atjaunotām muižām un neskartu dabu. Jā, arī ļoti labi ceļi un kaimiņi, kas sargā cits cita īpašumu, ir liels pluss.

Kurzemes tālā "aste" © DIENA

Pavasaris ir īstais laiks, lai dotos klejot dabā, – putnu balsis, zaļums, kas vēl tikai šķiļas, un Latvijas pelēkais krāšņums, kas aizved līdz Dunikas tīrelim, Papes dabas parkam un Embūtes tritoniem.

No putnu cilts © DIENA

Katrā pasaules valstī dzīvo romi, kam vietējā tauta devusi arī savu nosaukumu – Latvijā viņi gadsimtiem ilgi bijuši zināmi kā čigāni, un ar šo vārdu kļuvuši arī par mūsu kultūras un kopējās mentalitātes sastāvdaļu. Lai arī skaitliski tā vienmēr bijusi neliela iedzīvotāju daļa, tomēr kompakta, pamanāma un nedaudz citāda. Tā kā šonedēļ 8. aprīlī tiek atzīmēta pasaules romu diena, arī SestDiena ieskatās Latvijas čigānu kultūras mantojumā.

Isikula deja vu © DIENA

Sniegotas virsotnes, jurtas un tālēs izgaistoši ganāmpulki ir visas Centrālāzijas vizītkarte, toties Isikuls norāda nepārprotami – esam Kirgizstānā, reģionā, kur Tjanšana kalni izauklējuši otru vislielāko augstkalnu ezeru pasaulē. Dzīve ap to vijas kārtu kārtām – zeltītu saulrietu, balti krāsotu papeļu un kolorītu paradoksu pilna.

Vēstures un mūžības priekšā © DIENA (3)

Līdzās vietējam kolorītam un tūristu daudznacionālajām balsīm Mūžīgā pilsēta Roma arvien no jauna apliecina savu nemirstīgo vārdu, piedāvājot pazust citu laiku plūsmā un pēc dievnamu izstaigāšanas ieraudzīt gan dievišķo, gan pasaulīgo

Vai skaistule pārtapusi briesmonē? © DIENA (22)

Pēdējos gadus, kad no Rietumeiropas regulāri pienāk biedējošas vēstis par teroraktiem, bēgļu krīzi, masveida protestiem, Parīze bijusi viens no šo negatīvo ziņu epicentriem. Vai tiešām aizēnots pat tās sen izkoptais gaismas un mīlestības pilsētas tēls?

Vilka supermēness ziemas takās © DIENA

Kur Latvijā ir Balkanu kalni un pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis? Protams, Latgalē, kur īpaši skaistu dabas taku netrūkst, bet no sniega pieputinātiem ceļiem nav jābaidās, jo ķibeles gadījumā palīdzība nebūs jālūdz divreiz.

Putniem un kapibarām pa pēdām © DIENA

Iberas mitrāji un Misjonesas province, iespējams, nebūs pirmā vieta, kuru apmeklēt Argentīnas ceļojuma laikā, taču šis ir sajūtu reģions – bez burzmas, bez sakariem ar ārpasauli, putnu valstībā, kur zāle un ūdens līdz viduklim. Kur var pabūt ārpus laika, tumšajās naktīs vērojot zvaigznes tālumā.

Galvenais, lai kājām silti! © DIENA (1)

Ko darīt, ja, par spīti globālajai sasilšanai, Latvijas ziemas joprojām vienkārši šķiet par aukstu? Protams, doties uz siltajām zemēm! Un viens no variantiem ir iespēja iepazīties ar tuksnesi Izraēlā jeb doties uz Eilatu. Tiešais lidojums šajā sezonā būs gana lēts, uz humusu pēc tam ilgi negribēsies skatīties, bet saule tik tiešām nepievils – ļaus sasildīties un ilgoties vēsa alus.

Mēneša galamērķis: Ženēva © DIENA (1)

Vai nebūtu skaisti jauno gadu sākt ar svaigiem iespaidiem? Idilliska, gleznaini skaista pilsēta uz kalnu fona un pasaules diplomātijas centrs – tā ir Ženēva.

Vulkānu pasaules superzvaigzne atgriežas © DIENA (3)

Vēl 2018. gada 21. decembrī Anak Krakatau vulkāns Indonēzijā bija solīds, viegli dūmojošs paugurs mazliet vairāk nekā Gaiziņa augstumā zilas jūras vidū. Nieka divas dienas vēlāk no tā bija palikuši pāri vairs labi ja simt metru. Dusošs atombumbas spēks, kas, apciemojot to klātienē, prātā tomēr atstāj domu par dzīvības neticami ātro atgriešanos

Briežu zemes vilinājums © DIENA (1)

Latvieši ne tikai savulaik pielika roku, lai Krievijas Tālajos Ziemeļos nostiprinātos padomju vara, bet pēc pusgadsimta bija pirmie, kas tur sāka filmēt profesionālu kino. Tie noteikti ir sniegiem bagātākie un aukstākie ekrāna darbi mūsu kinematogrāfā. Lai arī šīm Rīgas kinostudijas filmām ir spēcīgi sižeti un galvenajās lomās tādas zvaigznes kā Uldis Pūcītis un Pauls Butkēvičs, filmas palikušas plašai publikai nezināmas. Kāpēc?

Vēju un vientuļnieku zeme © DIENA (9)

Skatoties uz milzīgajiem plašumiem zem kājām, šķiet, ka esam nokļuvuši pasaules malā – neredz nekādas cilvēku pēdas. Te nav ne ceļu, ne māju, ne citu būvju. Teiksmainā Patagonija, kas stiepjas no Čīles Biobio un Argentīnas Riokolorado upēm līdz Ugunszemei, ir viens no vismazāk apdzīvotajiem reģioniem pasaulē, kurā uz vienu kvadrātkilometru dzīvo tikai divi cilvēki.

Skarbas ainas, tūristu pūļi un uzmācīgi tirgotāji līdzās visskaistākajām atmiņām par īpašiem skatiem, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem uz katra soļa un veldzējošiem dzērieniem karstās vasaras naktīs. Mūžīgo pilsētu Romu nevar sajaukt ne ar vienu citu, un uz to gribas doties atkal, pat ja gūtas netīkamas mācības, braucot ar auto.

Par Ziemeļu Afonu dēvētā Vālama ir Lādogas ezera lielākā sala – gan ģeogrāfiski, gan tādēļ, ka teju tūkstoš gadu vecā svētvieta miera un apskaidrības vietā sakuļ laicīgas kaislības. Šobrīd padomju laikā piesmietais klosteris ir kļuvis par Krievijas reliģiskā spožuma triecienceltni, bet nokļūšana salā apliecina piederību svētceļnieku elitei vai īpašu Dieva labvēlību.

Sniegoti baltas kalnu virsotnes un melnās jūras siltie viļņi, melanholiskas krievu romances un temperamentīgas kaukāziešu melodijas, tirgošanās kā austrumos, autoceļi kā rietumos un palmu alejas kā dienvidos – tāds ir Soču reģions.

Reizēm nav jāceļo ne uz Indiju, ne Antarktīdu – vajag vienkārši iekāpt žigulī un braukt dzimtenei apkārt. Tā var gan nokļūt nekurienē, gan apstāties beidzot pie tās mājas šosejas malā, kurai visi braukuši garām un varbūt visu dzīvi domājuši, kam tā īsti celta. Garantiju, vai tiešām nokļūsiet nolūkotajā galamērķi un pa ceļam nenoplēsīsiet vienīgo sānu spoguli, protams, nav nekādu, taču pilnīgi noteikti ir skaidrs – tas būs priecīgs brauciens. Iespējams, šīs simtgades priecīgākais.

Ne tikai skaistākā grāmatnīca pasaulē, bet arī slavenas flīzītes, vīns, zvejnieksievu skumjo ilgu mūzika un bezgala laipni cilvēki atrodami Porto, ko latviski portugāļu valodas izrunas dēļ pareizi būtu saukt par Portu.

Ceļot pa Teksasas mazzināmāko pusi reti kuram būs pirmā izvēle, dodoties pāri okeānam. Taču tieši tā var gadīties interesantākā ASV daļa – naftas pumpji un platformas, kosmosa izpēte un NASA, vietējo zābaki un īpašais akcents padarīs šeit pavadītās dienas neaizmirstamas.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI