Sekmīgāk, nekā dažubrīd šķita, ar savu jau izveidošanas laikā savstarpēju pretrunu pilno valdības koalīciju izstūrējusi cauri budžeta pieņemšanas krācēm, Ministru prezidente Evika Siliņa šā gada nogales garajās brīvdienās var iekārt eglītē pa spožai mantiņai un mācīties Ziemassvētku vecītim skaitāmu dzejolīti par to, ka viņas politiskais aprēķins ir izrādījies pareizs. Budžeta skaitļos izteikto Latvijas attieksmi pret valsts aizsardzību jau kā piemēru citiem min gan NATO ģenerālsekretārs, gan ASV aizsardzības šefs. SestDiena premjeri izvaicāja par iekšpolitikas un ārpolitikas prognozēm nākamajam gadam, neaizmirstot arī galveno jautājumu: vai karš atnāks? Tā kā nav iespējas uzzināt, ko Eiropas politikas un militāro struktūru līderi runā slēgtajās sēdēs, nākas ticēt Siliņas teiktajam, ka Krievija šobrīd nevar ātri pārgrupēt resursus citām agresijām.
Vai Jaungada runu jau sacerat?
Ir jau man Jaungada runa gatava! Ko tajā teikšu, tas lai paliek pārsteigums, bet vienu varu pateikt – runa nebūs gara.
Starp citu, Lietuvā premjeri runu saka Ziemassvētkos. Nupat Zviedrijas premjers man stāstīja, ka Zviedrijā arī tā ir Ziemassvētku uzruna. Varbūt mums būtu jāpārdomā, vai turpināt tradīciju teikt runu Jaungadā. Ziemassvētkos ģimenes ir kopā, varbūt tas būtu īstais brīdis tādai runai.
Kā jūsu ģimene padomju laikā svinēja Ziemassvētkus?
Bija eglīte, tas man patika, eglīte vienmēr tika pušķota ātrāk. Bet tādas svinēšanas tajā laikā nebija. Dzīvojām skolotāju mājā…
Skolotāji uzmanījās, lai kāds kolēģis nepaziņo, ka viņi svin Ziemassvētkus?
Tādu īpašu uzmanīšanos nejutu, 80. gados ideoloģiskā modrība jau bija atslābusi. Bet televīzijā, protams, par Ziemassvētkiem nebija ne vārda. Skolā ap Jaungadu bija izrādes, tajās man patika piedalīties. Mana vecāmamma, angļu valodas skolotāja, bija liela režisore, režisēja izrādes gan angliski, gan reizēm arī latviski.
Pārejot pie lietām, kas var ietekmēt Jaungada runas saturu, kas valdībai bija šā gada lielākais notikums? Budžeta pieņemšana?
Budžets ir liels notikums, bet šajā gadā ir bijuši arī citi lieli notikumi. Mani ļoti saviļņoja Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. To nevar aizmirst! Jaunieši raudāja, ka Dziesmu svētki ir beigušies, es viņus mierināju. Man personīgi un emocionāli tas bija lielāks notikums nekā budžeta pieņemšana, kas ir garš process, sākām to jau maijā. Budžets ir notikums pats par sevi, no manis tas prasīja ārkārtīgi daudz darba, bet jauniešu Dziesmu svētki mani paņēma līdz kaulam – tie bērni, tie pasniedzēji, tā vienotības sajūta! Kaut ko tādu sen nebiju piedzīvojusi.
Ļoti nozīmīga man, protams, bija arī demonstrācija Doma laukumā un pirmā demonstrācija pie Saeimas pret Stambulas konvencijas denonsēšanu. Pie Saeimas izgāju neplānoti – nebija neviena politiķa, kas viņus uzrunā, un man šķita, ka tas man ir jādara.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 19. decembra - 8. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!